Dželas stāvs
Dželas stāvs (angļu: Gelasian stage) ir kvartāra sistēmas un pleistocēna nodalījuma apakšējais stāvs (ģeoloģiskā stratigrāfiskā vienība). Šī stāva nogulumi ir veidojušies dželas laikmetā periodā no 2,58 līdz 1,8 miljoniem gadu (kopumā gandrīz 0,8 miljonus gadu). Dželas stāva nogulumi atrodas virs neogēna pliocēna nodalījuma pjačencas stāva nogulumiem un zem pleistocēna kalabrijas stāva nogulumiem.
| Periods (sistēma) | Epoha (nodalījums) | Laikmets (stāvs) | Intervāls |
|---|---|---|---|
| Kvartāra periods (2,58 — 0 Ma) |
Holocēns (0,0117 — 0 Ma) | ||
| Meghālajas | (0,0042 — 0 Ma) | ||
| Nortgripas | (0,0082 — 0,0042 Ma) | ||
| Grenlandes | (0,0117 — 0,0082 Ma) | ||
| Pleistocēns (2,58 — 0,0117 Ma) | |||
| Tarantas | (0,129 — 0,0117 Ma) | ||
| Čibas | (0,774 — 0,129 Ma) | ||
| Kalabrijas | (1,8 — 0,774 Ma) | ||
| Dželas | (2,58 — 1,8 Ma) |
Izveidošana un stratigrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dželas stāvu ģeohronoloģiskajā laika skalā ieviesa 1998. gadā kā neogēna augšējo stāvu. Stāvs tika nosaukts Dželas pilsētas vārdā Itālijā, Sicīlijas dienvidos. 2009. gadā tas tika pārvietots no pliocēna augšdaļas uz pleistocēna apakšu, lai ģeohronoloģiskā laika skala vairāk atbilstu nozīmīgākajām Zemes klimata, okeānu un biotas izmaiņām, kas notika pirms 2,58 miljoniem gadu.[1]
Dželas stāva pamatne tiek noteikta magnetostratigrāfiski kā Matujamas C2r hronozona (uz Gausa-Matujamas magnitostratigāfiskās robežas), kas atbilst 103. izotopu stadijai. Virs šīs līnijas notiek ievērojama kalcīta nanoplanktona sugu Discoaster pentaradiatus un Discoaster surculus izmiršana. Dželas stāva GSSP atrodas Santnikolas kalnos (Monte Sant Nicola) pie Dželas.
Dželas stāva augšējā robeža (kalabrijas stāva pamatne) noteikta magnetostratigrāfiski kā olduvajas hronozonas (C2n) beigas, bet mikropaleontoloģiski kā kalcīta nanoplanktona sugas Discoaster brouweri izmiršana (CN13 biozonas pamatne). Virs dželas stāva kā pirmie parādās kalcīta nanoplanktons Gephyrocapsa sp. un planktona foraminīferu Globigerinoides extremus izmiršanas līmenis.
Alpu ledāju reģionālajā vēsturē šis periods tiek saukts par biberu (Biber Complex). Tas atbilst Ziemeļeiropas pretegelenas un tegelenas stadijām.
Dželas laikmeta gaitā sedimentējās Batlejas Redkregas svīta, kā arī Ņūbornkregas, Norvičkregas un Vienbornkregas svītas (visas Anglijas austrumos). Dželas stāvam atbilst pretiglianas un tiglianas stadijas, kā tās ir noteiktas Nīderlandē un parasti tiek izmantotas arī Eiropas ziemeļrietumos.
Apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dželas laikmeta laikā ziemeļu puslodē sāka augt ledus vairogi, kas tiek traktēts kā kvartāra ledus laikmeta sākums. Dziļūdens seržu paraugi ļāva identificēt visā šajā periodā ap 40 jūras izotopu stadijām (MIS 103 – MIS 64). Tādējādi, dželas laikmeta laikā, iespējams, notika ap 20 dažādas intensitātes apledojuma cikliem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Gibbard, Philip L.; Head, Martin J.; Walker, Michael J. C. (2009), "Formal ratification of the Quaternary System/Period and the Pleistocene Series/Epoch with a base at 2.58 Ma", Journal of Quaternary Science, 25 (2): 96.