Pāriet uz saturu

Džezīras tuksnesis

Vikipēdijas lapa
Džezīras tuksnesis

Džezīras tuksnesis (arābu: الجزيرة, al-Jazīra) ir sauss stepes un pustuksneša apgabals Tuvajos Austrumos, kas atrodas galvenokārt starp Eifratas un Tigras upēm. Tas aizņem daļu no Sīrijas ziemeļaustrumiem, Irākas ziemeļrietumiem un Turcijas dienvidaustrumiem.

Nosaukums al-Jazīra arābu valodā nozīmē "sala" vai "pussala", jo reģions atrodas starp divām lielām upēm — Eifratu un Tigru. Ģeogrāfiski tas atbilst Augšmezopotāmijas sausajam plato, kur tuksnešainas un stepju ainavas mijas ar auglīgām upju ielejām.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Džezīras tuksnesis nav vienots smilšu tuksnesis. Tā ainavu veido akmeņaini un grants plato, sausas stepes, vādī, zemi pakalni un sezonālas ganības. Reģions atrodas starp Eifratas ieleju rietumos un Tigru austrumos, bet ziemeļos pāriet Anatolijas priekškalnēs.

Sīrijas daļā Džezīras apgabals aptver galvenokārt Hasakas muhāfazu un teritorijas ap Kamišli, Hasaku un Hābūras upi. Irākā tas saistīts ar apgabaliem uz dienvidiem no Sindžāra kalniem un uz ziemeļiem no Eifratas ielejas.

Klimats ir sauss, ar karstām vasarām un vēsām ziemām. Nokrišņu daudzums ir neliels un nevienmērīgs, tādēļ pastāvīga lauksaimniecība iespējama galvenokārt upju tuvumā vai ar apūdeņošanu.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Džezīras reģions vēsturiski bija nozīmīga pārejas zona starp Mezopotāmiju, Sīriju, Anatoliju un Irānu. Caur to gāja tirdzniecības un karavānu ceļi, kas savienoja Eifratas un Tigras ielejas ar Alepo, Mosulu un citām pilsētām.

Viduslaikos al-Jazīra bija pazīstams kā Augšmezopotāmijas apgabals. Tajā atradās tādas nozīmīgas pilsētas kā Mosula, Raka, Harrāna un Nisibina. Reģionā dzīvoja arābu, kurdu, asīriešu, armēņu un citas kopienas.

Osmaņu laikā Džezīras stepes izmantoja galvenokārt klejotāju un pusklejotāju ciltis. 19. un 20. gadsimtā daļa reģiona tika pakāpeniski pastāvīgi apdzīvota, attīstoties pilsētām, lauksaimniecībai un administratīvajai pārvaldei.

20. gadsimtā Džezīras Sīrijas daļā palielinājās lauksaimniecības nozīme, īpaši graudaugu un kokvilnas audzēšana. Reģionā tika attīstīta arī naftas ieguve, īpaši Sīrijas ziemeļaustrumos.

Sīrijas pilsoņu kara laikā Džezīras apgabals kļuva par stratēģiski nozīmīgu teritoriju. Tā ziemeļaustrumu daļā nostiprinājās kurdu vadītās pašpārvaldes struktūras un Sīrijas demokrātiskie spēki, bet reģiona dienvidu un tuksnešainajos apvidos darbojās arī Islāma valsts kaujinieki.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]