Džons Pīms
| Džons Pīms John Pym | |
|---|---|
|
| |
| Anglijas Parlamenta deputāts | |
|
Amatā 1621 — 1643. gada 8. decembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1584 Bridžvotera, Somerseta, |
| Miršanas dati |
1643. gada 8. decembrī (59 gadu vecumā) Londona, |
| Tautība | anglis |
| Politiskā partija | Apaļgalvji |
| Dzīvesbiedrs(-e) | politiķis |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Oksfordas Universitāte |
| Reliģija | puritānisms |
Džons Pīms (angļu: John Pym, dzimis 1584. gadā, miris 1643. gada 8. decembrī) bija angļu politiķis un viens no nozīmīgākajiem Parlamenta līderiem pirms Anglijas pilsoņu kara un tā sākumposmā. Viņš kļuva pazīstams kā ietekmīgs karaļa Čārlza I politikas kritiķis un parlamentārās opozīcijas organizētājs.
Pīms bija viens no galvenajiem politiķiem, kas iestājās pret karaļa mēģinājumiem valdīt bez Parlamenta piekrišanas, kā arī pret nodokļu ieviešanu un reliģiskajām reformām, kuras daudzi puritāņi uzskatīja par pārāk tuvu katolicismam. Viņam bija nozīmīga loma Ilgā parlamenta darbībā pēc tā sasaukšanas 1640. gadā.
1641. gadā Pīms palīdzēja izstrādāt tā saukto “Lielo remonstranci” (Grand Remonstrance), kurā tika apkopoti Parlamenta pārmetumi karaļa politikai. Šis dokuments ievērojami saasināja konfliktu starp karali un Parlamentu.
Pilsoņu kara sākumā Pīms kļuva par vienu no svarīgākajiem Parlamenta politiskajiem vadītājiem. Viņš atbalstīja militāro spēku organizēšanu pret karaļa piekritējiem un veicināja Parlamenta sadarbību ar Skotijas presbiteriešiem.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Džons Pīms dzimis 1584. gadā Somersetā zemes īpašnieku ģimenē. Viņš studēja Oksfordas Universitātē, kur apguva klasisko izglītību un jurisprudenci.
1621. gadā Pīmu ievēlēja Parlamentā, kur viņš pakāpeniski kļuva par vienu no redzamākajiem opozīcijas politiķiem. Viņš asi kritizēja karaļa finanšu politiku, reliģisko kursu un mēģinājumus ierobežot Parlamenta pilnvaras.
Pēc Ilgā parlamenta sasaukšanas 1640. gadā Pīms ieguva ievērojamu ietekmi valsts politikā. Viņš atbalstīja karaļa padomnieku tiesāšanu, bīskapu ietekmes ierobežošanu un Parlamenta kontroli pār armiju.
1642. gadā, pieaugot konfliktam starp Parlamentu un karali, Pīms kļuva par vienu no galvenajiem apaļgalvju līderiem. Viņš organizēja finanšu resursus Parlamenta armijai un piedalījās politiskajās sarunās ar Skotiju.
Pīms nomira 1643. gadā Londonā pilsoņu kara laikā. Viņa nāve tika uzskatīta par būtisku zaudējumu Parlamenta pusei.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džons Pīms.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
| Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|