Pāriet uz saturu

Džordžo Armāni

Vikipēdijas lapa
Džordžo Armāni
Giorgio Armani
Džordžo Armāni 2009. gadā
Džordžo Armāni 2009. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1934. gada 11. jūlijā
Itālijas Karaliste (1861—1946), Pjačenca
Miris 2025. gada 4. septembrī (91 gads)
Valsts karogs: Itālija Milāna, Itālija
Pilsonība Karogs: Itālija Itālija
Tautība itālis
Nodarbošanās modes dizaineris, uzņēmējs

Džordžo Armāni (itāļu: Giorgio Armani; dzimis 1934. gada 11. jūlijā, miris 2025. gada 4. septembrī) bija itāļu modes dizaineris un luksusa modes nama Armani dibinātājs. Plaši atzīts par vienu no ietekmīgākajām personībām mūsdienu modē, Armāni sākotnēji ieguva atzinību par savu darbu modes namā Cerruti 1881, pirms 1975. gadā nodibināja pats savu zīmolu.[1] Viņš kļuva pazīstams ar minimālistiskiem, dekonstruētiem siluetiem, īpaši žaketēm un kostīmiem, kas, kā teikts, ir no jauna definējuši vīrišķīgo un sievišķīgo eleganci mūsdienīgā formā.[2] Armāni arī spēlēja nozīmīgu lomu pasaules slavenību stila veidošanā, īpaši sarkanā paklāja modē.[3][4] Līdz 2000. gadu sākumam viņš bija atzīts par veiksmīgāko itāļu dizaineri, viņa zīmolam paplašinoties mūzikas, sporta un luksusa viesnīcu jomā.[5]

Biogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1934. gada 11. jūlijā Itālijas ziemeļu pilsētā Pjačencā.

Viņa tēvs Ugo Armāni (miris 1962. gadā) bija fašistiskās administrācijas ierēdnis un arī futbolists, sākumā Ivy Athletic Association klubā (Trieste), pēc tam "Pjačenca" komandā. Viņa māte bija īpaši nozīmīga persona dēla dzīvē. Lai gan viņa bija mājsaimniece, viņa bija arī sportiska, dzīvoja aktīvu dzīvesveidu, vadīja vasaras nometni un bieži uzņēma citus bērnus savās mājās.

Viņš uzauga kopā ar savu vecāko brāli Serdžio un jaunāko māsu Rozannu. Viņam bija arī vecākā māsa Silvana, kura nomira septiņus mēnešus pirms viņa dzimšanas. Viņš mācījās Liceo Scientifico Respighi vidusskolā. Armāni vecāki mīlēja teātri un dažreiz veda turp savus bērnus, taču viņu vairāk ietekmēja kino, uz kuru viņš gāja katru nedēļas nogali. 1949. gadā Armāni kopā ar ģimeni pārcēlās uz Milānu. Šajā pilsētā 1953. gadā viņš absolvēja Leonardo da Vinči vidusskolu.[6] Pēc Arčibalda Kronina romāna "Citadele" izlasīšanas Armāni sāka interesēties par medicīnu un pēc skolas beigšanas iestājās Milānas Universitātes medicīnas fakultātē, tomēr pēc diviem studiju gadiem viņš pārdomāja par ārsta profesiju un atsauca savus dokumentus no universitātes. Kādu laiku Džordžo strādāja par fotogrāfa asistentu, pēc tam devās dienēt armijā. Pēc atgriešanās no militārā dienesta viņš ieguva darbu par strādnieku lielā Milānas universālveikalā Rinascente, kur strādāja no 1957. līdz 1964. gadam. Diezgan ātri viņu vispirms paaugstināja par skatlogu noformētāju un pēc tam pārcela uz apģērbu iepirkumu nodaļu.

1961. gadā viņš kļuva par modes dizainera Nino Čeruti asistentu. Čeruti vīriešu apģērbu sūšanas uzņēmumā Hitman Armāni nākamos sešus gadus strādāja pie šūšanas, un piegrieztņu veidošanas, pēc tam kādu laiku strādāja par stilistu tādiem dizaineriem kā Ungaro un Zegna. Sākot ar 1970. gadu, viņš radīja apģērbu vairākiem itāļu zīmoliem.

1974. gadā viņš prezentēja savu pirmo kolekciju ar savu vārdu. 1975. gadā Armāni draugs, arhitekts Serdžio Galeoti, pierunāja viņu atvērt savu uzņēmumu un pārņēma tā finanšu pārvaldību. 1980.—1981. gadā izveidotas Giorgio Armani USA, Emporio Armani un Armani Jeans nodaļas.

Armani veikala fasāde Tokijā, starptautiskās tirdzniecības ekspansijas simbols 2007. gadā

1982. gadā, parakstot līgumu ar L'Oréal korporāciju, Giorgio Armani S.p.A. izlaida pirmās sieviešu smaržas Armani Le Parfum un pēc tam vīriešu smaržas Armani Eau Pour Homme.

1989. gadā viņš atvēra savus veikalus Londonā. 2005. gadā viņš laida klajā savu augstās modes apģērbu līniju Armani Privé.

2000. gadu sākumā viņš sniedza palīdzību afgāņu bēgļiem. 2002. gada 28. maijā koncerta "Lučāno Pavaroti un draugi" laikā Džordžo Armāni svinīgi pasludināja par ANO Bēgļu komitejas Labas gribas vēstnieku.[7]

2016. gadā viņš paziņoja par savu nodomu atteikties no dabīgo kažokādu izmantošanas apģērbu veidošanā par labu videi un savvaļas dzīvniekiem.

Nāve

[labot | labot pirmkodu]

Džordžo Armāni nomira 2025. gada 4. septembrī 91 gada vecumā Milānā pēc ilgstošas ​​slimības.[8]

Personīgā dzīve

[labot | labot pirmkodu]

Kopš 20. gadsimta sešdesmito gadu beigām Džordžo Armāni bija personiskas tuvas attiecības ar arhitektu Serdžio Galeoti (1945—1985). Viņi iepazinās 1966. gadā Forte dei Marmi, un 1975. gadā kopā nodibināja uzņēmumu Giorgio Armani, Armāni atbildot par dizainu, bet Galeoti — par finansēm un organizāciju.

Armāni piederēja villas Forte dei Marmi, Sen Tropezā un Pantellerijas salā. Pēc viņa māsas Rozannas teiktā, viņš dzīvoja vientuļu dzīvi un viņam nebija draugu.[9]

Darbs kino

[labot | labot pirmkodu]

Armāni bija kostīmu mākslinieks filmām "Amerikāņu žigolo", "Svešinieku mierinājums", "Neaizskaramie", "Matrikss" un seriālā "Jaunais pāvests".

Darbs sporta industrijā

[labot | labot pirmkodu]
Armāni ar Milānas "Olimpija" basketbola spēlētājiem Vogue Fashion's Night Out pasākumā, 2009. gada septembrī

Viņš bija Milānas "Olimpia" basketbola komandas prezidents.[10] Viņš izstrādāja formas tērpus arī Lielbritānijas sportistiem,[11] futbola kluba "Chelsea" spēlētājiem[12] un Itālijas karognesēju formas tērpus ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai Turīnā (2006. gadā). Viņš draudzējās ar basketbola treneri un NBA kluba Maiami "Heat" prezidentu Petu Railiju.

Īpašumu vērtība

[labot | labot pirmkodu]

Armāni piederēja viesnīca, kas atradās no 1. līdz 39. stāvam Dubaijas debesskrāpī Burdžhalīfa, kas ir augstākā ēka pasaulē, un arī viesnīca Milānā. Ar īpašumu vērtību 8,5 miljardu ASV dolāru apmērā viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem Itālijā un ieņēma 131. vietu žurnāla Forbes 2013. gada pasaules bagātāko cilvēku sarakstā.[13]

Apbalvojumi

[labot | labot pirmkodu]
  • Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa Lielkrusta bruņinieks (2021. gada 26. novembris)
  • Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa lielvirsnieks (1986. gada 10. oktobris)
  • Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa komandieris (1985. gada 27. decembris)
  • Goda Leģiona ordeņa bruņinieks (2008)

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Vanessa Friedman. «Giorgio Armani's Designs Changed How People Dress. Twice.». The New York Times (angļu), 2025-09-04. Skatīts: 2025-09-06.
  2. ↑ Rory Satran. «Giorgio Armani, Fashion Titan Who Balanced Softness With Power, Dies at 91». The Wall Street Journal (angļu), 2025-09-04. Skatīts: 2025-09-06.
  3. ↑ Men's Folio. «40 years of Giorgio Armani : A tribute to the "unconstructed" jacket». Men's Folio (angļu), 2015. gada 30. aprīlis. Skatīts: 2025. gada 4. septembris.
  4. ↑ Stella Bruzzi. Undressing Cinema: Clothing and identity in the movies. Routledge., 1997. 1-17 , 79-87. lpp. ISBN 978-0415139571.
  5. ↑ «Giorgio Armani, Fashion's Paterfamilias, Dies Aged 91». ELLE (angļu). 2025. gada 4. septembris. Skatīts: 2025. gada 4. septembris.
  6. ↑ Luca Salvi. «Il liceo Leonardo da Vinci festeggia 70 anni. Tra gli ex liceali spunta Giorgio Armani» (itāļu). Il Giorno, 1463899336631. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-07-10. Skatīts: 2019-08-17.
  7. ↑ «Giorgio Armani to be named UNHCR Goodwill Ambassador» (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-03-10. Skatīts: 2014-03-10.
  8. ↑ «Miris leģendārais modes dizainers Džordžo Armāni». apollo.lv. Skatīts: 2025-09-04.
  9. ↑ Judy Bachrach. Armani in Full Vanity Fair, 2000. gada 1. oktobrī
  10. ↑ «Giorgio Armani, The Father Of Italian Fashion». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. martā. Skatīts: 2025. gada 7. septembrī.
  11. ↑ Giorgio Armani Presents New England Football Team Off-Field Wardrobe for European Championships
  12. ↑ «An Excellent Pitch» (angļu). 2007-08-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-23. Skatīts: 2008-04-25.
  13. ↑ «Форбс: 33 миллиардера, сделавших состояние на моде.» (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-03-11. Skatīts: 2014-03-10.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Džordžo_Armāni&oldid=4456932"