Džordžs Millers (režisors)

Vikipēdijas lapa
Džordžs Millers
George Miller
Džordžs Millers
Džordžs Millers 2017. gadā
Dzimis 1945. gada 3. martā (79 gadi)
Valsts karogs: Austrālija Brisbena, Kvīnslenda, Austrālija
Nodarbošanās
  • kinorežisors
  • kinoproducents
  • scenārists
Darbības gadi 1970—pašlaik

Džordžs Millers (angļu: George Miller; dzimis 1945. gada 3. martā) ir austrāliešu kinorežisors, kinoproducents, scenārists un kādreizējais ārsts. Plašāku atpazīstamību ieguvis ar filmu sēriju "Trakais Makss". Bez šīs filmu sērijas Džordžs Millers ir piedalījies arī vairākos citos kino projektos. Tajā skaitā darbojies arī pie Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvušās filmas "Mazulis" un filmu sērijas "Jautrās pleznas".

2006. gadā Millers ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu nominācijā "Labākā animācijas filma" par filmu "Jautrās pleznas". Viņš vēl piecas reizes dažādās nominācijās ticis izvirzīts šai balvai: "Labākais oriģinālscenārijs" 1992. gadā par filmu Lorenzo's Oil, "Labākā filma" un "Labākais adaptētais scenārijs" 1995. gadā par filmu "Mazulis", un "Labāka filma" un "Labākais režisors" 2015. gadā par filmu "Trakais Makss: Skarbais ceļš".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džordžs Millers piedzima Brisbenā, Kvīnslendā, grieķu imigrantu ģimenē. Tēvs — Dimitri (Džims) Kastrisijs Millers, māte — Andžela Belsone. Dimitri nāk no Grieķijas salas Kitiras, kad pārcēlies uz Austrāliju, tad viņš angliskojis savu uzvārdu Miliotis par Millers; Belsones ģimene ir grieķu bēgļi no Anatolijas, kas uz Austrāliju pārcēlušies 1923. gada iedzīvotāju apmaiņas laikā.[1] Abi apprecējās un apmetās uz dzīvi Činčilā, Kvīnslendā. Pārim piedzima četri dēli: dvīņi Džordžs un Džons, Kriss un Bills Millers.

Džordžs mācījies Ipsvičas ģimnāzijā un Sidnejas zēnu vidusskolā,[1] kopā ar brāli Džonu apguva medicīnu Jaunās Dienvidvelsas Universitātē. Pēdējā mācību gadā universitātē (1971) Džordžs kopā ar savu jaunāko brāli Krisu uzfilmēja minūti garu īsfilmu, kas ieguva pirmo vietu studentu filmu konkursā.[2] 1971. gadā Džordžs piedalījās Melburnas Universitātes filmu darbnīcā, kur viņš iepazinās ar Baironu Kenediju, ar kuru viņam izveidojās ilgstoša draudzība un sadarbība līdz pat Kenedija bojāejai helikoptera avārijā 1983. gadā. 1972. gadā Millers beidza savu internatūru Sidnejas Svētā Vincenta slimnīcā, no kuras brīvajā laikā veidoja eksperimentālās īsfilmas. Tajā pašā gadā Millers un Kenedijs izveidoja uzņēmumu Kennedy Miller Productions.[3] Viņi sadarbojās vairāku filmu veidošanā. Pēc Kenedija nāves 1983. gadā Millers saglabāja viņa uzvārdu kompānijas nosaukumā. 2009. gadā kompāniju pārdēvēja par Kennedy Miller Mitchell, lai izceltu kinoproducenta Daga Mitčela nozīmi un devumu kompānijai.[4]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Millers filmas "Trakais Makss: Skarbais ceļš" pirmizrādē (2015)

Millera pirmā filma ir īsfilma Violence in Cinema: Part 1 (1971), kas savas kinematogrāfiskās vardarbības dēļ tika iekļauta 1972. gada Sidnejas kinofestivāla dokumentālo filmu sadaļā.[5] 1979. gadā Millers uzfilmēja savu pirmo pilnmetrāžas mākslas filmu "Trakais Makss". Filma ir balstīta uz 1975. gadā Millera un Džeimsa Makkauslenda sarakstīto scenāriju, tās filmēšanu pilnībā finansēja Kennedy Miller Productions, un tā guva starptautisku atzinību.[3] Kā rezultātā filmai tika uzņemti divi turpinājumi ar Melu Gibsonu galvenajā lomā: "Trakais Makss 2", ko izrādīja ar nosaukumu The Road Warrior (1981), un Mad Max Beyond Thunderdome (1985).

Laika posmā starp filmas "Trakais Makss" otro un trešo daļu Millers uzfilmēja seriāla Twilight Zone sērijas Nightmare at 20,000 Feet rimeiku kā visa seriāla pilnmetrāžas filmu Twilight Zone: The Movie.[6] Tāpat viņš producēja un režisēja daudzas dažādu seriālu sērijas Austrālijas televīzijai. 1987. gadā Millers režisēja filmu "Īstvīkas raganas" (The Witches of Eastwick) ar Džeku Nikolsonu, Sūzanu Sarandonu, Šēru un Mišelu Feiferi galvenajās lomās. Tā ir melnā komēdija par trīs sievietēm, kurām parādās burvju spējas pēc tikšanās ar vecpuisi miljonāru puritāniskā un bagātā Jaunanglijas pilsētā. Filmas veidošana bija sarežģīta, un tās laikā Millers divas reizes atstāja šo projektu, bet vienmēr atgriezās, pateicoties Džekam Nikolsonam.[7]

Pēc filmas "Īstvīkas raganas" Millers primāri pievērsās Austrālijā veidotā kino producēšanai.[8] Viņa producētās filmas Flirting, "Nāvējošais klusums" un televīzijas miniseriāli Bangkok Hilton un "Vjetnama", kurās visās filmējās Nikola Kidmena, kļuva par viņas kinokarjeras attīstības augšupeju.

Režisora krēslā Millers atgriezās 1992. gadā, kad uzņēma filmu Lorenzo's Oil, kuras scenāriju viņš sarakstīja kopā ar Niks Enraits.[9]

1993. gadā Milleru nolīga režisēt filmu "Kontakts", kas ir balstīta uz Karla Seigana un Ennas Drujanas stāsta motīviem.[10] Pēc apmēram gadu ilga darba pie šīs filmas Warner Bros. un Millers pēc savstarpējās vienošanās pārtrauca sadarbību, un par filmas režisoru kļuva Roberts Zemekis.[11]

Millers ir scenārija līdzautors un režisors 1995. gada filmai "Mazulis" (Babe), kā scenārija autors un režisors 1998. gada filmas turpinājumam "Mazulis pilsētā" (Babe: Pig in the City).[12]

Tāpat Millers ir viens muzikālās datoranimācijas filmas par imperatopingvīniem Antarktikā "Jautrās pleznas" veidotājiem.[13] Warner Bros. studijas producētā filma iznāca 2006. gada novembrī. Filmai bija labi finansiālie ieņēmumi, kā arī tā atnesa Milleram viņa ceturto nomināciju Amerikas Kinoakadēmijas balvai un viņa pirmo iegūto Kinoakadēmijas balvu nominācijā "Labākā animācijas filma".

2007. gadā Millers parakstīja līgumu par komiksu sērijas "Taisnības līga" režisēšanu.[14] Tomēr filmas veidošanas process tika apturēts Amerikas rakstnieku ģildes streika dēļ,[15] turpmākās filmēšanas kavēšanās un filmas "Tumšais bruņinieks" labie finansiālie rādītāji lika studijai Warner Bros. pārskatīt un atcelt filmas veidošanu.[16]

2011. gadā iznāca filmas "Jautrās pleznas" turpinājums "Jautrās pleznas 2".[17] Nākamajā gadā Millers uzsāka "Trakais Makss: Skarbais ceļš" filmēšanu, kas ir ceturtā filma no "Trakais Makss" filmu sērijas.[18] Filmas "Skarbais ceļš" pirmizrāde notika 2015. gada 15. maijā.[19] Filma ieguva pozitīvas atsauksmes un tika izvirzīta Amerikas Kinoakadēmijas balvai desmit nominācijās, arī kā labākā filma, bet Millers kā labākais režisors.[20] 2016. gada februāri tika apstiprināts, ka Millers atgriezīsies "Taisnības līga" veidošanas komandā.[21]

2018. gada oktobrī paziņoja, ka Millers režisēs filmu "Vēlēšanās trīs tūkstošu gadu garumā", kuras filmēšana sākās 2020. gada novembrī.[22]

2017. gada aprīlī, Millers paziņoja, ka viņs kopā ar Niko Laturisu ir pabeiguši divus papildu scenārijus "Skarbā ceļa" sāgai "Trākā Maksa" sērijā. "Skarbā ceļa" galvenās lomas atveidotājs, Toms Hārdijs, ir piekritis piedalīties turpinājumos.[23] 2015. gadā un atkal 2017. gada sākumā Millers teica, ka piektās filmas franšīzes nosaukums būs Mad Max: The Wasteland.[23][24] 2020. gadā ziņoja, ka Millera nākamais režijas projekts būs "Trakā Maksa" spinofs Furiosa.[25]

Dr. D Studios[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dr. D Studios bija Sidnejā bāzēta datoranimācijas studija, ko izveidoja 2007. gadā, sadarbojoties uzņēmumiem Kennedy Miller Mitchell un Omnilab Media.[26] Pēc filmas "Jautrās pleznas 2" sliktajiem kases ieņēmumiem un ilgā filmas "Trakais Makss: Skarbais ceļš" veidošanas procesa 2013. gadā studija tika slēgta.[26][27]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Millers bija precējies ar aktrisi Sendiju Goru, un viņiem ir meita Ogusta. 1995. gadā viņš apprecēja filmu montāžas režisori Margaretu Sikselu, viņiem ir divi dēli.[28] Millers ar Margaretu iepazinās filmas Flirting veidošanas laikā, un kopš tā laika viņa piedalās visās vīra režisētās filmās.[29]

Millers ir Austrālijas kinoinstitūta, BIFF (Brisbenas Starptautiskais kinofestivāls) un Sidnejas kinofestivāla goda patrons. Viņš vairākas reizes ir teicis, ka "Pinokio" ir viena no viņa mīļākajām filmām.[30][31][32]

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kino[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Filma Piedalījies kā Piezīmes
Režisors Scenārists Producents Cits
1979 "Trakais Makss" (Mad Max)
1980 The Chain Reaction Auto pakaļdzīšanās skatu režisors (titros neatzīmēts)
1981 "Trakais Makss 2" (Mad Max 2) Papildus montāžas redaktors
1983 Twilight Zone: The Movie
1985 "Trakais Makss 3" (Mad Max Beyond Thunderdome)
1987 "Īstvikas raganas" (The Witches of Eastwick)
The Year My Voice Broke
1989 "Nāvējošais klusums" (Dead Calm) Otrās vienības režisors
1991 Flirting
1992 Lorenzo's Oil
1995 "Mazulis" (Babe)
1996 Video Fool for Love Dokumentālā filma
1997 40,000 Years of Dreaming Dokumentālā filma, prezentācijas filma
1998 "Mazulis pilsētā" (Babe: Pig in the City)
2006 "Jautrās pleznas" (Happy Feet)
2011 "Jautrās pleznas 2" (Happy Feet Two)
2015 "Trakais Makss: Skarbais ceļš" (Mad Max: Fury Road)
2022 "Vēlēšanās trīs tūkstošu gadu garumā" (Three Thousand Years of Longing)
2024 Furiosa Pēcapstrāde[33]

Televīzija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Seriāls Piedalījies kā Piezīmes
Režisors Scenārists Producents
1983 The Dismissal miniseriāls
1984 The Last Bastion miniseriāls
Bodyline miniseriāls
1989 Bangkok Hilton miniseriāls

Apbalvojumi un nominācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nominants Balva Rezultāts
1982 "Trakais Makss 2" AACTA balva nominācijā "Labākais režisors" Iegūts
AACTA balva nominācijā "Labākā montāža" Iegūts
1987 The Year My Voice Broke AACTA balva nominācijā "Labākā filma" Iegūts
1990 Flirting Iegūts
1993 Lorenzo's Oil 65. Kinoakadēmijas balva nominācijā "Labākais oriģinālscenārijs" (kopā ar Niku Enraitu) Nominēts
1996 "Mazulis" 68. Kinoakadēmijas balva nominācijā "Labākais adaptētais scenārijs" (kopā ar Krisu Nūnenu) Nominēts
68. Kinoakadēmijas balva nominācijā "Labākā filma" Nominēts
2007 "Jautrās pleznas" 79. Kinoakadēmijas balva nominācijā "Labākā animācijas filma" Iegūts
BAFTA kino balva nominācijā "Labākā animācijas filma" Iegūts
N/A Austrālijas kinoinstitūta balva par ieguldījumu Iegūts
FIAPF balva Iegūts
2015 "Trakais Makss: Skarbais ceļš" ASV Nacionālās kinokritiķu padomes: Filmu Top10 Iegūts
Zelta globusa balva nominācijā "Labākais režisors" Nominēts
Zelta globusa balva nominācijā "Labākā filma — Drāma" Nominēts
Critics Choice kino balva nominācijā "Labākais režisors" Iegūts
Londonas kino kritiķu pulciņa balva nominācijā "Gada režisors" Iegūts
2016 88. Kinoakadēmijas balva nominācijā "Labākais režisors" Nominēts
88. Kinoakadēmijas balva nominācijā "Labākā filma" Nominēts
Saturna balva nominācijā "Labākais režisors" Nav izlemts
Saturna balva nominācijā "Labākais scenārijs" Nav izlemts

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «George Miller». Kythera-Family.net. 2004. gada 22. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. maijā. Skatīts: 2011. gada 30. jūnijs.
  2. UNSWorld (2007) p. 15
  3. 3,0 3,1 Albert Moran, Errol Vieth. The A to Z of Australian and New Zealand Cinema. Lanham, Maryland : Scarecrow Press, 2009. gada 21. jūlijs. 174. lpp. Skatīts: 2015. gada 10. maijs.
  4. «George Miller's New Script». The Australian Financial Review. Fairfax Media. 2011. gada 25. novembris. Skatīts: 2015. gada 8. maijs.
  5. Film Ink Magazine, Geoff Stanton, November 2008, page 60
  6. Vincent Canby. «'Twilight Zone' is Adapted to the Big Screen». The New York Times. The New York Times Company, 1983. gada 24. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 10. maijs.
  7. Andrew Denton. «Enough Rope with Andre Denton - Episode 190: George Miller». Enough Rope. Australian Broadcasting Corporation, 2008. gada 20. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 10. maijs.
  8. Elaine Dutka. «INTERVIEW : The Spark That Gives 'Oil' Its Heat : Movies: Director George Miller follows his passion and gambles on a long-shot--a medical mystery story.». The New York Times. The New York Times Company, 1992. gada 30. decembris. Skatīts: 2015. gada 10. maijs.
  9. Anne Pender, Susan Lever. Nick Enright: An Actor's Playwright. Amsterdam : Rodopi, 2008. gada 30. septembris. 23. lpp. Skatīts: 2015. gada 12. maijs.
  10. Tom Head. Conversations with Carl Sagan. Jackson, Mississippi : University Press of Mississippi, 2006. gada 5. janvāris. 89. lpp.
  11. Adam Chitwood. «George Miller Talks His Version of CONTACT; Likens It to INTERSTELLAR». Collider.com. Complex, 2015. gada 8. maijs. Skatīts: 2015. gada 8. maijs.
  12. Dan Cox. «U turns production corne». Variety. Penske Media Corporation, 1997. gada 12. novembris. Skatīts: 2015. gada 12. maijs.
  13. «The penguin suite». The Sydney Morning Herald. 2006. gada 2. decembris.
  14. Diane Garrett. «George Miller to lead ‘Justice League’». Variety. Penske Media Corporation, 2007. gada 20. septembris. Skatīts: 2015. gada 8. maijs.
  15. Boland Michaela. «Australia denies killing ‘Justice League’». Variety. Penske Media Corporation, 2008. gada 17. janvāris. Skatīts: 2015. gada 8. maijs.
  16. Marc Graser. «WB taps into ties at DC Comics». Variety. Penske Media Corporation, 2008. gada 15. augusts. Skatīts: 2015. gada 8. maijs.
  17. Etan Vlessing. «'Happy Feet Two' to Dance Onto 377 Imax Screens». The Hollywood Reporter. Penske Media Corporation, 2011. gada 14. novembris. Skatīts: 2015. gada 9. maijs.
  18. Ben Moore. «Tom Hardy Uncertain About ‘Mad Max: Fury Road’ Start Date [UPDATED]». Screen Rant, 2012. gada 22. maijs. Skatīts: 2015. gada 9. maijs.
  19. «‘Mad Max: Fury Road’ Set For Summer 2015». Deadline.com. Penske Media Corporation. 2013. gada 20. novembris. Skatīts: 2015. gada 9. maijs.
  20. Jim Donnelly. «Oscar Nominations 2016: View The Complete List Of Nominees». The Oscars, 2016. gada 22. janvāris. Skatīts: 2016. gada 22. janvāris.
  21. «The Justice League Part One casting calls underway for actors and extras». acting-auditions.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. februārī. Skatīts: 2016. gada 2. martā.
  22. Andreas Wiseman. «AFM Hot Pic: George Miller To Direct Movie Epic ‘Three Thousand Years Of Longing’, FilmNation To Launch Sales», 2018. gada 25. oktobris. Skatīts: 2018. gada 25. oktobris.
  23. 23,0 23,1 G. Cooper. «Mad Max: Fury Road' has 2 finished sequel scripts already». Cnet reviews, 2017. gada 26. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 8. maijs. There are no dates yet, but director George Miller is ready to head out to "The Wasteland" to revisit the 2015 blockbuster hit.
  24. Dave McNary. «George Miller Promises 'More Max,' Starting With 'Mad Max: The Wasteland'». Variety magazine, 2015. gada 18. maijs. Skatīts: 2017. gada 9. maijs.
  25. Anthony D'Alessandro. «‘Mad Max’ Spinoff ‘Furiosa’ In The Works At Warners With George Miller Directing & Anya Taylor-Joy In Title Role; Chris Hemsworth & Yahya Abdul-Mateen II Along For Ride». Deadline (en-US), 2020-10-13. Skatīts: 2021-04-19.
  26. 26,0 26,1 Karl Quinn. «Happy feet no longer tapping as animation studio sells up». The Sydney Morning Herald, 2013. gada 31. maijs. Skatīts: 2014. gada 21. marts.
  27. Brendan Swift. «Dr D Studios future clouded after staff departures, restructure». If Magazine. The Intermedia Group, 2011. gada 24. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. maijā. Skatīts: 2015. gada 8. maijs.
  28. Turner, Brook (May 2007). "Curious George". The Australian Financial Review: 26–38. Atjaunināts: 9 May 2015.
  29. «Feet With Legs». Urban Cinefile. 2006. gada 26. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2015. gada 9. maijs.
  30. Madeleine Brand, Mike Pesca. «Do Kids' Movies Need More Quality Control?». NPR, 2006. gada 8. decembris. Skatīts: 2015. gada 9. maijs.
  31. Todd Gilchrist. «George Miller Says He Approached 'Happy Feet 2' With The Same Respect As Classic Fairy Tales». Indiewire. SnagFilms, 2011. gada 16. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. maijā. Skatīts: 2015. gada 9. maijs.
  32. Eric Eisenberg. «Happy Feet Two Director George Miller Talks About Getting The Cast Together». Cinema Blend, 2011. gada 19. novembris. Skatīts: 2015. gada 9. maijs.
  33. Jennifer Glynn. «Anya Taylor-Joy Wraps Filming on 'Mad Max: Fury Road' Prequel 'Furiosa'». Collider, 2022. gada 28. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 7. novembris. Skatīts: 2022. gada 21. novembris.
  34. «It's an Honour - Honours - Search Australian Honours». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 5. martā.
  35. Michael Gadd. «George Miller gets Masters». AAP, 2007. gada 17. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 10. maijā. Skatīts: 2016. gada 5. martā.
  36. Alyssa Braithwaite. «Director George Miller to be awarded Ordre des Arts et des Lettres at Sydney's French Film Festival». Telegraph. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. novembrī. Skatīts: 2016. gada 5. martā.
  37. «Miller receives VES award – Inside Film: Film and Television Industry News and Issues for Australian Content Creators». If.com.au. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2011. gada 30. jūnijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]