Džordžs Stīnijs

Džordžs Stīnijs George Stinney Džordžs Stīnijs 1944. gadā Personīgā informācija Dzimis 1929. gada 21. oktobrī Painvuda, Dienvidkarolīna, ASV Miris 1944. gada 16. jūnijā (14 gadi) Dienvidkarolīnas štata cietums, Dienvidkarolīna, ASV Pilsonība ASV Tautība amerikānis

Džordžs Džuniuss Stīnijs jaunākais (angļu: George Junius Stinney Jr.; dzimis 1929. gada 21. oktobrī; miris 1944. gada 16. jūnijā) bija afroamerikāņu zēns, kuru 14 gadu vecumā nepamatoti sodīja ar nāvi pēc tam, kad negodīgā tiesas procesā viņu atzina par vainīgu divu balto meiteņu — 11 gadus vecās Betijas Džūnas Binikeres (dzimusi 1932. gada 9. decembrī; mirusi 1944. gada 22. martā) un 8 gadus vecās Mērijas Emmas Temzas (dzimusi 1936. gada 14. martā; mirusi 1944. gada 22. martā) — slepkavībās savā dzimtajā pilsētā Alkolā, Dienvidkarolīnas štatā. Viņu tiesāja un notiesāja uz nāvi vienas dienas laikā 1944. gada aprīlī, bet 1944. gada 16. jūnijā sodīja ar nāvi uz elektriskā krēsla pēc tā, kad štata gubernators Olins D. Džonstons atteicās viņu apžēlot.

Stīnija lietas atkārtota izskatīšana sākās atkal 2004. gadā, kad vairākas personas un Ziemeļaustrumu universitātes Juridiskā fakultātes mācībspēki lūdza tiesas lēmumu, lai pārskatītu šo lietu. Stīnija notiesājošo spriedumu par slepkavību atcēla 2014. gadā, Dienvidkarolīnas tiesai lemjot, ka viņam nav nodrošināta taisnīga tiesa un tāpēc viņš ir nepamatoti sodīts ar nāvi. Stīnijs ir jaunākais amerikānis ar precīzu zināmu dzimšanas datumu, kuram piespriests nāvessods, gan arī tas izpildīts 20. gadsimtā.

Noziegums

1944. gada 23. martā Alkolā, Dienvidkarolīnā, noslepkavotas Betija Džūna Binikere (11) un Mērija Emma Temza (8).

Pilsētu, kurā viņas dzīvoja, sadalīja dzelzceļš: vienā pusē dzīvoja baltie, otrā — melnādainie. Betija un Mērija, baltās meitenes, brauca ar velosipēdiem, lai lasītu ziedus pilsētas "melnajā" daļā, un pazuda. Tika ziņots, ka viņas sarunājās ar Stīniju netālu no viņa ģimenes mājām. Pēc plašas meklēšanas meiteņu ķermeņus ar traumētām galvām atrada grāvī, kas bija pilns ar dubļainu ūdeni.

Arests un tiesa

Pēc Džordža aresta viņa tēvu nekavējoties atlaida no darba, un Stīniju ģimenei (vecākiem, brāļiem un māsām) pavēlēja pamest pilsētu. Ģimene bija spiesta bēgt, atstājot 14 gadus veco bērnu bez atbalsta 81 dienu ilgajā apcietinājumā un tiesas procesa laikā. Viņa tiesas process, ieskaitot zvērināto tiesu, ilga tikai vienu dienu. Tiesas ieceltais advokāts bija nodokļu komisārs, kurš plānoja stāties valsts dienestā.

Tiesas procesā uz nopratināšanu izsauca trīs policistus, kas apgalvoja, ka Stīnijs viņiem ir atzinies noziegumā. Tomēr atzīšanās nebija rakstiski apstiprināta. Uz tiesas tribīni izsauca trīs lieciniekus: vīrieti, kurš atrada līķus, un ārstus, kurus izsauca uz nozieguma vietu. Aizstāvībai nebija liecinieku un tiesas process ilga tikai divarpus stundas. Tiesas žūrija (visi baltie amerikāņi) desmit minūtes apspriedās, pirms pasludināja notiesājošo spriedumu.

Nāvessods

Džordžs Stīnijs (otrais no labās) tiek vests uz nāvessoda izpildes kameru

Stīnijam nāvessodu izpildīja uz elektriskā krēsla plkst. 7:30 no rīta Kolumbijas pilsētā esošajā štata cietumā, Dienvidkarolīnā, 1944. gada 16. jūnijā. Stīnijs bija pārāk maza auguma (aptuveni 1,62 m), lai sēdētu krēslā, tāpēc viņam bija jānovieto uz sēdekļa Bībele, kuru viņam bija atļauts ņemt līdzi kamerā tiesas procesa laikā.

Atkārtotā lietas izskatīšana

2013. gadā Stīnija bijušais kameras biedrs presei pastāstīja, ka Stīnijs viņam esot teicis, ka viņš nav izdarījis šo noziegumu. 2013. gada 25. oktobrī Stīnija ģimenes advokāts Rejs Čandlers un vietējie aktīvisti Makenzijs un Bērdžess iesniedza lūgumu par atkārtotu lietas izskatīšanu, apgalvojot, ka viņiem ir pierādījumi par puikas nevainību. 2014. gada janvārī tiesas sēdē viņi uzrādīja Stīnija brāļu un māsu liecības, ka viņš slepkavību laikā bija kopā ar viņiem. Vilfords "Džonijs" Hanters, kurš atradās cietumā kopā ar Stīniju, liecināja, ka pusaudzis viņam teicis, ka viņu piespieda atzīties, un ka viņš vienmēr ir runājis par savu nevainību.

Tā vietā, lai uzsāktu jaunu tiesas procesu, 2014. gada 17. decembrī apgabaltiesas tiesnese Karmena Malena atcēla Stīnijam piešķirto notiesājošo spriedumu procesuālu pārkāpumu dēļ. Viņa lēma, ka viņam nebija nodrošināta taisnīga tiesa, jo viņam nenodrošināja efektīvu aizstāvību, tādējādi pārkāpjot Sesto Konstitūcijas grozījumu. Tiesnese arī lēma, ka 14 gadus veca bērna nāvessoda izpilde ir "nežēlīgs un neparasts sods", kas Amerikas Savienotajās Valstīs ir aizliegts ar Astoto Konstitūcijas grozījumu, un ka viņa aizstāvības advokāts "neizsauca aizstāvības lieciniekus vai neiesniedza lietas apelāciju". Tomēr tiesnese Malena savā spriedumā norādīja, ka Stinijs "bija diezgan spējīgs izdarīt šo noziegumu".

Nogalināto Betijas Binikeres un Mērijas Temzas ģimeņu locekļi pauda vilšanos par šo lēmumu. Viņas atzina, ka nāvessoda izpilde 14 gadus vecam cilvēkam ir pretrunīga, taču nekad nešaubījās par Stīnija vainu noziegumā. Betijas Binikeres brāļameita sacīja, ka viņa un viņas ģimene ir plaši izpētījušas lietu un ka "cilvēki, kas [tikai] izlasa laikraksta virsrakstus par to, nezina visu patiesību".

Literatūra

• South Carolina v. George Stinney, Jr., S. C. Circuit Ct. (Dec. 16, 2014) (order vacating 1944 judgment of conviction)
• Charles M. Blow. «Pursuing Justice for All». New York Times, 2014. gada 21. decembris.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džordžs Stīnijs.