Džordžs Tomsons — Vikipēdija

Šis raksts ir par fiziķi. Par citām jēdziena Tomsons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Džordžs Tomsons George Paget Thomson

Personīgā informācija
Dzimis	1892. gada 3. maijā Kembridža, Kembridžšīra, Apvienotā Karaliste
Miris	1975. gada 10. septembrī (83 gadi) Kembridža, Kembridžšīra, Apvienotā Karaliste
Pilsonība	Apvienotā Karaliste
Vecāki	Dž. Dž. Tomsons Roza Elizabete Padžeta
Māsas	Džoana Padžeta Tomsone
Dzīvesbiedre	Ketlīna Bjukenena
Bērni	2 dēli un 2 meitas

Zinātniskā darbība
Zinātne	fizika
Darba vietas	Aberdīnas Universitāte, Kembridžas Universitāte, Londonas Impērijas koledža
Alma mater	Kembridžas Universitāte
Pasniedzēji	Džons Strats
Sasniegumi, atklājumi	elektronu difrakcija
Apbalvojumi	1937. gada Nobela prēmija fizikā

Sers Džordžs Padžets Tomsons (angļu: Sir George Paget Thomson, dzimis 1892. gada 3. maijā, miris 1975. gada 10. septembrī) bija britu fiziķis. 1937. gadā kopā ar ASV fiziķi Klintonu Deivisonu ieguva Nobela prēmiju fizikā par elektronu difrakcijas atklāšanu.^[1]

Dzimis Kembridžā, Nobela prēmijas laureāta, fiziķa Džozefa Džona Tomsona ģimenē. Studēja Kembridžas Universitātē. Pirmā pasaules kara laikā dienēja Francijā. Pēc Kembridžas Universitātes absolvēšanas, strādāja Aberdīnas Universitātē. 1930. gadā sāka strādāt par profesoru Londonas Impērijas koledžā. 1937. gadā saņēma Nobela prēmiju vienlaicīgi ar Deivisonu, kurš neatkarīgi no Tomsona bija atklājis elektronu difrakciju. Otrā pasaules kara laikā pievērsās kodolfizikai. Vadīja t.s. MAUD komiteju, kura nolēma, ka atombumbas izveide ir iespējama.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «The Nobel Prize in Physics 1937». Nobel Foundation.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džordžs Tomsons.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Džordžs Tomsons Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Apbalvojumi
Priekštecis: Viktors Hess Kārls Deivids Andersons	Nobela prēmija fizikā 1937 kopā ar Klintonu Deivisonu	Pēctecis: Enriko Fermi

s d l Nobela prēmijas laureāti fizikā

1901—1925	Rentgens (1901) Lorencs / Zēmanis (1902) Bekerels / P. Kirī / M. Kirī (1903) Strats (1904) Lenards (1905) Dž. Dž. Tomsons (1906) Maikelsons (1907) Lipmans (1908) Markoni / Brauns (1909) Van der Vālss (1910) Vīns (1911) Dalens (1912) Kamerlings Oness (1913) Laue (1914) V. H. Bregs / V. L. Bregs (1915) Barkla (1917) Planks (1918) Štarks (1919) Gijoms (1920) Einšteins (1921) N. Bors (1922) Milikens (1923) M. Sīgbāns (1924) Dž. Franks / Hercs (1925)

1926—1950	Perēns (1926) Komptons / Č. Vilsons (1927) O. Ričardsons (1928) De Brojī (1929) Rāmans (1930) Heizenbergs (1932) Šrēdingers / Diraks (1933) Čedviks (1935) Hess / K. Andersons (1936) Deivisons / Džordžs Tomsons (1937) Fermi (1938) Lorenss (1939) Šterns (1943) Rabi (1944) Pauli (1945) Bridžmens (1946) Epltons (1947) Blekets (1948) Jukava (1949) Pauels (1950)

1951—1975	Kokrofts / Voltons (1951) Blohs / Pērsels (1952) Cērnike (1953) Borns / Bote (1954) Lems /Kušs (1955) Šoklijs / Brateins / Bardīns (1956) Džendao / Džeņnins (1957) Čerenkovs / I. Franks / Tamms (1958) Segrē / Čemberlens (1959) Glēzers (1960) Hofštadters / Mesbauers (1961) Landaus (1962) Vīgners / Geperte-Maiere / Jensens (1963) Taunss / Basovs / Prohorovs (1964) Fainmens / Švingers / Tomonaga (1965) Kastlers (1966) Bēte (1967) Alvaress (1968) Gells-Manns (1969) Alfvēns / Neēls (1970) Gabors (1971) Bardīns / Kūpers / Šrīfers (1972) Esaki / Jēvers / Džozefsons (1973) Rails / Hjūišs (1974) O. N. Bors / Motelsons / Reinvoters (1975)

1976—2000	Rihters / Dins (1976) F. Andersons / Mots / Van Vlaks (1977) Kapica / Penziass / R. Vilsons (1978) Glešovs / Salams / Veinbergs (1979) Kronins / Fičs (1980) Blūmbergēns / Šavlovs / K. Sīgbāns (1981) K. Vilsons (1982) Čandrasekars / Faulers (1983) Rubia / Van der Mērs (1984) Fon Klicings (1985) Ruska / Binnigs / Rorers (1986) Bednorcs / Millers (1987) Ledermans / Švarcs / Steinbergers (1988) Remzijs / Dēmelts / Pauls (1989) Frīdmens / Kendals / R. Teilors (1990) De Žēns (1991) Šarpaks (1992) Halss / Dž. Teilors (1993) Brokhauss / Šalls (1994) Perls / Reinss (1995) Lī / Osherofs / R. Ričardsons (1996) Ču / Kohentannodji / Filips (1997) Laflins / Stormers / Cui (1998) Hofts / Veltmans (1999) Alfjorovs / Kroemers / Kilbijs (2000)

2001—pašlaik	Kornels / Keterle / Vīmans (2001) Deiviss / Košiba / Džakoni (2002) Abrikosovs / Ginzburgs / Legets (2003) Gross / Policers / Vilčeks (2004) Globers / Hols / Henšs (2005) Meters / Smūts (2006) Fērs / Grīnbergs (2007) Nambu / Kobajaši / Maskava (2008) Kao / Boils / Smits (2009) Geims / Novosjolovs (2010) Perlmuters / Šmits / Rīss (2011) Arošs / Vainlends (2012) Anglērs / Higss (2013) Akasaki / Amano / Nakamura (2014) Kadzita / Makdonalds (2015) Tuless / Haldeins / Kosterlics (2016) Veiss / Berišs / Torns (2017) Eškins / Murū / Striklenda (2018) Pīblss / Majors / Kelozs (2019) Penrouzs / Gencels / Geza (2020) Hazelmans / Manabe / Parizi (2021) Aspekts / Klausers / Ceilingers (2022)

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 29615922 LCCN: n50011709 ISNI: 0000 0001 0883 5529 GND: 118802062 SELIBR: 236354 SUDOC: 032937016 BNF: cb12386765k (data) BIBSYS: 90601558 NLA: 35537945 NDL: 00458690 NKC: jx20130708003 SBN identifikators SBLV277101 nav derīgs.