Džozefs Kušmens

Džozefs Augustīns Kušmens Joseph Augustine Cushman Personīgā informācija Dzimis 1881. gada 31. janvārī Bridžvotera, Masačūsetsa, (ASV) Miris 1949. gada 16. aprīlī (68 gadi) Šerona, Masačūsetsa, (ASV) Tautība amerikānis Dzīvesbiedre Alise Edna Vilsone Frīda Gerlaha Bilingsa

Zinātniskā darbība Zinātne mikropaleontoloģija Darba vietas Hārvarda Universitāte Alma mater Hārvarda Universitāte Sasniegumi, atklājumi Foraminīferu pētījumi

Džozefs Augustīns Kušmens (angļu: Joseph Augustine Cushman; dzimis 1881. gada 31. janvārī, miris 1949. gada 16. aprīlī) bija amerikāņu mikropaleontologs un akadēmiķis. Viņš specializējās foraminīferu izpētē un kļuva par izcilāko foraminīferologu divdesmitā gadsimta pirmajā pusē. Viņš bija arī Kappa Delta Phi brālības dibinātājs.

Biogrāfija

Agrīnais periods

Kušmens dzimis Bridžvoterā, Masačūsetsas štatā Dariusa un Džeinas Frensisas Kušmenu ģimenē. Abiem vecākiem šī bija otrā laulība. Džozefa tēvam Bridžvoterā bija veikals, kur viņš pārdeva un laboja apavus. Kušmena senči gan no mātes, gan no tēva puses ieradās Amerikā ar Mayflower kuģi.

No četru gadu vecuma Kušmens sāka apmeklēt valsts skolu. Divpadsmit gadu vecumā viņš iestājās Bridžvoteras vidusskolā, un to pabeidza 1897. gadā. Džozefs plānoja studēt medicīnu, taču viss mainījās neilgi pēc skolas beigšanas finansiālu apstākļu dēļ, kad nomira viņa tēvs. Viņam nācās no skolas brīvajā laikā strādāt, bet viņa māte pildīja pienākumus vietējā Bridžvoteras pedagoģiskajā skolā.

Džozefs apmeklēja Bridžvoteras pedagoģisko skolu, kuru absolvēja 1901. gadā. Tur viņš sāka interesēties par zinātni un apmeklēt savu pirmo ģeoloģijas kursu. Viņš bija beisbola komandas kapteinis un ķērējs, kā arī futbolā malējais aizsargs un komandas menedžeris. 1900. gadā viņš piedalījās Kappa Delta Phi brālības dibināšanā un bija tās pirmais prezidents.

Vēlāk viņš iestājās Hārvarda Universitātē, kuru ar izcilību absolvēja 1903. gadā, iegūstot bakalaura grādu bioloģijā. 1909. gadā Hārvardā viņam tika piešķirts filozofijas doktora grāds. Viņa disertācijas tēma bija "Miliolīdu filoģenēze".

Karjera

Kušmens bija Bostonas Dabas vēstures muzeja (tagad Hārvardas Dabas vēstures muzejs) kurators, strādājot tur nepilnu slodzi, kamēr šajā laikā viņš studēja maģistratūrā. 1912. gadā viņš strādāja ASV Ģeoloģijas dienestā. No 1913. gada Kušmens bija Bostonas Dabas vēstures muzeja direktors, līdz 1923. gadā no šī amata atkāpās.

Blakus savām mājām Šeronā, Masačūsetsā, viņš uzcēla ēku, kas 1923. gadā pārtapa par Kušmena foraminīferu izpētes laboratoriju (Cushman Laboratory for Foraminiferal Research). Savā laboratorijā viņš veica pētījumus, strādāja par konsultantu naftas kompānijās un vadīja nodarbības mikropaleontoloģijā studentiem un maģistrantiem. Viņš izveidoja vienu no labākajām foraminīferu kolekcijām pasaulē ar 62 000 kataloģizētiem slaidiem.

No 1926. līdz 1940. gadam viņš bija arī mikropaleontoloģijas pasniedzējs un zinātniskais līdzstrādnieks Hārvarda Universitātē. Un vēl 1926. gadā viņš kļuva par konsultantu ASV Ģeoloģijas dienestā foraminīferu jautājumos. 1930. gadā viņš bija Nacionālās pētniecības padomes Mikropaleontoloģijas komisijas priekšsēdētājs.

Kušmens bija Amerikas Mākslas un zinātnes akadēmijas (Zooloģijas un fizioloģijas nodaļas) līdzstrādnieks, Amerikas Ģeogrāfijas biedrības biedrs, kā arī Amerikas Ģeoloģijas biedrības biedrs un viceprezidents. Tāpat viņš bija Paleontoloģijas biedrības prezidents, Ekonomisko paleontologu un mineralogu prezidents un Amerikas Naftas ģeologu asociācijas biedrs.

Savas karjeras laikā Kušmens publicēja 554 zinātniskus rakstus. 1925. gadā viņš izveidoja žurnālu "Contributions from the Cushman Laboratory for Foraminiferal Research", kurā tika publicēti daudzi viņa darbi. No 1927. līdz 1930. gadam Viņš arī rediģēja Paleontoloģijas žurnālu. Viņa publicētā grāmata "Foraminīferas, to klasifikācija un ekonomiskā izmantošana" kļuva par klasisku un standarta mācību līdzekli, kas piedzīvoja vairākus izdevumus.

Personīgā dzīve

1903. gada 7. oktobrī Kušmens apprecējās ar Alisi Ednu Vilsoni viņas mājās Stīpbrūkā, Fallrīverā, Masačūsetsā. Viņa bija ogļu tirgotāja Džeimsa H. Vilsona meita. Pēc laulībām viņi dzīvoja Bostonā, bet vēlāk pārcēlās uz Šeronu, Masačūsetsā. Viņiem bija trīs bērni — 1905. gadā dzima Roberts, 1907. gadā Alise un 1910. gadā Ruta. Viņa sieva nomira 1912. gada janvārī.

1913. gada janvārī tika paziņots par Kušmena saderināšanos ar Frīdu Gerlahu Bilingsu no Šeronas, un viņi apprecējās tā paša gada 3. septembrī. Viņa bija mirušā ārsta Frenka S. Bilingsa meita. Viņi dzīvoja jaunuzceltā mājā Šeronā. Kušmens bija Roksberijas unitāriešu baznīcas loceklis.

1949. gadā Kušmens nomira no urīnpūšļa vēža savās mājās Šeronā, Masačūsetsā. Viņš tika apbedīts Great Hills kapsētā Bostonā, Masačūsetsā.

Mantojums

Kušmens novēlēja savas kolekcijas un bibliotēku Nacionālajam dabas vēstures muzejam Smitsona institūtā.

1950. gadā zinātnieku grupa izveidoja Foraminīferu pētniecības Kušmena fondu (Cushman Foundation for Foraminiferal Research), "lai veicinātu foraminīferu un tām radniecīgu organismu izpēti". Sekojot tradīcijām un turpinot žurnālu "Contributions from the Cushman Laboratory for Foraminiferal Research", ko publicēja Kušmens, viņa fonds publicē žurnālu "Foraminiferal Research" (kas iepriekš saucās "Contributions from the Cushman Foundation for Foraminiferal Research").

Apbalvojumi un piemiņa

• 1937. gadā Kušmens ieguva zinātņu goda doktora grādu Hārvardas Universitātē.
• 1938. gadā viņš bija Karaliskās mikroskopistu biedrības goda biedrs.
• 1945. gadā viņš saņēma Filadelfijas Dabaszinātņu akadēmijas Haidena piemiņas ģeoloģijas balvu.
• 1950. gadā. Kušmena fonds Foraminiferal Research, Inc. tika nosaukts par godu viņam.
• 1976. gadā. viņa vārdā tika nosaukta Dorsuma Kušmena kroku grēda uz Mēness.
• 1980. gadā tika izveidota Džozefa A. Kušmena balva par izcilību foraminiferu izpētē un katru gadu tā tiek pasniegta aktīviem pētniekiem, kuri sniedz izcilu ieguldījumu foraminīferoloģijā.