Deep Space Climate Observatory
| Deep Space Climate Observatory | |
 | |
| KA veids | kosmisko laikapstākļu novērošana |
| Operators | NASA, NOAA,  ASV |
| Izgatavotāji | Swales ASV |
| Bāzes platforma | SMEX-Lite |
| Starts | 11.02.2015. 23:03:02 UTC |
| Starta vieta | Kanaverala SLC-40 ASV |
| Nesējraķete | Falcon 9 v1.1, ASV |
| Darbības ilgums | 5 gadi (plānots) |
| NSSDC ID | 2015-007A |
| SCN | 40390 |
| Tīmekļa vietne | http://www.nesdis.noaa.gov/DSCOVR/ |
| Enerģija | saules baterijas |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zemes un Saules L1 Lagranža punkts |
| Orbītas veids | Lisažū orbīta |
Deep Space Climate Observatory (DSCOVR; agrāk zināms kā Triana) ir ASV Zemes un kosmisko laikapstākļu novērošanas pavadonis. Tas ir NASA un NOAA kopējs projekts. Kosmiskais aparāts kosmosā tika palaists 2015. gada februārī.
Atrodoties 1,5 miljonu kilometru attālumā no Zemes, DSCOVR novēro saules vēja stāvokli, veic koronālās masas izvirdumu agrās brīdināšanas funkciju un veic Zemes atmosfēras un biosfēras izmaiņu novērošanu (ozonu, aerosolus, putekļus, vulkāniskos pelnus, mākoņu augstumu, veģetācijas pārklājumu un klimatu).
Kosmiskais aparāts izgatavots uz platformas SMEX-Lite bāzes. Tā starta masa ir 570 kg. Galvenie instrumenti:
- PlasMag, plazmas magnetometrs;
- EPIC (Earth Polychromatic Imaging Camera), uzņem Zemes attēlus 10 kanālos;
- NISTAR (National Institute of Standards and Technology Advanced Radiometer), radiometrs, kas četros kanālos mēra Zemes radiāciju Saules apspīdētajā pusē.
DSCOVR palaists 2015. gada 11. februārī 23:03:02 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 v1.1 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-40.
caption1=The Moon transiting Earth, July 16, 2015. 2015. gada 8. jūnijā DSCOVR iegāja Lisažū orbītā ap Zemes un Saules L1 Lagranža punktu. 6. jūlijā DSCOVR uzņēma pirmo Zemes attēlu.
2019. gada 27. jūnijā DSCOVR iegāja drošajā režīmā, jo bija sabojājies kosmiskā aparāta orientācijas sistēmas lāzera žiroskops. Tika izstrādātas programmatūras modifikācijas, lai DSCOVR varētu darboties bez lāzera žiroskopa, leņķiskā ātruma informācijas iegūšanai izmantojot zvaigžņu sensoru. 2020. gada 2. martā DSCOVR atsāka normālu darbību.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ DSCOVR back in operation Jeff Foust, spacenews.com, 2020-03-03
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- DSCOVR: Deep Space Climate Observatory NOAA (angliski)
- SPACEX LAUNCHES DSCOVR SATELLITE TO DEEP SPACE ORBIT SpaceX (angliski)
- DSCOVR (Triana) Gunter Dirk Krebs (angliski)