Vasaras laiks

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no DST)
Zilā krāsā — valstis, kas pāriet uz vasaras laiku;
Oranžā krāsā — valstis, kas kādreiz pārgāja uz vasaras laiku;
Sarkanā krāsā — valstis, kas nekad nav pārgājušas uz vasaras laiku

Pāreja uz vasaras laiku, saīsinājumā DST (angļu: Daylight saving time), ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos — mazāk, tādējādi taupot elektroenerģiju. Parasti pāreja uz vasaras laiku notiek, pavasarī pagriežot pulksteņus par stundu uz priekšu, bet rudenī — par stundu atpakaļ.

Latvijas Ministru Kabineta noteikumos minēts, ka "pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00 — par vienu stundu atpakaļ". Šie Ministru kabineta noteikumi pieņemti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīvu 2000/84/EK.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi uz vasaras laiku 1908. gadā pārgāja Apvienotajā Karalistē. Latvijā pāreja uz vasaras laiku sākās 1981. gadā.[2] Mūsdienās pāreju uz vasaras laiku realizē 76 valstis, bet ne visās tas notiek vienlaicīgi. 10 no šīm valstīm pāreja dažādos valsts reģionos notiek atšķirīgi, un 128 valstīs nenotiek vispār.[3]

Diskusija par sezonālās laika maiņas atcelšanu ES valstīs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gadā Eiropas Komisija ierosināja pēc 2021. gada 28. marta pārtraukt ikgadējās pārejas uz vasaras vai ziemas laiku, ļaujot ES dalībvalstīm izvēlēties, vai pastāvīgi piemērot vasaras vai ziemas laiku. Dalībvalstis, kuras vēlēsies par standarta laiku pieņemt ziemas laika režīmu, pēdējo pulksteņu griešanu veiks 2021. gada 31. oktobrī.[4] Katrai dalībvalstij savs lēmums jāpaziņo līdz 2019. gada aprīlim.[5]

Visu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptaujas rezultāti norādīja, ka 84% no aptaujātiem atbalstīja sezonālās laika maiņas atcelšanu. 2019. gada 26. martā Eiropas parlaments nobalsoja par sezonālās laika maiņas atcelšanu (410 par, 192 pret), tomēr ES Padome to vilcinājās apstiprināt.

Arī Latvija valdība apstiprināja, ka ir gatava atteikties no laika grozīšanas un palikt vasaras laikā, Baltijas valstu premjeri vienojās par vienu kopīgu laika zonu. Savukārt Somijas valdība izteicās par palikšanu pie ziemas laika. Pēc ilgtošām debatēm izšķiršanos par sezonālās laika maiņas atcelšanu Eiropas Savienības valstīs atlika uz nenoteiktu laiku.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr.1010 "Noteikumi par pāreju uz vasaras laiku"» (latviski). likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-17. Skatīts: 2008-08-10.
  2. «Vasaras / ziemas laiks» (latviski). Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-08-10. Skatīts: 2008-08-10.
  3. «Daylight Saving Time Around the World 2008» [Pāreja uz vasaras laiku visā pasaulē 2008. gadā] (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-08-09. Skatīts: 2008-08-10.
  4. «Eiroparlaments atbalsta atteikšanos no laika maiņas no 2021.gada». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019. gada 1. aprīlī.
  5. EK rosina ļaut dalībvalstīm izvēlēties ziemas vai vasaras laiku lsm.lv 2018. gada 12. septembrī
  6. Pulksteņi Latvijā jāturpina grozīt divas reizes gadā lsm.lv 2021. gada 14. martā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]