Da Kostas sindroms

Vikipēdijas lapa
Da Kostas (Da Costa) sindroms
Citi nosaukumi Karavīra sirds, kairinātas sirds sindroms, neirocirkulārā astēnija
Karavīri aiznes no kaujas lauka novārgušu karavīru
Specialitāte Psihiatrija, Kardioloģija

Da Kostas sindroms ir sindroms ar simptomu kopumu, kas ir līdzīgs sirds slimību simptomiem. Lai gan fiziska pārbaude neatklāj nopietnas fizioloģiskas novirzes, ir novērota ortostatiska nepanesamība. Sākotnēji tika uzskatīts, ka tā ir sirds problēma, un to ārstēja ar mūsdienu sirds zāļu priekštečiem. Lai gan stāvoklis galu galā tika pārkvalificēts kā psihisks, mūsdienās zināms, ka tas pārstāv vairākus traucējumus, no kuriem dažiem tagad ir zināms medicīniskais pamats.

Stāvoklis tika nosaukts pēc Džeikoba Mendesa Kosta vārda, kurš pētīja un aprakstīja šo traucējumu Amerikas pilsoņu kara laikā. To dažādi sauc arī par sirds neirozi, hronisku astēniju, piepūles sindromu, funkcionālām sirds un asinsvadu slimībām, neirocirkulāro astēniju, primāro neirastēniju, subakūtu astēniju un kairinātu sirdi.

Pazīmes un simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Da Kostas sindroma simptomi ir nogurums pēc piepūles, elpas trūkums, sirdsklauves, svīšana un sāpes krūtīs.

Cēloņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Da Kosta sindroms sākotnēji tika uzskatīts par sirds slimību, un vēlāk tas tika klasificēts kā psihisks.[1][2] Šo terminu vairs neizmanto neviena medicīnas iestāde, un to parasti aizstāj precīzākas diagnozes, no kurām dažām ir medicīnisks pamats.

Diagnoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan Da Kostas sindroms ir iekļauts ICD-9 (306.2) un ICD-10 (F45.3) sadaļā "somatoforma veģetatīvā disfunkcija"[1] šo terminu vairs neizmanto neviena medicīnas iestāde, un to parasti aizstāj specifiskākas diagnozes.

Kopš tā laika Da Kostas novērotā ortostatiskā nepanesamība ir konstatēta arī pacientiem, kuriem diagnosticēts hroniska noguruma sindroms, ortostatiskās tahikardijas posturālais sindroms (POTS)[3] un mitrālā vārstuļa prolapss. 21. gadsimtā šī nepanesamība tiek klasificēta kā neiroloģisks stāvoklis. Vingrojumu nepanesamība kopš tā laika ir konstatēta daudzās organiskās slimībās.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sindromam, ko dažādi dēvē par sirds neirozi, hronisku astēniju, piepūles sindromu, funkcionālām sirds un asinsvadu slimībām, neirocirkulācijas astēniju, primāro neirastēniju un subakūtu astēniju, ir daudz nosaukumu.[4][5][6][7] Pats Kosta to nosauca par uzbudināmo sirdi[8] un termins karavīra sirds bija plaši lietots gan pirms, gan pēc viņa darbiem. Lielākā daļa autoru šos terminus lieto savstarpēji aizvietojamā veidā, bet daži autori iedala atšķirību no šī stāvokļa dažādajām izpausmēm, dodot priekšroku dažādu etiķešu izmantošanai, lai uzsvērtu psihiatrisko vai ne-psihiatrisko sūdzību pārsvaru. Piemēram, Oglesbijs Pols raksta, ka "ne visiem pacientiem ar neirocirkulāro astēniju ir sirds neiroze, un ne visiem pacientiem ar sirds neirozi ir neirocirkulārā astēnija."[7] Neviens no šiem terminiem nav plaši izmantots.

Ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Da Kostas ziņojums rāda, ka pacienti atveseļojās no smagākiem simptomiem, kad tika izņemti no saspringtas aktivitātes vai ilgstoša dzīvesveida, kas tos izraisīja. Pacienta atbalstītā pozīcija un piespiedu gultas režīms bija visveiksmīgākais.

Citas ārstēšanas metodes, kuras bija redzamas iepriekšējos pētījumos, bija ķermeņa uzbūves un stājas uzlabošana, ja iespējams, atbilstošs vingrinājumu treniņa līmenis, vaļīga apģērba valkāšana ap vidukli un izvairīšanās no tādām pozas izmaiņām kā noliekšanās vai gulēšana kreisajā vai labajā pusē vai dažos gadījumos uz muguras, kas mazināja dažas sirdsklauves un sāpes krūtīs, un lēnām pieceļoties, dažos gadījumos varēja novērst ģīboni, kas saistīts ar posturālo hipotensiju vai ortostatisku hipotensiju.

Farmakoloģiskā iejaukšanās notika uzpirkstītes (digitalis) veidā, kas ir glikozīdu zāļu grupa, kura iegūta no sarkanās uzpirkstītes (Digitalis purpurea), kas tagad pazīstama kā nātrija-kālija ATPāzes inhibitors, palielinot sirds izsviedes apjomu un samazinot sirdsdarbības ātrumu; tā izmantošanas laikā, to pielietoja vairāk pacientiem ar sirdsklauvēm.[9]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabs Mendess Da Kosta

Da Kosta sindroms ir nosaukts pēc ķirurga Jēkaba Mendesa Da Kosta[10] kurš pirmo reizi to novēroja karavīriem Amerikas pilsoņu kara laikā. Laikā, kad tas tika ierosināts, Da Kosta sindroms tika uzskatīts par ļoti vēlamu[11] fizioloģisku skaidrojumu "karavīra sirdij". Termina "Da Kosta sindroms" lietošana sasniedza maksimumu 20. gadsimta sākumā. Tuvojoties gadsimta vidum, stāvoklis parasti tika atkārtoti raksturots kā neirozes forma.[12] Sākotnēji tas tika klasificēts kā "F45.3" (zem sirds un asinsvadu sistēmas somatoformiem traucējumiem) ICD-10 klasifikācijā[13] un tagad tas ir klasificēts kā "somatoforma veģetatīva disfunkcija".

Da Kosta sindroms ietver simptomu kopumu, kas ietver sāpes kreisajā pusē krūtīs, sirdsklauves, elpas trūkumu un nogurumu, reaģējot uz slodzi. Ērls de Grejs, kurš no 1864. līdz 1868. gadam iesniedza četrus ziņojumus par britu karavīriem ar šiem simptomiem, un attiecināja tos uz lielo militārā aprīkojuma svaru, ko pārnēsāja cieši pie krūtīm piesprādzētās mugursomās, kas varēja traucēt sirdsdarbībai. Arī 1864. gadā Henrijs Hārtors novēroja karavīrus Amerikas pilsoņu karā, kuriem bija līdzīgi simptomi, kas bija saistīti ar “ilgstošu pārslodzi, atpūtas un bieži vien barības trūkumu”, un nenoteiktas sirds sūdzības tika attiecinātas uz miega trūkumu un sliktu pārtiku. 1870. gadā Artūrs Bovens Maijerss no Coldstream Guards arī uzskatīja, ka šīs problēmas ir cēlonis problēmām, kuras viņš sauca par neirocirkulāro astēniju un sirds un asinsvadu neirozi.[14][15]

J. M. Da Kosta pētījumā, kurā piedalījās 300 karavīri, tika ziņots par līdzīgiem atklājumiem 1871. gadā un piebilda, ka stāvoklis bieži attīstījās un saglabājās pēc drudža vai caurejas. Viņš arī atzīmēja, ka pulsu vienmēr ļoti un strauji ietekmēja stāvokļa maiņa, piemēram, noliekšanās, saliekšanās vai atliekšanās, atgāšanās. Tipisks gadījums bija vīrietis, kurš vairākus mēnešus vai ilgāk strādāja dienestā un saslima ar caureju vai drudzi, un pēc neilgas uzturēšanās slimnīcā atgriezās aktīvajā dienestā. Drīz vien karavīrs atklāja, ka viņš nevar sekot līdzi saviem biedriem, atgriežoties pie karavīra dzīves, kā iepriekš, jo viņam trūkst elpa, viņam reibst galva, krūtīs parādās sirdsklauves un sāpes, tomēr pēc kāda laika vēlāk viņš izskatījās kopumā vesels.[8] 1876. gadā ķirurgs Artūrs Deivijs attiecināja simptomus uz militāro treniņu, kurā „pārmērīgi izplētušās krūtis, izraisīja sirds paplašināšanos un izraisīja uzbudināmību”.[14]

Pirmā pasaules kara laikā sers Tomass Lūiss (kurš bija Medicīnas pētniecības komitejas darbinieks) pētīja daudzus karavīrus, kuri tika nosūtīti uz Hempstedas un Kolčesteras militārajām sirds slimnīcām ar “sirdsdarbības traucējumiem” vai “sirds vārstuļu slimību”. 1918. gadā viņš publicēja monogrāfiju, kurā apkopoti viņa atklājumi, kas parādīja, ka absolūtajam vairumam nav strukturālu sirds slimību, par ko liecina tolaik pieejamās diagnostikas metodes.[16] Tajā viņš pārskatīja simptomu atšķirību starp “piepūles sindromu” un strukturālu sirds slimību, pārbaudīja iespējamos “piepūles sindroma” cēloņus, strukturālās sirds slimības diagnozi karavīriem, tās perspektīvu un ārstēšanu, kā arī armijas gūto pieredzi.

Kopš tā laika ir aprakstīti dažādi līdzīgi vai daļēji līdzīgi apstākļi.

Sērojošajām mātēm ir radušies iepriekš aprakstītie simptomi un pastāvīgas fiziskas sāpes krūtīs.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «2008 ICD-9-CM Diagnosis 306.* - Physiological malfunction arising from mental factors». 2008 ICD-9-CM Volume 1 Diagnosis Codes. Skatīts: 2008-05-26.
  2. «Dorlands Medical Dictionary:Da Costa syndrome». Skatīts: 2008-05-26.
  3. Low et al., Postural Tachycardia Syndrome (POTS), Journal of Cardiovascular Electrophysiology. 20(3):352-8 (2009)
  4. «Neurasthenia». Rare Disease Database. National Organization for Rare Disorders, Inc. Skatīts: 2008-05-28.
  5. Paul Wood, MD (1941-05-24). Da Costa's Syndrome (or Effort Syndrome). Lecture I. 1. British Medical Journal. 1(4194): 767–772. lpp. doi:10.1136/bmj.1.4194.767. PMC 2161922. PMID 20783672.
  6. "Life situations, emotions, and neurocirculatory asthenia (anxiety neurosis, neurasthenia, effort syndrome)". Psychosomatic Medicine 13 (6): 335–57. November 1, 1951. doi:10.1097/00006842-195111000-00001. PMID 14892184.
  7. 7,0 7,1 Paul O (1987). "Da Costa's syndrome or neurocirculatory asthenia". British Heart Journal 58 (4): 306–15. doi:10.1136/hrt.58.4.306. PMC 1277260. PMID 3314950.
  8. 8,0 8,1 Da Costa, Jacob Medes (January 1871). "On irritable heart; a clinical study of a form of functional cardiac disorder and its consequences". The American Journal of the Medical Sciences (61): 18–52.
  9. Paul, Oglesby (1987). "DaCosta's syndrome or neurocirculatory astheniaBrHeartJ1987;58:306-15". Br Heart J 58: 306-315.
  10. «Da Costa's syndrome». www.whonamedit.com. Skatīts: 2007-12-18.
  11. National Research Council; Committee on Veterans' Compensation for Posttraumatic Stress Disorder. PTSD Compensation and Military Service: Progress and Promise. Washington, D.C : National Academies Press, 2007. 35. lpp. ISBN 978-0-309-10552-1. Being able to attribute soldier’s heart to a physical cause provided an “honorable solution” to all vested parties, as it left the self-respect of the soldier intact and it kept military authorities from having to explain the “psychological breakdowns in previously brave soldiers” or to account for “such troublesome issues as cowardice, low unit morale, poor leadership, or the meaning of the war effort itself” (Van der Kolk et al., as cited in Lasiuk, 2006).
  12. Edmund D., MD Pellegrino, Caplan, Arthur L., Mccartney, James Elvins, Dominic A. Sisti. Health, Disease, and Illness: Concepts in Medicine. Washington, D.C : Georgetown University Press, 2004. 165. lpp. ISBN 978-1-58901-014-7.
  13. World Health Organization. Icd-10: The Icd-10 Classification of Mental and Behavioural Disorders : Clinical Descriptions and Diagnostic Guidelines. Geneva : World Health Organization, 1992. 168. lpp. ISBN 978-92-4-154422-1.
  14. 14,0 14,1 C.G. Goetz. Handbook of Clinical Neurology. B.V. : Elsevier Science Publishers, 1993. 429–447. lpp.
  15. Mackenzie, Sir James; R. M. Wilson; Philip Hamill; Alexander Morrison; O. Leyton; Florence A. Stoney (1916-01-18). "Discussions On The Soldier's Heart". Proceedings of the Royal Society of Medicine, Therapeutical and Pharmacological Section 9: 27–60.
  16. Thomas Lewis. The Soldier's Heart and the Effort Syndrome (1st izd.). London : Shaw & Sons, 1918. 2. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

AKTUĀLĀ STARPTAUTISKĀ STATISTISKĀ SLIMĪBU UN VESELĪBAS PROBLĒMU KLASIFIKĀCIJA, 10.REDAKCIJA

Klasifikācija