Dabas un vēstures kalendārs
Dabas un vēstures kalendārs bija Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības izdots ikgadējs izdevums latviešu valodā, kas iznāca no 1962. līdz 2015. gadam. Padomju laikā tas ieguva diezgan lielu popularitāti. Izdevuma tirāža šajā laikā pieauga no 10 000 eks. 1962. gadā līdz 200 000 eks. 1988. gadā. Kalendāra izveidošanas iniciators un pirmais galvenais redaktors bija Viktors Grāvītis, un viņš vadīja to līdz 1980. gadam. No 1981. gada līdz 1993. gadam galvenais redaktors bija Oskars Gerts, 1994. gada izdevuma galvenais redaktors bija Māris Rudzītis, bet no 1995. gada kalendāra galvenā redaktore bija Zaiga Kipere.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdzko 1959. gadā tika noorganizēta Latvijas Dabas un vēstures biedrība, radās doma gatavot četrus izdevumus: zinātnisku rakstu krājumu, žurnālu, kalendāru un metodiskas brošūras. Lai arī nopietnāki un zinātniski vērtīgāki likās rakstu krājumi un žurnāli, taču tika iesākts ar kalendāra izveidošanu. Bija skaidrs, ka tā veidošana ir darbietilpīgāka, jo tam būtu jābūt daudzveidīgam un saistošam, gan arī savlaicīgi nokomplektētam un izdotam. Redkolēģijas izveidošanai izdevuma dibinātājs Viktors Grāvītis pieaicināja vēsturnieku T. Zeidu un biologu Z. Spuri.
Pirmais kalendāra numurs 1962. gadam bija tikai fenoloģisks un aprakstīja dabas procesus gada griezumā. Vēstures tēma vēl netika uzsākta, kaut arī vēsturisku notikumu un izcilu personu jubilejas tika atzīmētas. Nākamā gada kalendārā tika publicēti arī vēsturei veltīti raksti. Katra nākamā gada izdevumu bija iecerēts veltīt kādai noteiktai tēmai (piemēram, iekšējiem ūdeņiem, mežiem, jūrai), taču dažreiz to izdevās realizēt tikai daļēji. Dažu tēmu realizēšanai redkolēģijā tika pieaicināti speciālisti tikai uz vienu gadu, piemēram, A. Āboltiņa no Mežsaimniecības problēmu institūta, ārsts V. Būmeisters, akadēmiķis J. Stradiņš u.c. Publicējamos tekstus centās pielāgot kalendāra specifikai. Piemēram, ja gadagājums bija veltīts jūrai, tad tajā bija jābūt informācijai par meteoroloģiskām parādībām, augiem un dzīvniekiem jūrā un tās krastos katrā mēnesī un gadalaikā, par jūras attīstību gadu miljonos, jūras bagātību racionālu izmantošanu, jūras piekrastes dabas pieminekļu aizsardzību, piejūras joslas arheoloģiju, zvejnieku, jūrmalnieku un kuģotāju etnogrāfiju, folkloru un vēsturi. Arī krāsainajām ilustrācijām bija jāataino jūra.
Tika dota iespēja vecākās paaudzes pētniekiem, kā arī novadpētniekiem apkopot ilgu gadu darba rezultātus un tos publicēt, paglābjot no aizmirstības. Taču padomju periodā liela daļa vēsturiskā materiāla tika veltīta arī revolūcijas un kompartijas tēmām. Bet, neskatoties uz to, kalendāra popularitāte auga, un līdz ar to auga arī tā tirāžas: 1962. gads – 10 000, 1963. gads – 30 000, 1969. gads – 35 000, 1972. gads – 40 000, 1974. gads – 50 000, 1981. gadā – 60 000, maksimumu sasniedzot 1988. gada metienam 200 000 eksemplāru.[1]
Kalendāra tematu daudzveidību un rakstu apjomu atspoguļo 1995. gada izdevumā Jāņa Paegļa sastādītā kalendāra rakstu bibliogrāfija. Tur ir tādas tēmas, kā astronomija, meteoroloģija, klimatoloģija, ģeoloģija, paleontoloģija, fenoloģija, dārzkopība, biškopība ar sējas kalendāriem, bioloģija visplašākajā nozīmē, ainavas, dižkoki, alas, tautas medicīna, etnogrāfija, folklora, mitoloģija, arheoloģija, vēsture no senākajiem līdz visjaunākajiem laikiem, kultūra, izglītība, grāmatniecība, zinātnes un tehnikas vēsture, māksla, arhitektūra, mūzika, dabas un vēstures pētīšana, pieminekļu aizsardzība, bagātīgs personāliju krājums u.t.t. Pēc Miervalža Birzes atzinuma šo kalendāru varētu uzskatīt par savdabīgu Latvijas enciklopēdiju. Kalendāram bija ļoti demokrātiska ievirze, jo to veidoja kā ievērojami un izcili zinātnieki (Andris Caune, Jānis Stradiņš, Edgars Vimba u.c.), tā arī lasītāji no visiem Latvijas novadiem, iesūtot savus novērojumus, atmiņas, pētījumus. Kalendāra noformēšanā piedalījās tādi mākslinieki, kā Dainis Rožkalns, Jāzeps Pīgoznis, Kurts Fridrihsons.[2] Sākotnēji kalendārs tika iešūts mīkstos vākos, bet no 1965. gada līdz 1977. gada izdevumam tam bija cieti vāki. Sākot ar 1978. gadu, kalendāru atkal iešuva mīkstajos vākos. Ar 2005. gadu Dabas un vēstures kalendārs nomainīja nosaukumu uz "Daba un vēsture".
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Dabas un vēstures kalendārs 2003. gadam, izdevniecība "Zinātne", Rīga, 2002., 238-241. lpp. ISBN 9984-698-31-9
- ↑ Dabas un vēstures kalendārs 2002. gadam, izdevniecība "Zinātne", Rīga, 2001., 5-6. lpp. ISBN 9984-698-28-9