Dabiskā valoda
Dabiskā valoda ir valoda, kas attīstījusies dabiskā veidā cilvēku sabiedrībā, pretstatā mākslīgi izveidotām vai formālām valodām, piemēram, programmēšanas valodām vai matemātiskajām valodām. Dabiskās valodas ir cilvēku saziņas līdzeklis, kas nodrošina domu, emociju un informācijas apmaiņu.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dabiskajām valodām ir vairākas būtiskas īpašības:
- tās attīstās spontāni un vēsturiski mainās;
- tām piemīt sarežģīta gramatika, fonētika un semantika;
- tās tiek apgūtas dabiski bērnībā, bez formālas apmācības;
- tās var tikt izteiktas mutiski, rakstiski vai ar žestiem.
Katras dabiskās valodas struktūra un noteikumi atšķiras, taču visas valodas kalpo vienam mērķim — nodrošināt cilvēku savstarpēju saprašanos.
Dabiskās un mākslīgās valodas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pretstatā dabiskajām valodām, mākslīgās jeb formālās valodas ir apzināti radītas konkrētam mērķim, piemēram:
- Esperanto — starptautiska palīgvaloda;
- Loģikas valoda — domas formalizēšanai;
- Programmēšanas valodas — komunikācijai starp cilvēkiem un datoriem.
Tomēr mākslīgās valodas nereti tiek pētītas, izmantojot dabisko valodu analīzes metodes, īpaši datorlingvistikā un dabiskās valodas apstrādē.
Dabiska valoda un datorzinātne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dabiskās valodas apstrāde (angļu: natural language processing, saīsināti NLP) ir datorzinātnes nozare, kas pēta, kā datori var analizēt, saprast un ģenerēt cilvēku valodu. Šī joma ir nozīmīga mākslīgā intelekta attīstībā, jo tā ļauj izstrādāt sistēmas, kas spēj tulkot tekstus, atbildēt uz jautājumiem, veikt runas atpazīšanu un veidot cilvēkam saprotamus tekstus.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Natural language angļu Vikipēdijā (angliski)
- Raksts Encyclopaedia Britannica (angliski)