Dalībnieka diskusija:212.93.105.107

Sveiki, bija domāts, ka vajadzētu pielikt IPA visiem burtiem citādi nav īsti skaidrs kāda atšķirība. Tāpat IPA var pielikt vārdiem piemēros, jo nav īsti skaidrs kāpēc vispār jālieto nestandarta ortogrāfija. Un par to n-to valodu salīdzinājumu - Vikipēdija nav vārdnīca, ja ir tādas vēlmes ir blakus projekts Vikivārdnīca. Vikipēdijā attiecīgi vajadzētu rakstos iekļaut tikai vārdus valodās, kas tieši tiek aprakstītas rakstā un nozīmes skaidrojumu projekta valodā. Un tad galu galā ir pamats likt tikai lagaliešu un latviešu literārās valodas vārdus - vai tad ar 100+ vārdu sarakstu vēl nepietiek? ~~Xil (saruna) 18:15, 14 aprīlī, 2012 (UTC)

Par IPA piekrītu. Kaut ko darīju lietas labā. (Labojumi tiek pieņemti.) Domājot par trūkstošajiem burtiem, atcerējos krievu mīksto zīmi "ь" [ʲ], kas, prasmīgi ieviesta :-), atrisinātu alfabētā pietrūkstošo burtu problēmu. Piekrītu arī tam, ka simts nekur nederīgu (neprecizitātes saturošu) piemēru ir daudz par daudz. Lai milzīgais uzskaitījums iegūtu kaut kādu jēgu, būtu vēlams to papildināt ar Latgales novadiem piemītošajām atšķirībām (piemēram, latviešu "es" latgalē tiek izmantots atsevišķos novados un tikai pateicoties jau gadsimtu notiekošajai latviskošanai. Normāli latgaliešiem ir "aś"[asʲ], kas ir tuvs senkrievu "азъ"¹ vai "азмъ" ("я") .u.t.t.)

Savukārt sadaļā, kuru šodien atjaunoju, esmu paredzējis fiksēt savdabīgas teikumu konstrukcijas (piemēram, latviešu "kāpēc" vai "kādēļ" vietā latgalietis, pat runājot latviski, centīsies teikt: "par ko?") un interesantas vārdu formas (piemēram, nūja - vāzda. Latviešu "atvēzēties", ļoti iespējams, ir no tejienes). 212.93.105.107 18:47, 14 aprīlī, 2012 (UTC)

Šis 100 vārdu saraksts ir zinātniski pamatots - tas ir Swadesh saraksts ko izmanto, lai salīdzinātu radniecīgu valodu atšķirīgumu. Te šodien atradu tā nedaudz citādu variantu, kur uzsvērta vajadzība izmantot standartizēto valodas versiju, varbūt vajadzētu kaut kādā brīdī nomainīt, jo pirmais saraksta variants ir no vikivārdnīcas. Plus tur vēl ir Latvijas pilsētu nosaukumi. Tas otrs saraksts ir sazin no kurienes izrauts un sazin uz kādu metodioloģiju pamatots - visticamākais nekādu vai vēl sliktāk uz tādu kā iepriekšējais saraksts kas tur bija t.i. ar mērķi pierādīt, ka līdzība ir ar visu tikai ne standarta latviešu valodu. Savukārt savas personīgās teorijas Vikipēdijā izklāstīt nedrīkst un vajadzētu tomēr izmantot standarta ortogrāfiju vai IPA (vēl vajadzētu izveidot sadaļu par fonoloģiju) ~~Xil (saruna) 22:45, 14 aprīlī, 2012 (UTC)

Paldies par interesanto izziņas materiālu.

Daži secinājumi:

100 vārdu saraksts lauj izdarīt nosacīti precīzākus secinājums, ievērojot nosacījumu, ka šis saraksts ir korekts. Vikipēdijas Latgaliešu valodas sadaļā šis saraksts šobrīd satur virkni kļūdu.

Arī Andronova darbā atradu dažas neatbilstības. Piemēram, 8.lpp. saraksta 12. pozīcijā uzskaitītais "degt" latgaliešu valodā (atbilstoši tai informācijai, kas ir manā rīcībā) būtu jāraksta "dagt" (arī "ḑagt" [dʲakt]) .Piemēram, "dagums" (degums) 50. pozīcijā "uts" vietā jābūt "vuts" u.t.t.

Jebkurā gadījumā, kā šķiet, ir pienācis pēdējais brīdis, lai nofiksētu īstās latgaliešu valodas formas un saturu, kamēr valoda nav galīgi pārtransformējusies par dialektu un pazaudēta. Novērojumi rāda, ka paši latgalieši ikdienā arvien noteiktāk (cīnoties ar un ciešot no abu valodu atšķirībām) pārņem latviešu valodas formas, konstruējot teikumus, pārņem arī latviešu valodas vārdus, tos, protams, pieskaņojot latgaliešu izrunai, bet pazaudējot savējos. Savdabīgums vēl arvien ir pamanāms "spārnotajos teicienos", atsevišķās konstrukcijās, ko atceras vecāka gadagājuma cilvēki. Žēl. Ne tik daudz pašus latgaliešus, cik visu baltu saimi, kas šobrīd zaudē daļu no sevis, kā reiz jau pazaudēja savu prūsisko sastāvdaļu. —Šo komentāru pievienoja 212.93.105.76 (diskusija • devums).

______________________________________________

¹ "es esmu" - latviešu

"aś asu (aśmu)" - latgaliešu

"азъ (азмь) есмь" - senslāvu http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%90_%28%D0%BA%D0%B8%D1%80%D0%B8%D0%BB%D0%BB%D0%B8%D1%86%D0%B0%29

"as asma" - prūšu (http://www.rikoyota.oh.lv/?ct=gram)

"aš esu" - lietuviešu

Cits interesants piemērs: Отче наш, иже еси на небиси (senslāvu) - Tēvs mūsu, kas esi debesīs (latviešu)

______________________________________________

Ir jāizmanto tās formas, kas ir orģinālmateriāla vai kādā vārdnīcā. Gribi, vari nomainīt sarakstu pret to, kas ir tajā materiālā. Variants no vikivārnīcas vienīgais laikam ir jaunāks, jo tam sarakstam ir versijas, es to pārbaudīju ar šo vārdnīcu, bet tur ir, piemēram, es (lai gan, laikam ar plato e?). Un jebkurā gadījumā - kā būs ar to prūšu/leišu/u.c. sarakstu? Joprojām neredzu argumentus tā paturēšanai ~~Xil (saruna) 11:00, 15 aprīlī, 2012 (UTC)

Vai par oriģinālmateriālu var tikt uzskatīti valodas nesēji?

Latgaliešu valodā platā "e" nemaz nav, tā vietā tiek lietots savdabīgs "ae" apvienojums vai platais "a". Latgaliešiem šī nianse sagādā problēmas, lietojot latviešu valodu. Kāpēc uzskati, ka nelielais četru valodu paraugu salīdzinajums kādam var traucēt? —Šo komentāru pievienoja 212.93.105.76 (diskusija • devums).

Ir jāizmanto atsauces uz neatkarīgiem avotiem, nevis jāraksta šeit savas teorijas. Un par to sarakstu es jau paskaidroju, man nepatīk nez cik reizes atkārtot vienu un to pašu. Netraucē nav arguments ~~Xil (saruna) 11:50, 15 aprīlī, 2012 (UTC)

Katrs pats...

Par problēmām oficiālajā latgaļu alfabētā: http://latgale.lv/lg/files/download?id=1424