Dalībnieka diskusija:84.237.190.187

Lūdzu, paraksti savus komentārus ar četrām tildēm (~~~~) vai nospiežot pogu rīku joslā. Paldies! --FRK ^{(diskusija/devums)} 15:56, 24 novembrī, 2012 (UTC)

Kāda īsti ir jēga no vārdnīcas šķirkļu kopēšanas diskusijās par apģērba gabaliem? Ja ir iebildumi pret raksta saturu, tad vajag konkrēti norādīt, kas ar rakstu nav kārtībā. Viena vienīga letonika.lv, turklāt nav autoritatīvs un neapstrīdams avots, kam būtu precīzi jāpieskaņojas, tikai tāpēc, ka tur tā rakstīts ~~Xil (saruna) 17:38, 24 novembrī, 2012 (UTC)

Man nebūtu iebildumu, ja Vikipēdijas rakstos būtu definīcijas, kas pārākas par LZA TK normatīvajām versijām. Vismaz pirmo rindkopu gribētos redzēt profesionālākā izteiksmē. Skaidrot kļūmes nav laika. Šķiet, ka variantu salīdzinājums pats par sevi parāda jēdzienu loģiskā tvēruma atšķirības. Citviet pasaulē ar terminoloģiski aplami formulētiem, piem., pasūtījumiem mēdz izklaidētis tiesāšanās entuziasti. --84.237.190.187 19:04, 24 novembrī, 2012 (UTC)

Tiesāšanās entuziasti vēl jo vairāk mēdz izklaidēties ar autortiesību pārkāpumiem. Pašreizējā definīcija rakstā Bikses ir precīzi pārkopēta no Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīcas, kas aizsargāta ar Autortiesību likumu, tādēļ definīcija jāpārformulē. Tas nenozīmē, ka tai būtu jākļūst nepareizai. --ScAvenger (diskusija) 21:06, 24 novembrī, 2012 (UTC)

Visos teikumos ir atšķirības (pēdējo varētu dzēst). Vispirms gan izdevniecībai būtu jāiztiesājas ar Letoniku, bet man šķiet, ka termini un terminu normatīvās definīcijas autortiesību likumam nepakļaujas (sk. LZA TK apstiprinājumus).

Principā, ja definīcija būtu oficiāli publicēta kādā LR normatīvā aktā, tad to varētu kopēt (ar atsauci). Letonika, domājams, zina, ko dara; tur apakšā skaidri rakstīts © Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Tekstilrūpniecības terminoloģijas apakškomisija, 2003; © Tilde, 2009. Autortiesību likumā nekur nav teikts, ka terminu definīcijas netiek aizsargātas. --ScAvenger (diskusija) 21:35, 24 novembrī, 2012 (UTC)

Diskusijā ir dota norāde uz ZTV un uz Letoniku. Vikipēdijas administrāciju lūdzu tās ievietot, jo es nemācēju. Bet vispār, normēto terminu pakļaušana autortiesībām nonāk pretrunā ar LR Valodu likuma, šķiet, 5.pantu par terminoloģiju un tās obligātumu. Lai ar to vispirms tiek galā Satversmes vai tml. tiesā.

Ja termins ir "normēts", tad tam jābūt kādā likumā vai MK noteikumos. Atsauces nav problēma, bet to ielikšana neatļauj precīzi kopēt tekstus. --ScAvenger (diskusija) 21:58, 24 novembrī, 2012 (UTC)

TK vietnē ir desmitiem apstiprināto vārdnīcu. Dīvaini, ja TK iesūdzētu kādu tiesā par viņu termina lietošanu (pat bez atsauces), jo tas nonāktu pretrunā ar šīs institūcijas sūtību. Nekas tāds nav bijis, un tādu pašnāvību no viņiem nesagaidīt. Visi zinātnieki sapņo par to, lai tiktu citēti, jo tas ir palicis par vienīgo viņu zinātnieciskuma pierādījumu. ... un lai citē PRECĪZI, bez kropļojumiem.

Termins un termina definīcija nav gluži viens un tas pats. Tāpat arī citēšana un kopēšana nav viens un tas pats; ja ir nepieciešams citēt, tad tas, protams, jādara precīzi (citādi tas atkal ir autortiesību pārkāpums). Vienkārši tāda ir Vikipēdijas politika — rakstu definīcijas jāraksta saviem vārdiem, nevar kopēt no avota, kur apakšā ir ©. --ScAvenger (diskusija) 22:30, 24 novembrī, 2012 (UTC)

Tam vajadzētu būt saprāta robežās. Šaubos vai autortiesības attiecas uz definīcijām. Vai gadījumā tā TK nav valsts iestāde un vai tā neizlaiž kādus dokumentus, kuri nevar būt autortiesību objekti? --Feens (diskusija) 22:57, 24 novembrī, 2012 (UTC)

Definīcijas "džinsi ir bikšu veids" vai "bikses ir apģērba gabals" diez vai būtu aizsargājamas :), bet tādu izvērstu skaidrojumu izteiksmes forma (ne jau fakti kā tādi) ir aizsargājama. Tad jau mēs visas skaidrojošās vārdnīcas varētu brīvi kopēt iekšā. Terminu obligātums arī nav attaisnojums; piemēram, valsts standarti ir obligāti jāievēro, bet tie jāpērk par naudu un tos nedrīkst brīvi kopēt. Kāda problēma uzrakstīt saviem vārdiem un ielikt atsaucē saiti? --ScAvenger (diskusija) 23:37, 24 novembrī, 2012 (UTC)

Manuprāt standartus autortiesību likums neaizsargā, bet jāpērk ir datubāzes lietošana un/vai drukāta grāmata gluži tāpāt kā, ja es izdrukātu vikipēdiju.

6. pants Autortiesības neaizsargā:

1) normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību iestāžu izdotus dokumentus un tiesas nolēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus un citus oficiālus dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus un oficiālās konsolidētās versijas;

--Feens (diskusija) 23:45, 24 novembrī, 2012 (UTC)

Termina definīciju veido no virstermina, apakšterminiem un līdzteku terminiem. Tādēļ labā definīcijā būtu grozāmi tikai palīgvārdi. Bet kam tas vajadzīgs, ja nereti desmitiem superspeciālistu ir gadiem slīpējuši katru rakstzīmi, par ko liecina TK un tās AK protokoli.

Tas nozīmē, ka, ja terminu skaidrojumi publicēti kā tiesību akts (piemēram, šeit), tos var brīvi kopēt, pretējā gadījumā uz vārdnīcu attiecas visas Autortiesību likuma prasības. --ScAvenger (diskusija) 23:56, 24 novembrī, 2012 (UTC)

TK vārdnīcas saraksta veidā ir publicētas Latvijas Vēstnesī kā normatīviem dokumentiem pielīdzināmi izdevumi. Pēc VL gara TK sūtība (ar vai bez valodas inspekcijas starpniecības) būtu tvarstīt terminoloģijas pārkāpējus, vismaz oficiālajā sfērā.

LZA un Tilde, neatkarīgi no ietekmīguma, taču nav valsts iestādes. Bet nekas no tā visa nemaina faktu, ka vārdnīcas šķirkļu kopēšana diskusijās nav tā labākā izteiksmes forma, jo ir grūti saprast, kas tieši un cik lielā mērā liekas kļūdaini, un citiem ir jāzīlē kur ir problēma. Plus Vikipēdijas rakstus taču katrs ar labot un papildināt, katrs neliels labojums nav obligāti jāapspriež ~~Xil (saruna) 01:56, 25 novembrī, 2012 (UTC)

Lai nebūtu jāzīlē ... Bikšu sākotnējā 2011.09.02. versija bija gandrīz vai burtisks tulkojums no krievu Vikipēdijas (un te tas izrādās kļūstam daudz ļaunāks variants nekā pārkopēšanai radītās TK normatīvās definīcijas ielīmēšana ar vai bez ©). Krievu брюки jēdziena loģiskais tvērums ir pamatīgi šaurāks nekā latviskā jēdziena ‘bikses’ apjoms, jo брюки attiecas tikai uz garajām virsbiksēm. Latviskā ‘bikšu’ jēdziena loģiskais tvērums ir tuvāks vācu ‘Hose’ tvērumam, proti, tas varētu attiekties gan uz apakšdrēbju biksēm, gan uz virsdrēbju biksēm, gan uz ārdrēbju biksēm (piem., ceļa strādnieku signāltērpa ārbikses, kuras velk pāri virsbiksēm). Latviski ‘bikses’ varētu būt jebkura garuma (arī šortus varētu dēvēt par īsbiksēm). Toties брю́ки vienmēr ir garas, no tām tāpat kā no ‘trousers’ reizēm mēdz prasīt arī ‘tailored” pazīmi. Ar bezstaru biksēm pavisam nav saistāmi nedz krievu брюки, nedz angļu trousers, nedz vācu Hose kvaziekvivalenti. Saskarvalodās visādiem kārtas, garuma, +silueta, +izejmateriālu, + fasonīpatnību kombinējumiem ir piedēvēti atšķirīgi vārdi. Tādēļ nedz krievu, nedz angļu Vikipēdijas tulkojums te nav piemērojams latviskajai „staklētā lejasģērba” definīcijai, Tomēr Vikipēdijas starpvalodu atsaucēs visam jāpaliek kā ir, jo bikses vnk. izrādās esam tuvākais aptuvenās atbilsmes variants.

Katrai valodai savas īpatnības; starpviki saitēs mēdz būt arī lielāka putra, nekā šeit. --ScAvenger (diskusija) 08:48, 25 novembrī, 2012 (UTC)