Dalībnieka diskusija:Dzusiite

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

Sapņi ir realitātes imitācija, ko veic uztveres sistēmas. Miegā informācijas uztvere no ārpasaules, ķermeņa kustības ir niecīgas, turpretī smadzeņu aktivitāte ir diezgan liela. Un guļošais redz, dzird, jūt un pārdzīvo to, kā konkrētajā brīdī apkārtējā pasaulē nemaz nav.

Ir jāizprot, kāds labums būs no tā, ka iemācīsieties iedarboties, kontrolēt savus sapņus. Pievērsiet īpašu uzmanību jebkuram troksnim, dziesmai, tekstam vai skaitļu rindai, ko redzat sapnī, jo sapņi var palīdzēt kontaktēties ar iekšējo informāciju un resursiem, kas jums ir nepieciešami.


Pirmās zinātniskās teorijas par sapņiem[labot pirmkodu]

Pirmā zinātniskā teorija par sapņiem pieder Zigmundam Freidam, kurš uzskatīja, ka sapņi ir karalisks ceļš uz zemapziņu. Viņš skaidro, ka cilvēkam ir apziņa, zemapziņa un priekšapziņa. Pēdējā glabājas tā informācija, kuru mēs vairs neapzināmies, bet kura nav arī paglabāta zemapziņā. Starp priekšapziņu un zemapziņu kā filtrs darbojas cenzūra. Dienas laikā tā neļauj mūsu apziņā nonākt informācijai no zemapziņas, savukārt miega laikā tā nedaudz atslābst, gluži tāpat kā visi muskuļi, un informācija, kas glabājas zemapziņā, spēj nonākt priekšapziņā. Tā kā šī informācija var būt mums pārāk traumējoša, priekšapziņa to ietērpj simboliskos tēlos un pārvērš nosacīti vieglāk uztveramā. Tu sapnī redzi sievieti, bet īstenībā stāsts ir par vīrieti. Tu sapnī redzi, piemēram, ka kāds nomirst, bet īstenībā varbūt kāds piedzimst. Vienā tēlā var būt apvienotas vairāku cilvēku jeb objektu īpašības.

Cita sapņu analīzes teorija pieder Karlam Gustavam Jungam. Viņš uzskatīja, ka sapnis, katrs tēls un objekts, ko redzam sapnī, ir mūsu personības daļa. Piemēram, ja tu sapnī redzi meitenīti, kura sēž pie galda, viena tava personības daļa var būt šī meitene, otra – galds, bet trešā – tēja, ko viņa dzer. Atšķirībā no Freida, Jungs uzskatīja, ka cilvēks pats, bez speciālista palīdzības ir spējīgs analizēt savus sapņus. Vienkārši tie ir regulāri jāpieraksta un pašam ar brīvo asociāciju palīdzību jāanalizē, kas tieši tiek vēstīts ar sapņu tēliem.


Infantilie un pārveidotie sapņi[labot pirmkodu]

Sapņi, kas kaut ko nozīmē…Iegrimstot miegā, tajās aptuveni astoņās stundās mēs saskatāmies tādus skatus, kādus nebūtu spējīgs radīt pat slavenākie sapņu transformētāji kinomākslā. Nozvana modinātājs, tu piecelies un no redzētā atceries vien tik vien kā sajūtas, bet pēc pāris minūtēm arī tās jau ir izgaisušas. Tomēr speciālisti iesaka neattiekties pret sapņiem tik pavirši. Tie ir tikpat svarīgi un nozīmīgi kā reālā dzīve, kas notiek mums apkārt. Tie šifrētā veidā sniedz mums ļoti nepieciešamu informāciju. Atšifrēšanai nederēs sapņu grāmatas, jo speciālisti uzskata, ka nav iespējams radīt universiālus sapņu skaidrojumus. Infantilie un pārveidotie sapņi

Sapņu veidu ir bezgalīgi daudz. Visizplatītākie ir tā dēvētie infantilie sapņi, kas ir mūsu ikdienas vēlmju piepildījums. Tie ir sapņi par lietām, kuras cilvēks nespēj piepildīt reālajā dzīvē, un tāpēc šīs vēlmes apmierina sapnī. Piemēram, tev ir alerģija pret zemenēm, bet sapnī tu redzi, ka ēd milzīgu porciju zemeņu ar putukrējumu. Šiem sapņiem pieskaitāmi arī seksuālie sapņi. Taču seksuālās vajadzības ir vienīgās, kuras sapņa laikā patiešām iespējams apmierināt. Pamostoties tu nevari justies paēdis, padzēris, bet pēc erotiska sapņa noskatīšanās tu vari justies seksuāli apmierināts/-a. Cita veida sapņi ir transformētie sapņi, kas ir apstrādāta zemapziņas informācija. Šos sapņus cilvēki arī visbiežāk atceras. Jo sapnis nesakarīgāks, murgaināks un jokaināks, jo tas ir vieglāk analizējams. Savukārt, jo sapnis loģiskāks un saprotamāks, jo grūtāk analizējams. Freids uzskatīja – tas tāpēc, ka informācija tiek tik ļoti sakārtota, ka no patiesās informācijas sapnī nekas vairs nav palicis.



Sapņu skaidrojums[labot pirmkodu]

Lai gan tu varbūt teiksi, ka sapņus neredzi vispār, psihologi skaidro, ka tos redz katrs. Cits jautājums – vai tu tos atceries.

Nav skaidri zināms, kāpēc daži cilvēki savus sapņus vispār neatceras, taču iespējams, ka tos atcerēties neļauj cenzūra.

Jo vairāk cilvēks domā par sapņiem un analizē tos, jo lielāka iespēja, ka viņš biežāk atcerēsies sapnī redzēto. Jo aktīvāk cilvēks risina savas problēmas, jo mazāk viņu nomoka sapņi. Sapņu skaidrošana ir ļoti individuāla. Protams, daudzām tautām ir savas sapņu skaidrošanas tradīcijas, un daļa taisnības jau tur ir. Ja vecmāmiņa teica, ka ūdens sapnī nozīmē slimību, tā arī notiek. Bieži vien mūsu jutekļi slimības signālus uztver ātrāk, nekā mēs saprotam ar prātu. Šī informācija par slimību un to, ka tās gadījumā sapnī jāredz ūdens, kaut kādā veidā saslēdzas, un tu patiešām sapnī ieraugi ūdeni. Sapņa saturs veidojas, ņemot vērā tavu uzkrāto informāciju.

Vienmēr svarīgi sapņos ievērot skaitļus. Piemēram, tu atrodies kādas mājas ceturtajā stāvā. Nu tad pārdomā, kas tev asociējas ar skaitli „4”.

Arī skaņas, krāsas un smaržas var būt ļoti nozīmīgas un skaidrojošas.


Seno civilizāciju un tautu SAPŅU skaidrojumi[labot pirmkodu]

Senās civilizācijas un tautas sapņus vienmēr ir uzskatījušas par svarīgu informācijas nesēju, atšķirība ir tikai tajā, kādu skaidrojumu viņi tiem piedēvējuši: Grieķiem bija izstrādāti īpaši rituāli, kas palīdzēja radīt un sapņot labus sapņus. Pamatā tas nozīmēja atteikšanos no gaļas, vīna un seksa. Aristotelis uzskatīja, ka sapņi ir nozīmīgas nākotnes vīzijas un tajos katrs cilvēks var atrast un uzzināt savu iespējamo likteni. Viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka sapņi brīdina par tuvojošos slimību, jo neapzinātais prāts uztver signālus, ko apziņa vēl neuztver.

Babilonieši sapņus uzskatīja par ziņu no kādām pārdabiskām būtnēm. Labie sapņi, viņuprāt, nāca no dieviem, bet sliktie – no velniem, dēmoniem.

Ēģiptieši ticēja, ka sapņos dievi atklāj sevi, pieprasot lūgšanas vai brīdinot par nenovēršamu likteni.

Indusi bija pārliecināti, ka sapņi ir pareģojoši un laiks, kad redzēja sapni, nozīmēja laiku, kad pareģojums piepildīsies.

Japāņi sapņus uztvēra kā vīzijas, kam varēja prasīt padomu, ar ko bija aizņemts prāts nomodā. Savukārt atbildes, viņuprāt, sniedz senču gari.

Austrālijas aborigēni uzskatīja, ka gari no pazemes klīst pa cilvēku zemi. Kad tie iziet cauri mironim, parādās „lielā vīzija” jeb – mūsu leksikonā – sapnis.

Ziemeļamerikas indiāņi ticēja, ka dvēseles apslēptās vēlmes tiek piepildītas sapņos. Sapņi varēja parādīties arī pēc tam, kad vēlmes bija apmierinātas un atbildes uz jautājumiem bija atrastas.

Krāsu nozīmes[labot pirmkodu]

„Krāsa iedarbojas uz cilvēka redzi, jūtām, fizioloģisko stāvokli un darbību. Bieži vien krāsas var noteikt cilvēka vēlmes un garastāvokli. Tāpēc krāsu problēmu izpratnē ļoti svarīgs ir psiholoģiskais aspekts. Iepazīstot krāsu simbolisko un psihofizioloģisko valodu, cilvēks labāk orientējas krāsu pasaulē, iemācās tās atbilstoši izmantot dažādās situācijās, lai palīdzētu gan sev, gan citiem. Krāsa daudzos gadījumos var dziedēt, pozitīvi rosināt, bet citā situācijā – arī nelabvēlīgi iedarboties uz cilvēka psihi un fizisko stāvokli. Krāsu lietojums praksē ir cieši saistīts ar cilvēka emocionālajām izjūtām. Krāsa var priecēt, nobiedēt, uzmundrināt, šokēt.

Cilvēka individuālā konstitūcija, temperaments un dzīves pieredze var būt noteicošie faktori, kāpēc viena un tā pati krāsa var tik atšķirīgi iedarboties uz dažādiem cilvēkiem. Krāsa, kas vienam ir labvēlīga, maigi stimulējoša, otram var būt par daudz uzbudinoša. Vai arī tonis, kas vienam šķiet patīkams un nomierinošs, var būt pilnīgi vienaldzīgs otram. Kaut gan krāsu objektīvā iedarbība uz visiem ir vienāda, subjektīvās reakcijas var būt dažādas. Cilvēka krāsu izjūta var mainīties atkarībā no psihoemocionālā stāvokļa, un tas liecina par krāsu un emociju mijiedarbību. Būtībā cilvēks ar sevis izvēlētajām krāsām izsaka to, kā viņam konkrētajā brīdī pietrūkst, vienlaikus atklājot kādu sava temperamenta vai rakstura šķautni. Mūsu krāsu izjūta un vēlmes var mainīties atkarībā no laika, dažādiem dzīves apstākļiem un psihoemocionālā stāvokļa. Kad cilvēkam ir laba pašizjūta un viņš atrodas līdzsvarā, tad viņam nav īpašu antipātiju pret kādu noteiktu krāsu, viņš pieņem visus toņus, protams, priekšroku dodot sev tuvākajām krāsām.”

Sarkans, oranžs, dzeltens, zaļš, pelēks, zils, violets, melns, brūns, balts, rozā.

Kā atcerēties sapņus?[labot pirmkodu]

Cilvēkam, neiemācoties atcerēties parastos sapņus, nebūs arī apzināto sapņu. Jo galvenais ir spēja atcerēties. Un spēt sapnī apjaust, ka tas ir sapnis. Tāpēc jāzina, kam tas līdzinās. Sapni atstāstot, to ne vienmēr var atšķirt no realitātes, kaut arī sapņu pasaulē daudzi nomoda likumi nedarbojas. Jāiemācās katru nakti atcerēties kaut vai vienu sapni. Tāpēc kārtīgi jāizguļas. Jo tikai labi atpūties cilvēks spēj sakoncentrēties, lai kaut ko atcerētos, var pierakstīt sapni. Daudziem pietiek tikai ar atgādinājumu sev pirms gulētiešanas: „Jāpamostas un jāatceras tas, ko sapnī redzēju un pārdzīvoju”.

Ja ir pārāk ciešs miegs, un cilvēks nespēj pamosties, var mēģināt izmantot modinātājpulksteni. Ātrā miega periodi ir aptuveni ik pēc deviņdesmit minūtēm. Tātad, lai pamostos kādā no miega ātrajām fāzēm, modinātājam jānozvana pēc 4, 5, 6 vai 7,5 stundām.


Tad vēl ir jābūt motivācijai, kāpēc sapņi jāatceras. Lai pamostoties prātā ir tikai viena doma: „Ko redzēju sapnī?!”.


Sapņi un slimības[labot pirmkodu]

Sapņi var atspoguļot slimību

Sapņi dažkārt var sniegt priekšstatu par veselību vai slimību, atklājot kādu slēptu kaiti un tās cēloņus. Tie var liecināt arī par psiholoģisku konfliktu vai norādīt par garīgo stāvokli, kas var veicināt slimības veidošanos un attīstību.

Ātrā miega noslēpums

Pētījumos noskaidrots, ka sapņi saistīti ar ātrā miega ciklu. Šajā ciklā smadzenes ir ļoti aktīvas, un tieši šajā laikā cilvēks redz spilgtākos sapņus. Ātrā miega fāze atkārtojas apmēram ik pēc 60 līdz 90 minūtēm vairākas reizes naktī. Ātrā miega periodi kļūst garāki uz rīta pusi. Šo sapņu laikā notiek intensīvas pārmaiņas ķermeņa fizioloģijā — notiek temperatūras svārstības, mainās pulsa biežums, asinsspiediens, adrenalīna līmenis, dziedzeru sekrēcija un kuņģa skābes līmenis. Šīs pārmaiņas var pastiprināt veselības problēmas, piemēram, nepareizu sirds ritmu un infarktu, migrēnu un astmu. Sirgstot ar dažām slimībām, redzami specifiski sapņi. Tomēr gadījumos, kad pacienti cieš no smagām slimībām (viņiem draud nāve), parasti viņi sapņus neredz nemaz. Tādēļ daži speciālisti domā, ka sapņi drīzāk brīdina cilvēku par draudošām slimībām.

Sapņu temati un slimības:

Sirds slimības: sapņo par nāvi vai miršanu (vīrieši), šķiršanos (sievietes).

Migrēna: spēcīgas bailes.

Plānprātība: kaut kā pazaudēšana, galvenokārt naudas vai pārtikas pazaudēšana.

Trieka, epilepsija, Pārkinsona slimība: sapņu kvalitātes maiņa, nespēja atcerēties sapņus, sapņos ir maz vizuālu tēlu.

Narkotiku, tai skaitā sedatīvu, antidepresantu un alkohola lietošana: rādās savādi satraucoši sapņi, murgi, kuros neļauj lietot narkotikas un citas apreibinošas vielas.

Elpošanas traucējumi, astma: redz īpaši emocionālus sapņus.

Psihosomatiskās slimības: sapnī redz konfliktus, agresiju, bailes, bezpalīdzību.

Augsts asinsspiediens: sapņos ir naidīgums.