Dalībnieka diskusija:Vilnis Strauts

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

Esi sveicināts(a) Vikipēdijā!


Iesākumā lūdzam iepazīties ar svarīgāko informāciju, kas jāzina, uzsākot darbu!

Pirms pirmā raksta izveides lūdzam izlasīt lapu Raksta izveidošana un apmeklēt rakstu vedni.


Sveiks(a), Vilnis Strauts. Esi sveicināts(a) Vikipēdijā latviešu valodā.

Vikipēdija ir brīva enciklopēdija ar bezmaksas saturu, kuru var lasīt un rediģēt ikviens.


Diskusiju lapās lūgums parakstīties ar 4 tildēm (~~~~) vai rīku joslā nospiest pogu . Paldies.

-- Sveicējs (diskusija) 2017. gada 4. februāris, plkst. 18.34 (EET)[atbildēt]


Teksts pārvietots uz Jūsu smilšu kasti. --Zuiks (diskusija) 2017. gada 4. februāris, plkst. 20.44 (EET)[atbildēt]

Visu manis rakstīto var pārbaudīt daudzu zinātnieku darbos PSRS zinātniskie darbi par baltiju un pasaules senatnes pētījumiem balstījās uz dažādiem rakstiem un mītiem notikumi kuri tiek stāstīti no paaudzes paaudzei[labot pirmkodu]

Uz šodienu vēl vairāk zinātnieku piekrīt ka mūsu planētas vēsture neatspoguļo pilnībā patieso vēsturi un ir daudzos gadījumos neprecīzi uzrakstīta, ar vien jaunāki atklājumi liek zinātniekiem pārvarēt vecos uzkatus. Vilnis Strauts (diskusija) 2017. gada 7. februāris, plkst. 12.42 (EET)[atbildēt]

Lauks "Izmaiņu kopsavilkums"[labot pirmkodu]

Labdien! tas, ko jūs rakstāt laukā "Izmaiņu kopsavilkums" ir neatbilstoši tam, kam tas paredzēts. Nekādā pārskatāmā veidā tas nesaglabājas un nav izmantojams vai atrodams. Pēc būtības tur būtu jāraksta komentārs par to, kas ticis labots pašā lapā. --Papuass (diskusija) 2017. gada 13. februāris, plkst. 17.07 (EET)[atbildēt]

Nebūtu slikti, ja šis dalībnieks kādreiz uzrakstītu arī kaut ko lietderīgu. Pašlaik tās ir kaut kādas personīgas pārdomas, par kuru zinātniskumu labāk neizteikšos. --ScAvenger (diskusija) 2017. gada 22. februāris, plkst. 22.45 (EET)[atbildēt]

Latviešu Valoda[labot pirmkodu]

Ir dīvaini lasīt ka no 12 gadsimta līdz 19 gadsimtam Latvijas teritorijā lietoja Latīņu, Vācu un Krievu valodas. Ir pierādīts ka Latvieši pakļāvās lietot okupantu valodu tikai nosacīti, jo igdienas valoda Latviešiem bija Latviešu valodā. Latvieši piekopa valodu kuros lietoja tikai Latviešu valodu, kapēc ? Jo no paša sākuma valoda ir dzīves veids ( nav valodas nav cilvēka, pat primātam ir katram sava valoda ) kura lietota jau senatnē p.m.ē. ar tautas valodu kura izkopjas gadu tūkstošiem, tādas ir cilvēku sarunas valodas, viena no tām ir Latviešu valoda. Var izkaidrot no kurienes uzradusies pamat valodas: ķeltu valodu lieto ( Vācieši, Angļi, Īri, Skoti, Norvēģi, Zviedri, Dāņi, Fraņči un Itāļi,) no kurienes radusies Ķeltu valoda varētu būt no Sumerian valodas, bet to nevar pierādīt jo Sumeritan valoda izudusi; Turku valodu lieto ( Krievi Slāvi, Poļi, Bulgāri, Ukraiņi, Baltkrievi ); Ķīnas un Japāņu valodas lieto visa Āzija un dienvid tautas, ja runā par Indiešu seno valodu tad tādas uz šodienu neeksistē Indijā seno valodu nezina neviens, senās grāmatas nav iespējams izlasīt dēļ tā šodien, to apliecināja paši Indieši; Latviešu valodu lieto Latvieši neviens cits. Visām tautām valodas fonētiskās skaņas kuras izmantojas sarunā, šo skaņu daudzums nav lielāks par 32, Latviešu valodas sarunā izmanto 38 fonētiskās skaņas, alfabētā skaņu daudzums uzrādīts tikai 33,šīs skaņas nav dubult skaņu un var izrunāt ar vienas elpas vilcienu ( nevienai citai valodai nav tik daudz fonētisko skaņu sarunas valodā, Ķīniešu un Japāņu sarun valodā izmanto daudz fonētisko skaņu bet tīrās skaņas ( kuras nav dubulta vai intonācijas, Latviešu valodā intonācijas ir garais un šaurais e ) ir tikai piecas Japāņu valodā bet Ķīnas valodā ap 20. Jautājums " Kapēc Latviešu valodas sarunā ir tik daudz fonētisko skaņu un kapēc visas skaņas atrodamas gan Ķeltu valodā gan Turku valodā izņemot fonētisko skaņu Ķ tādas skaņas citām tautām nav, kapēc ? " Lieto Latviešu valodu tikai pie Baltijas jūras, tātad ja tauta Latviešu atnāca no dienvidiem tad dienvidos vajadzētu runāt Latviešu valodā kādam, bet tādas tautas nav, nekur, ne rietumos ne austrumos. Ko jūs domājat kad sakāt Indoeiropas valoda ( lai kaut ko tādu teiktu ir jābūt ļoti spēcīgiem pierādījumiem ka valodas ir ļoti līdzīgas, bet valodas diemžēl savā būtībā jau atšķiras ļoti spēcīgi ), ir Ķeltu valoda ar īpatnējo sarunas gramatiku ( To do, to be, the, a, an, ing formas ), Āziju tautu valodā ir velkošās skaņas, kuras sastopamas arī dienvid tautām un Latviešu valodā, bet Latviešu valodas vārdi, mēs sakām Latviešu valodā Ķelts, Vācietis, Ķīnietis, Ķimene, Ķert, Aprēķināt, Izrēķināt, Ķīvīte, Ķekars Ķiršu. Tādu vārdu fonētisko salikumu var atrast tikai Latviešu valodā nevienā citā valodā. Un vel viena dīvainība - tikai ziemeļos no sen seniem laikiem dzīvo balti cilvēki ar baltiem matiem un zilām acīm ( Youtube ) demonstrē ka šodien var atrast tautas arī citas baltmatainos, labi un skaisti meli, to jau pat Vācieši ir sapratuši ka balti cilvēki dzīvo ziemeļu daļā un nelielā zemes apgabalā no Urālu kalniem līdz Britu salām gar Alpu kalniem līdz dienvidu stepēm ( senatnē p.m.ē. ), pārējo daļu apdzīvoja sarkanādaini, tumšādaini, dzeltenādaini , ar melniem un iesarkaniem matiem no tumši brūnām acīm līdz melnām acīm. Kā var mūsdienu zinātne apvienot visus kā Indoeiropieši, ja musu valodas, kultūra, mūsu paradumi un ticība nav līdzības nekādas, arī paši atšķiramies un mūsu senatnē valkātās drēbes ( adīšana un aušana no vilnas un augiem ). To ko es rakstu nav personīgi, bet nosodījums zinātniekiem par atklātu melošanu. Vilnis Strauts (diskusija) 2017. gada 22. februāris, plkst. 20.58 (EET)[atbildēt]

Apšaubāmi teksti nevietā[labot pirmkodu]

Vēl viens tāds domu lidojums kā šeit ārpus savas diskusiju lapas — un iespēja kaut ko ierakstīt Vikipēdijā Jums tiks liegta. Vismaz uz kādu laiku. --ScAvenger (diskusija) 2017. gada 30. aprīlis, plkst. 21.22 (EEST)[atbildēt]

Ja kāds kaut ko apgalvo — tad apgalvotājam tas arī ir jāpierāda. Nez kāpēc pēc Jūsu domām zinātne strādā otrādi, un kādam šeit būtu jāpierāda, ka bezsakars ir bezsakars :) Starp citu, nākamais bloks būs jau uz ilgāku laiku. --ScAvenger (diskusija) 2017. gada 2. maijs, plkst. 01.05 (EEST)[atbildēt]