Dalībnieks:Anastasija Osipova
Cēzara salāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cēzara salāti - saskaņā ar nostāstiem, Cēzara salāti tika radīti 1924. gada 4. jūlijā (ASV Neatkarības dienā), kad Kardīni restorāna virtuvē vairs nekas nebija atlicis, bet apmeklētāji pieprasīja ēst. (1)
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cēzara salātiem (Caesar salad) nav nekā kopīga ar vareno Romas imperatoru Cēzaru. Ēdiens ir cēlies no Ziemeļamerikas un nosaukts par godu tā radītājam jeb itāļu izcelsmes pavāram Caesar Cardini, kuram 1920.-1940. gados piederēja vairāki restorāni Meksikas pilsētā Tihuana. Kad 1948. gadā Cēzars un Roza Kardīni nolēma nodarboties ar sava atklājuma izplatīšanu, izrādījās, ka Kardīni nevar reģistrēt nosaukumu Cēzara salāti, jo jau uz to momentu tas bija kļuvis par tautas īpašumu un uzņēmīgajam itālietim nācās aprobežoties ar marku „Oriģinālais Cēzars” un „Kardīni”. 1953. gadā Epikūriešu apvienība Parīzē nominēja Cēzara salātus, kā „Labākā recepte Amerikā, pēdējo 50 gadu laikā”. Cēzara salātu rašanās vēsture ir līdzīga daudziem citiem populāriem ēdieniem un to var raksturot tikai ar vienu frāzi „Es viņu pagatavoju no tā, kas bija”.
Recepte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
4 personām būs nepieciešams:
- 400 g Romiešu salātu lapu
- 4 šķēles baltās tostermaizes
- 100 g parmezānas siera
- 140 g cēzara mērces (cepam.lv – mērces)
- 280 g vistas filejas
- 20 ml olīveļļas
- 2 daiviņas ķiploka
- sāls
- pipari
Cēzara salātu mērce[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2 porcijām:
- 1 olu
- 1 daiviņu ķiploka
- 2 anšovus
- olīveļļa
- citrona sulu (kādas 2 ĒK)
- sāls
- malti melnie pipari
- balzamiko etiķi/vorčesteras mērci/dižonas sinepes
Interesanti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1953. gadā Epikūriešu apvienība Parīzē nominēja Cēzara salātus, kā „Labākā recepte Amerikā, pēdējo 50 gadu laikā”.