Dalībnieks:Anete Anna/Smilšu kaste
 | Šī ir dalībnieka Anete Anna smilšu kaste. Smilšu kaste ir dalībnieka lapu apakšlapa, kurā var tikt veikti dažādi eksperimenti. Šis nav enciklopēdijas raksts. Izveido pats savu smilšu kasti šeit. Raksta veidošanas procesā var noderēt lapas: "Raksta izveidošana", "Rakstu vednis", "Vikipēdijas palīdzība". |
| Mazmežotnes muiža | |
|---|---|
 | |
| Vispārīga informācija | |
| Statuss | Atpūtas komplekss |
| Arhitektūras stils | Eklektisma stils |
| Adrese | Mazmežotne, Rundāles pagasts, Rundāles novads |
| Valsts | Latvija |
| Koordinātas | 56°25′51″N 24°2′49″E / 56.43083°N 24.04694°EKoordinātas: 56°25′51″N 24°2′49″E / 56.43083°N 24.04694°E |
| Īpašnieks | no 2007.gada Iveta Burkāne, Āris Burkāns |
Mazmežotnes muiža(Klein–Mesothen) ir atpūtas ēku komplekss, kas atrodas Lielupes senlejas krastā.
Muižas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mazmežotne pirmo reizi pieminēta 18.gs otrajā pusē, Mežotnes muižas inventarizācijā, šajā laikā Mazmežotnes teritorijā esošās ēkas bijušas sliktā stāvoklī. Muižā kopumā uzskaitītas 14 celtnes, diemžēl līdz mūsdienām neviena no šīm ēkām nav saglabājusies. 19.gs. Mazmežotnes muižas kopējam izskatam pievērsa lielāku uzmanību kā lielākajai daļai šāda tipa – lauksaimniecisko ražotņu ēkām, jo tai vajadzēja iekļauties kopīgajā Mežotnes pils un parka ainavā. 1795.gadā par muižas īpašnieci kļūst Šarlote Līvena, kura saņem Mežotni kā dāvanu no Krievijas imperatores Katrīnas II, tiek uzsākti celtniecības darbi arī Mazmežotnes pusmuižā. Pirmā un otrā pasaules kara laikā muiža un tāš teritorija stipri cieš. Pēckara gados Mazmežotnes ēkās izmitinās lopkopēju un laukstrādnieku ģimenes. Vēlāk teritorijā esošās ēkas un zemi iznomā. 2007. gadā Mazmežotnes muižu un 15ha zemes iegādājas Iveta un Āris Burkāni un tiek uzsākti atjaunošanas darbi. [1]
Muiža šodien[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No Mazmežotnes muižas saglabājušās tikai pāris relikvijas, kas atradās kungu mājā, no kurām dažas atrodas Rundāles pils muzejā, Līvenu pēcnācēju arhīvā Kanādā un privātkolekcijā. 2007.-2015. gados Mazmežotnes muižā veikta rekonstrukcija. Atjaunotās ēkas – Kungu māja, siernīca, pirts, labības sķūnis , mazā kūts. Pavisam šajā teritorijā ir 8 ēkas no kurām lielā kalpu māja, mazā kalpu māja un lielā kūts vēl nav atjaunotas. Pēc īpašuma iegādes arī secināts, ka ne sīklopu kūti, ne klēti vairs nevarēs glābt, jo ēkas bija jau sabrukušas, bet no lielā laidara ar rampu bija palikušas tikai drupas. No 2007.gada līdz 2010.gadam norisa apkārtnes sakopšanas darbi 15 ha platībā, kuras kultūrslānis bija piemēslots. Piedaloties un gūstot atbalstu LAD projektā „Viesu nama rekonstrukcija un labiekārtošana”, Mazmežotnes Kungu mājā no 2011.gada līdz 2014.gadam norisa rekonstrukcijas darbi.[2]
Izmantošana tūrismā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mazmežotnes muiža un teritorija mūsdienās ir vieta, kur atpūsties un svinēt dzīvē nozīmīgus notikumus. Muižas teritorijā blakus Kungu mājai atrodas atjaunoti kādreizējās klēts pamati, kur vasarās tiek uzcelta terase. Kungu mājā ir svinību zāle un bāra telpa. Pagrabstāvā ir virtuve un vēl viena ēdamzāle. Otrajā un trešajā stāvā ir guļamistabas, visas ieturētas vienotā stilā. Lielajais šķūnis ir pārveidots par koncertzāli, kurā 2015.gadā tika atklāta pirmā sezona un vasarā notika pirmais mūzikas festivāls un vairākas kāzas un svinības. Blakus, mazā kūtiņa tagad ir ‘’toaletes māja’’, un izveidots atsevišķs stāvlaukums lielā šķūņa viesiem. Teritorijā izveidots rožu dārzs un tur pat netālu ir izveidota helikopteru nolaišanās vieta, kas atklāta 2015. gada vasarā. Teritorijā ir arī pirtiņa, kurai blakus ir aka. Ejot uz priekšu garām pirtiņai atrodas vēlviena ēka – ‘’Siernīca’’ , kura šobrīd pilda viesu mājiņas lomu. Pirmajā stāvā ir maza pirtiņa, telpa, kur atpūsties un otrajā stāvā ir telpa, kur ir iespējams izklāt matračus gulēšanai un maziem bērniem ir iespēja pagulēt 3 senlaicīgās gultās. Blakus Siernīcai ir dabīgā grava un mazs tiltiņš.
Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mazmežotnes muižas dzīvojamā ēka pārstāv Šveices jeb vasarnīcu stilu. 19. gs. otrajā pusē Latvijas lauku un mazpilsētu eklektisma stila arhitektūrā sastopamais Šveices jeb vasarnīcu stils ir savdabīgs formāli stilistisks virziens. Pats nosaukums jau atklāj šī stila būtību – visbiežāk to pauž koka konstrukcijās būvētas ēkas ar lielām jumta pārkarēm, rotātiem spāru galiem un saišķiem, verandām, terasēm, lodžijām, retāk galerijām, kas papildinātas ar dekoratīvi veidotām margām. Dekorā izmantotas t.s. koka mežģīnes – ornamentāli siluetveida izzāģējumi koka dēļos. Par atdarināšanas cienīgām tika uzskatītas Šveices zemnieku 18. un 19. gs. dzīvojamās mājas.[3]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ http://www.mazmezotne.lv/Par-mui%C5%BEu/id/5
- ↑ http://www.mazmezotne.lv/Par-mui%C5%BEu/id/4
- ↑ Zilgalvis J. 2015. Mazmežotnes muiža. Latvijas arhitektūra. Nr. 121 50.-51.lpp