Dalībnieks:Dabas zinātne

Vikipēdijas lapa

Sausuma sekas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sausums Latvijā kļūst arvien biežāks, ne vien vasarā bet arī ziemā, lai gan ziemā sausums ir visai ierasta lieta, bet piemēram rudenī vai pavasarī sausums ir visai reta parādība. 2015. gada rudens Latvijā iespējams kļūss sausākais vairāku gadu vēsturē. Piemēram Oktobris 2015.gadā kļūvis par sausāko mēnesi Latvijas novērojumu vēsturē, nokrišņu daudzums sasniedz vien nedaudz virs 10 milimetriem, sausums turpinās vel tagad Novembrī, un pēc meteorologu prognozē sausums turpināsies arī visu novembri. Novembrī nokrišnu būs nedaudz vairāk nekā oktobrī, taču pasreizējās prognozes uzrāda ka nokrišņu kopums var nesasniegt pat puse mēneša normas.

Sausuma sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja sausums turpināsies visu atlikušo rudeni,un ziema būs sausa un zemi klās mazs sniega, tad Pavasarī Latvijai būs jāreiķinās ar visai lieliem postījumiem. Jau kopš jūnija mēneša daudzās Latvijas upēs ir zemākais līmenis novērojumu vēsturē, akās ižūst ūdens, arī purvi žūst, dažās vietās, kur ūdens nostāvējis 100 gadus, tur pēkšņi viss ižuvis, lauksaimniekiem, sākas problēmas ar ražas aplaistīšanu un lopu barošanu.Ziemas mēnešos lielākā problēma var būs upēs kur ūdens līmenis ir līdz potītēm, jo sala rezultātā upe var sasalt līdz gūltnei, izraisot maisvaiedā zivju izmiršanu, tā par ja sausums turpināsies arī Pavasarī un Vasarā un ievērojami nokrišņi nebūs, Latvijai var sākties pat ūdens trukums, lai gan par to īsti vel nevar runāt, taču varbūtība ir. Zienot vienu ka klimats Latvijā mainās, turpmāk var izraisīt arvien lielākus sausumu periodus, proti iespējams tieši otrādāk, pēkšņi var uziet spēcīgs lietus, ar milzīgu nokrišņu daudzumu. Mūsu klimata ietkmē laikapstākļi var mainīties vienā acu mirklī. Sekas ja neizjutīsim šoreiz, tad ja klimata pārmaiņas turpināsies un pastiprināsies pēc gadu gaitām viss var kļūt vel sliktāk.