Dalībnieks:Edgars2007/Latvija OS

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dažas saites
  • Latvija Olimpiskajās spēlēs
  • {{sfn2|Latvijas olimpiskā vēsture|2003|p=}}
  • {{sfn2|Ošiņš|2008|p=}}
  • {{sfn2|Staģis|1998|p=}}
  • {{sfn2|Latvijas sporta vēsture|1994|p=}}
  • Ziema
Latvija
Flag of Latvia.svg
SOK kods LAT
NOK Latvijas Olimpiskā komiteja
Mājaslapa www.olimpiade.lv (latviski) (angliski)
Dalība
Lua kļūda Modulis:Team_appearances_list, 51. rinda: Parameter competition is missing.
Citas saistītas dalības
 Krievijas Impērija (1900–1912)
 Padomju Savienība (1952–1988)

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1912. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmoreiz sportisti no Latvijas teritorijas Olimpiskajās spēlēs startēja 1912. gadā Stokholmā, Zviedrijā, Krievijas impērijas sastāvā. Delegācijas sastāvā bija akreditēti 33 Latvijas teritorijas pārstāvji, taču piedalījās 28 no tiem.[1] Viņi startēja piecos sporta veidos: cīņas sportā, peldēšanā, riteņbraukšanā, šaušanā un vieglatlētikā. Lielākos panakumus guva Haralds Blaus, kas stenda šaušanā izcīnīja bronzas medaļu 61 dalībnieka konkurencē. Šī bija pirmā Olimpisko spēļu medaļu, ko izcīnījis kāds Latvijas sportists.

1924. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajās Ziemas Olimpiskajās spēlēs 1924. gadā Šamonī, Francijā, startēja arī Latvijas komanda. To pārstāvēja ātrslidotājs Alberts Rumba un distanču slēpotājs Roberts Plūme. Karogu atklāšanas ceremonijas parādē nesa Plūme, bet Rumba soļoja aiz viņa ar slidu pāri rokās. Augstākās vietas ieguva Rumba — 7. vietu 500 metru distancē un 10. vietu 1500 metru distancē.

Latvija Vasaras Olimpiskajās spēlēs pirmoreiz ar savu komandu startēja 1924. gadā Parīzē, Francijā. Delegācijas sastāvā bija akreditēts 51 sportists, tomēr sacensībās startēja 37 sportisti.[2] Karogu atklāšanas ceremonijā nesa vieglatlēts Arvīds Ķibilds. Pirmo reizi Latvija bija pārstāvēta komandu sporta veidos — Parīzē piedalījās Latvijas futbola izlase, kas gan zaudēja pirmajā kārtā pret Francijas izlasi ar 0—7. Kopumā Latvijas sportisti startēja sešos sporta veidos. Lielākos panākumus guva svarcēlājs Kārlis Leilands, kas svara kategorijā virs 82,5 kg izcīnīja 5. vietu pieccīņā, vēl dalītu 5.—7. vietu izcīnīja cīkstonis Jānis Polis.[3]

1928. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sanktmoricā, Šveicē, startēja Latvijas komanda viena sportista (Alberts Rumba) sastāvā, viņš arī bija Latvijas karognesējs atklāšanas ceremonijā. Sportista augstākā izcīnītā vieta bija 14. vieta 1500 metru distancē.

1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Amsterdamā, Nīderlandē, startēja Latvijas komanda 14 sportistu sastāvā (bija akreditēti 15 sportisti).[4] Karogu atklāšanas ceremonijā nesa cīkstonis Alberts Zvejnieks. Kopumā Latvija bija pārstāvēta piecos sporta veidos. Lielākos panākumus atkal guva svarcēlājs Kārlis Leilands, kas svara kategorijā virs 82,5 kg izcīnīja 4. vietu trīscīņā, vēl 7. vietu vieglatlētikas 5000 m distancē izcīnīja Staņislavs Petkevičs. Sacensībās riteņbraukšanā startēja 1924. gada Ziemas Olimpisko spēļu dalībnieks distanču slēpošanā Roberts Plūme, viņš kļuva par pirmo un pašlaik vienīgo Latvijas sportistu, kas piedalījies gan Vasaras, gan Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Vieglatlētikas sacensībās 31. jūlijā piedalījās Elfrīda Karlsone-Kukaine un Zinaīda Liepiņa, viņas ir pirmās Latvijas sportistes, kas piedalījušās Olimpiskajās spēlēs.[5]

1932. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1932. gadā Latvija startēja vienīgi Vasaras Olimpiskajās spēlēs, kas notika Losandželosā, ASV. Ziemas Olimpiskās spēles notika Leikpleisidā, ASV. Tā kā izmaksas startam Olimpiskajās spēlēs bija lielas, tad bija nolemts sūtīt tikai tos sportistus, kas var ieņemt augstas vietas, taču pasaules klases sportistu Latvijā, kas pretendētu uz startu Ziemas Olimpiskajās spēlēs, nebija.[6]

Losandželosā Latvijas sportisti pirmoreiz izcīnīja medaļu neatkarīgās Latvijas sastāvā. Sudrabu vieglatlētikas 50 km soļošanā izcīnīja Jānis Daliņš, savukārt otrs latvietis Jānis Dimza vieglatlētikas desmitcīņā nepabeidza sacensības, taču pēc astoņām disciplīnām atradās otrajā vietā ar 6636 punktiem.[7] Vēl divas personas piedalījās mākslas sacensībās: E. H. Elks (mūzika) un Frīdrihs Baurs (tēlniecība).[8]

1936. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1936. gada ziemas olimpiskās spēles notika Garmišā-Partenkirhenē, Vācijā. Latvijas komandā startēja 26 sportisti.[9] Pirmoreiz Olimpiskajās spēlēs startēja Latvijas hokeja izlase tās pastāvēšanas vēsturē, tāpat Garmišā-Partenkirhenē startēja pirmās olimpietes no Latvijas — kalnu slēpotāja Mirdza Martinsone, kas divcīņā tika diskvalificēta, un daiļslidotājas Hildegarde Švarce, kas pārī ar Eduardu Gešelu izcīnīja 17. vietu, un Alise Dzeguze, kas dāmu sacensībās ieņēma 23. vietu. Lielākos panākumus guva hokeja izlase, kas ierindojās dalītā 13.—15. vietā, un ātrslidotājs Alfons Bērziņš, kas 500 m distancē ieņēma 14. vietu.

1936. gada vasaras olimpiskās spēles notika Berlīnē, Vācijā. Latvijas komandā startēja 24 sportisti. Pirmoreiz Olimpiskajās spēlēs startēja kāda no basketbola izlasēm — vīriešu izlase ieņēma dalītu 15.—18. vietu. Latvijas sportisti izcīnīja divas medaļas. Sudrabu cīņas sporta grieķu-romiešu cīņā izcīnīja Edvīns Bietags, savukārt vieglatlētikas 50 km soļošanā bronzu izcīnīja Adalberts Bubenko.

1952. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1952. gadā Latvijas sportisti pirmoreiz startēja Olimpiskajās spēlēs PSRS komandas sastāvā. Vasaras Olimpiskās spēles notika Helsinkos, Somijā, tajās piedalījās trīs pārstāvji no Latvijas PSR, kā arī viens Latvijā dzimis sportists. Maigonis Valdmanis basketbola sacensībās PSRS izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu (turnīrā gan spēlēja vienā spēlē). 4. vietu vieglatlētikas lodes grūšanā guva Krievijas PFSR[10] pārstāvošais Oto Grigalka.

1956. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1956. gadā startēja vienīgi Vasaras Olimpiskajās spēlēs, kas notika Melburnā, Austrālijā. PSRS sastāvā sacensībās piedalījās pieci pārstāvji no Latvijas PSR, kā arī viens Latvijā dzimis sportists (Grigalka). Visi pieci Latvijas PSR pārstāvji izcīnīja medaļas. Par pirmo latvieti, kas Olimpiskajās spēlēs izcīna zelta medaļu, kļuva vieglatlēte Inese Jaunzeme, kas par čempioni kļuva šķēpa mešanā, tāpat vīriešu vasketbola turnīrā sudrabu izcīnīja Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks un Valdmanis. Vasilijs Stepanovs svarcelšanā izcīnīja sudraba medaļu. Grigalka ieņēma 5. vietu.

Vēl 1956. gada Olimpiskajās spēlēs piedalījās vairāki latvieši Austrālijas sastāvā. Basketbola izlases sastāvā bija trīs latvieši — Pēteris Bumbērs, Juris Dancis un Inga Freidelfelds —, vieglatlētikā startēja Vēsmonis Balodis, savukārt peldēšanā kā rezervists 4x200 m stafetē bija pieteikts Jānis Konrads.[11]

1960. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs PSRS delegācijas sastāvā piedalījās Latvijā dzimušais ātrslidotājs Nikolajs Štelbaums, kas spēļu laikā dzīvoja Omskā un delegācijā pārstāvēja Krieviju. Sportists 10 000 m distancē tika diskvalificēts.

1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs no Latvijas PSR piedalījās seši sportisti un viens Latvijā dzimis sportists. PSRS basketbola izlases, kas izcīnīja sudraba medaļu, sastāvā bija četri latvieši: Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks, Cēzars Ozers un Maigonis Valdmanis. Vēl medaļu izcīnīja Bruno Habarovs, kas kļuva par pirmo Latvijas sportistu, kas vienās Olimpiskajās spēlēs izcīnījis vairāk par vienu medaļu — viņš izcīnīja bronzas medaļu individuālajās un komandu sacensībās ar špagu. Austrālijas sastāvā peldēšanā startēja Jānis (viens zelts un divas bronzas) un Ilze Konrāde (viens sudrabs), Čīles sastāvā vieglatlētikā startēja Juris Laipenieks.[12]

1964. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā, Japānā, PSRS delegācijā piedalījās 15 sportisti, kas pārstāvēja Latvijas PSR, un viens Latvijā dzimis sportists. Vīriešu volejbola turnīrā (Tokijā volejbols debitēja Olimpiskajās spēlēs[13]) zeltu izcīnīja Ivans Bugajenkovs un Staņislavs Lugailo, kas gan spēlēs nepiedalījās, savukārt dāmu volejbola turnīrā sudrabu izcīnīja Astra Biltauere. Latvijas basketbolisti Juris Kalniņš, Jānis Krūmiņš un Valdis Muižnieks izcīnīja sudrabu PSRS izlases sastāvā. Vēl Imants Bodnieks izcīnīja sudrabu treka riteņbraukšanas tandēmā, Pāvels Seņičevs ieguva sudrabu šaušanas tranšeju stendā, Ārons Bogoļubovs izcīnīja bronzu džudo (svara kategorijā līdz 68 kg), Jānis Lūsis izcīnīja bronzu vieglatlētikas šķēpa mešanā. Vēl vairāki sportisti ierindojās pirmajā desmitniekā. Pieci Latvijā dzimuši sportisti startēja Austrālijas sastāvā, tai skaitā Jānis Konrads, kas šoreiz piedalījās vienīgi 4x200 metru brīvā stila stafetes priekšpeldējumā.[14]

1968. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1968. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs PSRS delegācijas sastāvā piedalījās Latvijas PSR pārstāvošā Lāsma Kauniste, kuras augstākais panākums bija 1500 m distancē izcīnītā 5. vieta.

1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Mehiko, Meksikā, PSRS delegācijā piedalījās 11 sportisti, kas pārstāvēja Latvijas PSR. Viņi izcīnīja trīs zelta medaļas: volejbola turnīrā par čempionu kļuva gan Tatjana Veinberga, gan Ivans Bugajenkovs, vieglatlētikas šķēpa mešanā ar jaunu olimpisko rekordu uzvarēja Jānis Lūsis. Vēl vairāki sportisti ierindojās pirmajā desmitniekā. Kanādas sastāvā startēja Latvijā dzimušais Juris Pūce.[15]

1972. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1972. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs PSRS delegācijas sastāvā nepiedalījās neviens Latvijas sportists, tomēr Kanādas delegācijā startēja latviešu izcelsmes ātrslidotāja Silvija Burka, kuras augstākais sasniegums bija 1000 m distancē izcīnītā 8. vieta.

1972. gada Olimpiskajās spēlēs PSRS sastāvā piedalījās četri Latvijas PSR pārstāvji, kā arī viens Latvijā dzimis sportists. Vieglatlētikā Jānis Lūsis izcīnīja sudraba medaļu šķēpa mešanā, šī paša kaluma medaļu izcīnīja arī Juris Silovs 4x100 m stafetē PSRS komandas sastāvā. Peldēšanā Georgijs Kuļikovs izcīnīja bronzas medaļu 4x200 m brīvā stila stafetē PSRS komandas sastāvā.

1976. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1976. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs PSRS delegācijas sastāvā bija pieci Latvijas PSR pārstāvji, visi startēja kamaniņu braukšanā. Dainis Bremze vieniniekos izcīnīja 8. vietu, 8. vietu izcīnīja arī divniekos kopā ar Aigaru Kriķi, kas individuālajās sacensībās ieņēma 9. vietu. 9. vietu ieņēma arī otrs divnieku pāris Rolands Upatnieks un Valdis Ķuzis un Vera Zozuļa, kas startēja sieviešu individuālajās sacensībās. Kanādas delegācijas sastāvā startējušā Silvija Burka izcīnīja 4. vietu 1000 m distancē.

1976. gada Olimpiskajās spēlēs piedalījās deviņi Latvijas PSR sportisti (vēl divi - airētāja Daina Šveica un riteņbraucējs Aivars Eisaks bija akreditēti, bet sacensībās nepiedalījās). Sieviešu basketbola turnīrā, kas Monreālā debitēja Olimpiskajās spēlēs, zelta medaļu PSRS izlases sastāvā izcīnīja Uļjana Semjonova un Tamāra Dauniene. Sudrabu izcīnīja airētājs Aivars Lazdenieks (pārairu četrinieks - PSRS komandas sastāvā) un volejbolists Pāvels Seļivanovs PSRS izlases sastāvā. Bronzas medaļu vieglatlētikā stafešu sacensībās izcīnīja Inta Kļimoviča (4x400 m) un Juris Silovs (4x100 m). Monreālā Olimpiskajās spēlēs debitēja šāvējs Afanasijs Kuzmins, kas ir viens no visvairāk Olimpiskajās spēlēs startējušajiem sportistiem pasaulē. Austrālijas komandas sastāvā piedalījās latviešu izcelsmes Andris Blicavs (8. vieta).

1980. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs startēja pieci Latvijas PSR pārstāvji un viens Latvijā dzimis sportists. Kamaniņu braukšanā Vera Zozuļa izcīnīja zelta medaļu, savukārt Ingrīda Amantova izcīnīja bronzas medaļu. Zozuļa kļuva par pirmo Latvijas sportisti, kas Ziemas Olimpiskajās spēlēs izcīna zelta medaļu. Krieviju pārstāvošais PSRS izlasē Helmuts Balderis izcīnīja sudraba medaļu. Kanādas delegācijā startējusi Silvija Burka 1000 m distancē izcīnīja 7. vietu, tādējādi visās trijās Olimpiskajās spēlēs viņa labāko rezultātu uzrādījusi 1000 m distancē.

1980. gada Olimpiskās spēles norisinājās Maskavā, PSRS. PSRS delegācijā bija 13 Latvijas PSR sportisti, no kuriem medaļu neizcīnīja tikai šāvējs Afanasijs Kuzmins un smaiļotājs Aleksandrs Avdejevs. Zelta medaļu izcīnīja Uļjana Semjonova (basketbols), Dainis Kūla (vieglatlētikas šķēpa mešana), Pāvels Seļivanovs (volejbols), Aleksandrs Muzičenko (burāšana; Star klase). Sudrabu izcīnīja četrinieks ar stūrmani airēšanā (Artūrs Garonskis, Dimants Krišjānis, Dzintars Krišjānis, Žoržs Tikmers un Juris Bērziņš (stūrmanis)), bronzu izcīnīja Aleksandrs Jackēvičs (džudo, līdz 86 kg). Divus sudrabus (100 m brass, 4x100 m kombinētā stafete) un vienu bronzu (200 m brass) izcīnīja peldētājs Arsens Miskarovs, viņš ir pašlaik vienīgais Latvijas sportists, kas vienās Olimpiskajās spēlēs izcīnījis vairāk nekā divas medaļas.

1984. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1984. gada Olimpiskās spēles PSRS komanda boikotēja, tā vietā tika aizvadītas Sadraudzības spēles. ASV komandas sastāvā Olimpiskajās spēlēs piedalījās Aldis Bērziņš, kas ASV volejbola izlases sastāvā izcīnīja zelta medaļu.

1988. gada Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1988. gada Olimpiskajās spēlēs PSRS komandas sastāvā tika akreditēti septiņi sportisti, no kuriem viens sacensībās nestartēja. Latvijas PSR pārstāvošie sportisti izcīnīja trīs zelta medaļas (Afanasijs Kuzmins šaušanā, Ivans Klementjevs kanoe airēšanā un Natālija Laščonova vingrošanā), Laščonova 15 gadu vecumā kļuva par visu laiku jaunāko Olimpisko spēļu čempioni no Latvijas. Vēl zelta medaļu PSRS izlases sastāvā izcīnīja Igors Miglinieks, kas spēļu laikā dzīvoja Maskavā un PSRS delegācijā pārstāvēja Krieviju.

Vairāku valstu sastāvā startēja latviešu izcelsmes sportisti, tai skaitā savas pirmās Olimpiskās spēles aizvadīja Endrū Vlahovs, kas pārstāvēja Austrālijas basketbola izlasi (izcīnīja 4. vietu) un Māra Kegi, kas airēšanas bezstūrmaņa divniekos izcīnīja 6. vietu ASV komandas sastāvā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]