Dalībnieks:EvaSt/Smilšu kaste
 | Šī ir dalībnieka EvaSt smilšu kaste. Smilšu kaste ir dalībnieka lapu apakšlapa, kurā var tikt veikti dažādi eksperimenti. Šis nav enciklopēdijas raksts. Izveido pats savu smilšu kasti šeit. Raksta veidošanas procesā var noderēt lapas: "Raksta izveidošana", "Rakstu vednis", "Vikipēdijas palīdzība". |
| Cēsu Vecā alus darītava | |
|---|---|
 | |
| Citi nosaukumi | Vecais alus brūzis |
| Vispārīga informācija | |
| Statuss | Valsts aizsargājams kultūras piemineklis |
| Adrese | Lenču iela 9/11 |
| Pilsēta | Cēsis |
| Valsts | Latvija |
Cēsu Vecā alus darītava, saukta arī par Alus brūzi, celta 1878.gadā.[1] Tipiska XIX gadsimta beigu rūpnīcas ēka ar unikālu industriālo mantojumu, kas iekļauta Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
Vēstures fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1590.gadā pirmo reizi vēsturē tiek pieminēta alus gatavošana Cēsu pilī.
- 1878.gadā uzcelta tagadējā alus darītava, kas darbojas kā amatnieku tipa uzņēmums.
- 1922.gadā nodibināta sabiedrība "Augļu dārzs", kurā ietilpst arī vecā Cēsu alus darītava.
- 1976.gadā izveidojas ražošanas apvienība "Cēsu alus".
- 1988.gadā, atdaloties Naukšēnu un Vidzemes (Gulbenes) alus darītavai, ražotne pārtop par valsts Cēsu alus darītavu.
- 1995.gadā pēc privatizācijas izveidojas akciju sabiedrība "Cēsu alus".[2]
Vēsture (16.-20.gadsimts)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzērienu un alus gatavošana Cēsu pilī bija plaši izveidota jau ordeņa laikos. Rakstos alus darītava pirmo reizi pieminēta 1590.gadā pils revīzijas protokolā un tā aizņēmusi samērā plašu telpu pils dienvidaustrumu korpusa pirmajā stāvā. Tās pirmais īpašnieks bija grāfs Emanuels fon Zīverss, Cēsu pils muižas saimnieks.17.gadsimta pirmajā pusē, pēc zirgu staļļa ierīkošanas senākajā alus darītavā - pils ēdamtelpas korpusā - alus darītavu pārcēla uz trešo priekšpili, kur koncentrējās pilsmuižas saimniecības ēku lielākā daļa.[3] Alus darītavai aizmugurē pieslēdzās liels apiņu dārzs un tālāk uz ziemeļiem atradās iesala rija (žāvētava). Tagadējā alus darītava uzcelta 1878.gadā kā amatnieka tipa uzņēmums, bet pirmā pasaules kara laikā (1915.gadā) alus darītava pārtrauca darbu.[4] Virs rūpnīcas ēkas paceļas tornis ar vēja rādītāju, saglabājušies nostāsti, ka senos laikos pēc vēja virziena un stipruma noteiktas labākās iesala žāvēšanas dienas.
Alus darītava - jaunais pret veco[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2000.gadā sāka būvēt jauno alus darītavu. Uzņēmums "Cēsu alus" šeit alu un atspirdzinošos dzērienus ražoja no 1976.līdz 2001.gadam, kad pārgāja uz jauno ēku Aldaru laukumā 1, Cēsīs.[5] Tagad vecais alus brūzis gaida savus nākotnes risinājumus. Ierosinājumi par vecās alus darītavas tālāku izmantošanu paredzēja, ka pilsēta par savām akcijām varētu iegūt bijušo muižas klēti un ēkas līdzās parkam muzeja un pils parka apsaimniekošanas vajadzībām. Pārējo vecās alus darītavas ēku un telpu izmantošana būtu saistāma ar Cēsu vecpilsētas stratēģisko attīstību plašākai tūristu piesaistei un Pils parka izmantošanu sabiedriskām vajadzībām. Šobrīd vecākā alus darītava Baltijā un Ziemeļeiropā ir tapusi par mūsdienīgu izstāžu centru, kur katru gadu augustā Mākslas festivāla laikā notiek laikmetīgās mākslas izstādes, bet pārējā laikā veco, kolorīto ēku var apskatīt tikai no ārpuses.[6]
Mūsdienas un tālākās ieceres[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš 2013.gada brūža īpašnieks ir "Vides risinājumu institūts", kas iecerējis brūža kompleksā izveidot Zinātnes, mākslas un gastronomijas centru - platformu, kurā satikties zinātniekiem, māksliniekiem, pavāriem un citu nozaru speciālistiem un sadarbības rezultātā radīt jaunas pieejas vides problēmu risināšanā, tādā veidā atdzīvinot kultūrvēsturisko vērtību, apvienojot vēsturisko arhitektūru ar nākotnes vīzijām.[7] Sadarbībā ar latviešu jaunajiem arhitektiem Andru Odumāni un Astri Mailīti brūzim ir izveidota jauna arhitektoniskā vīzija. Tā atbilst "slow architecture" būtībai, kas veidota pakāpeniskā attīstībā, pārbūves procesam pašam kļūstot par publisku performanci.[8] Brūža rekonstrukcijas beigām nav noteikts ne gads, ne datums - tā norisināsies nemitīgā attīstībā un evolūcijā.
- ↑ «Cēsu vecā alus darītava». http://www.entergauja.com/lv/.
- ↑ Mauriņš, Osvalds (1996. gada 28. decembrī). "Brīvas gribas izpausme". Druva: 3 lpp.
- ↑ Vīķelis, Uldis (2003. gada 18. oktobrī). "Lai dzīvo Cēsu alus marka". Druva: 5. lpp.
- ↑ «Cēsu alus jaunā ražotne». https://www.cesualus.lv/par-mums/vesture/.
- ↑ «Cēsu alus jaunā ražotne». https://www.cesualus.lv/par-mums/vesture/.
- ↑ «Cēsu alus darītavas vecā ēka». http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/9152/.
- ↑ «Par brūzi!». http://www.videsinstituts.lv/lv/bruzis/par-bruzi.
- ↑ «Cēsu vecais alus brūzis būs zinātnes un mākslas centrs». http://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/cesu-vecais-alus-bruzis-bus-zinatnes-un-makslas-centrs.a204398/. Vidzemes televīzija.