Dalībnieks:Evija.e.b/Godfrijs Herolds Hārdijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Godfrijs Herolds Hārdijs
G. H. Hardy
Godfrijs Herolds Hārdijs
Personīgā informācija
Dzimis 1877. gada 7. februārī
Kranlī ("Cranleigh"), Sareja,Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miris 1 December 1947(1947-12-01)
[[Kembridža]],

[[Kembridžšīra]], {{GBR}}

Pilsonība {{GBR}}
Tautība [[angļi|anglis]]
Zinātniskā darbība
Zinātne [[matemātika]]
Darba vietas [[Kembridžas

universitāte]]<br />[[Oksfordas universitāte]]

Alma mater Kembridžas universitāte
Zinātniskie vadītāji A. E. H. Lovs

E. T. Vitakers

Doktoranti Mary Cartwright

I. J. Good
Edward Linfoot
Cyril Offord
Harry Pitt
Richard Rado
Srinivasa Ramanujan
Robert Rankin
Donald Spencer
Tirukkannapuram Vijayaraghavan
E. M. Wright

Studenti [[Šrīnivāsa

Rāmānudžans]]

Sasniegumi, atklājumi [[skaitļu

teorija]], [[matemātiskā analīze]], [[Hārdija-Veinberga princips]], [[Pirmā Hārdija-Litlvuda hipotēze]], [[Otrā Hārdija-Litlvuda hipotēze]], [[Hārdija telpa]], [[Hārdija nevienādība]]

Apbalvojumi Fellow of the Royal Society

Smith's Prize (1901)
Royal Medal (1920)
De Morgan Medal (1929)
Chauvenet Prize (1932)
Sylvester Medal (1940)
Copley Medal (1947)

'''Godfrejs Herolds "G. H." Hārdijs''' ({{val|en|Godfrey Harold Hardy}}, dzimis {{dat|1877|2|7}}, miris {{dat|1947|12|1}})[1] bija [[Anglija|angļu]] matemātiķis, kurš pazīstams ar saviem sasniegumiem [[skaitļu teorija|skaitļu teorijā]] un [[matemātiskā analīze|matemātiskajā analīzē]].[2][3]

Bioloģijā Hārdijs ir zināms ar [[Hārdija–Veinberga principu]], kas ir tāds kā pamatprincips populācijas jeb iedzīvotāju ģenētikā.

Papildus pētniecībai Hārdiju atceras ar nematemātiķiem domātu 1940. gadā uzrakstīto eseju "[[A Mathematician's Apology]]" (Matemātiķa apoloģija) par matemātikas [[estētika|estētiku]].

Pats Hārdijs, atbildot uz [[Pāls Erdēšs|Pāla Erdēša]] jautājumu par vislielāko ieguldījumu matemātikā, atbildēja, ka tas ir indiešu matemātiķis [[Šrīnivāsa Rāmānudžans]], kura izcilās spējas pirmais ieraudzīja Hārdijs .[4][5]

Īsumā par G. H. Hārdiju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

G. H. Hārdijs ārpus matemātikas jomas lielākoties ir zināms, saistībā ar savu 1940. gadā uzrakstīto eseju "[[A Mathematician's Apology]]" (Matemātiķa apoloģija), kas tiek uzskatīta par vienu no labākajiem darbiem, kad dod ieskatu nematemātiķiem par to kā darbojas matemātiķu domāšana.

Čārlzs F. Vilsons, [[Šrīnivāsa Rāmānudžans]] (centrā) kopā ar savu kolēģi G. H. Hārdiju (labajā pusē) un citiem zinātniekiem Kembridžas universitātē ap 1910. gadu 

No 1914. gada Hārdijs bija mentors indiešu matemātiķim [[Šrīnivāsa Rāmānudžans|Šrīnivāsam Rāmānudžanam]], kuru sadarbība tiek svinēta.[6]

Hārdijs gandrīz uzreiz atpazina Rāmānudžana neparasto un līdz galam neizkopto  zināšanu potenciālu, tāpēc Hārdijs un Rāmānudžans sadarbojās. Kādā intervijā uz [[Pāls Erdēšs|Pāla Erdēša]] jautājumu par vislielāko ieguldījumu matemātikā Hārdijs nevilcinoties atbildēja, ka tā ir bijusi Rāmānudžana atklāšana.[7]  Hārdijs šo sadarbību raksturoja kā "vienu romantisku notikumu manā dzīvē."[8]

Jaunība un karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Godfrijs Herolds Hārdijs dzimis 1877. gada 7. februārī, Kranlī (''Cranleigh'', sauktu arī par lielāko ciemu Anglijā), [[Sareja|Sarejā]] skolotāju ģimenē.[9] Hārdija tēvs bija finanšu un mākslas skolotājs Kranlī skolā (Cranleigh School), un māte bija vecākā saimniece Linkolna Apmācību koledžā skolotājiem.

Matemātikas spējas Hārdijam parādījās jau agrā bērnībā. Jau divu gadu vecumā viņš rakstīja skaitļus miljonos, un dodoties uz baznīcu, viņš sevi izklaidēja  ar himnu skaitļu reizināšanu.[10]

Pēc mācībām Kranlī, Hārdijam tika piešķirta stipendija Vinčesteras koledžā par viņa matemātisko darbu. 1896. gadā viņš iestājās [[Kembridžas universitāte|Kembridžas universitātē]].[11] Jau divus gadus pēc sagatavošanās pie Roberta Alfrēda Hermaņa, Hārdijs ieņēma ceturto vietu Matemātikas Tripos eksāmenā.[12]  Pēc dažiem gadiem Hārdijs lūdza likvidēt Tripos sistēmu, jo viņš uzskatīja, ka tā nepilda savas funkcijas pilnvērtīgi. Universitātes laikā Hārdijs iestājās elitārā intelektuālā slepenā sabiedrībā Kembridžas Apustuļi (Cambridge Apostles).

Matemātiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hārdija aforismi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hārdija bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. GRO Register of Deaths: DEC 1947 4a 204 Cambridge – Godfrey H. Hardy, aged 70
  2. Veidne:MacTutor Biography
  3. Evija.e.b/Godfrijs Herolds Hārdijs, matemātikas ģenealoģijas projekts (angliski)(angliski)
  4. Robert Kanigel. The Man Who Knew Infinity: a Life of the Genius Ramanujan. New York : Charles Scribner's Sons, 1991. 80. lpp. ISBN 0-684-19259-4.
  5. Hardy, G. H. (1937). "The Indian mathematician Ramanujan". The American Mathematical Monthly 44 (3): 137–155. doi:10.2307/2301659.
  6. THE MAN WHO KNEW INFINITY: A Life of the Genius Ramanujan. Retrieved 2 December 2010.
  7. Alladi, Krishnaswami (19 December 1987). "Ramanujan—An Estimation". The Hindu (Madras, India). ISSN 0971-751X.. Cited in Paul Hoffman. The Man Who Loved Only Numbers. Fourth Estate, 1998. 82–83. lpp. ISBN 1-85702-829-5.
  8. Nell Freudenberger. «Lust for Numbers». The New York Times, 2007. gada 16. septembris. Skatīts: 2010-12-02.
  9. GRO Register of Births: MAR 1877 2a 147 Hambledon – Godfrey Harold Hardy
  10. Robert Kanigel, The Man Who Knew Infinity, p. 116, Charles Scribner's Sons, New York, 1991. ISBN 0-684-19259-4.
  11. Veidne:Acad
  12. In the 1898 Tripos competition, R. W. H. T. Hudson was 1st, J. F. Cameron was 2nd, and James Jeans was 3rd. "What became of the Senior Wranglers?" by D. O. Forfar

[[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Anglijas matemātiķi]] [[Kategorija:Skaitļu teorijas matemātiķi]]