Dalībnieks:Ievasilina/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa

Nekustamais īpašums ir nekustamā īpašuma objekts (zemes vienība vai būve) vai šo objektu kopība (zemes vienība un būve). Par nekustamo īpašumu uzskatāms arī dzīvokļa īpašums vai dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.[1]
Nekustamo īpašumu un tos veidojošo kadastra objektu viennozīmīgai apzīmēšanai lieto kadastra apzīmējumu sistēmu, kas sastāv no kadastra numuriem un kadastra apzīmējumiem. Katram nekustamajam īpašumam piešķir kadastra numuru un katram nekustamajā īpašuma sastāvā reģistrētajam objektam piešķir kadastra apzīmējumu. Tie ir unikāli, viennozīmīgi identifikatori, kurus lieto, izdarot visu veidu norādes uz nekustamo īpašumu vai tā sastāvā reģistrēto kadastra objektu.[2]
Kadastra numurus un kadastra apzīmējumus piešķir Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Tā ir valsts informācijas sistēma, kas satur oficiālus kadastra teksta un telpiskos datus par kadastra objektiem, kas atrodas valsts teritorijā. Tās pārzinis un turētājs ir Valsts zemes dienests.[1] Kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu piešķir tikai vienreiz, tas ir nemainīgs, un pastāv tik ilgi, kamēr pastāv attiecīgais nekustamais īpašums vai tā sastāvā reģistrētais kadastra objekts. Anulēto kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu turpmāk vairs neizmanto.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992.gadā tika uzsākta zemes lietojumu un īpašumu reģistrācijas sistēmas veidošana, līdz ar to radās nepieciešamība viennozīmīgi identificēt zemes vienības un 1993.gada vidū Valsts zemes dienests apstiprināja nolikumu par kārtību, kādā zemes vienībām piešķirami kadastra apzīmējumi – unikāli apzīmējumi, kas neatkārtojas visā valsts teritorijā, dod viennozīmīgu norādi uz zemes vienību un kalpo kā atslēga, kas saista dažādus ar zemes īpašumiem saistītos reģistrus un informācijas sistēmas.[3]
Zemes vienību kadastra apzīmējumu veidošanai izmantoja Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu (četru ciparu kods), kadastra grupas (trīs ciparu kods) un zemes vienības kārtas numuru (četru ciparu kods). Kadastra grupu noteica kā ar nosacītu līniju kadastra kartē iezīmētu teritoriju pilsētas, pilsētas lauku teritorijas vai pagasta robežās.[3]
Sākot ar 1995.gadu tikuši pieņemti Ministru kabineta noteikumi ar kuriem tika grozītas administratīvi teritoriālā iedalījuma robežas, kas nozīmēja, ka kadastra numuri un apzīmējumi jāmaina atbilstoši jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Līdz ar to vairs neizpildījās nosacījums, ka kadastra numuri un apzīmējumi ir unikāla un nemainīga ciparu kombinācija. Tādēļ, lai saglabātu pastāvošo kadastra apzīmējumu sistēmu un izvairītos no kadastra numuru un apzīmējumu maiņas, 1997.gadā Valsts zemes dienests pieņēma lēmumu atteikties no administratīvi teritoriālā iedalījuma un tā vietā izveidot kadastrālo teritoriju klasifikatoru. Kadastrālo teritoriju iedalījums atbilst administratīvi teritoriālajam iedalījumam uz 1996.gada 1.maiju (datums, līdz kuram administratīvi teritoriālajam iedalījuma robežas bija nemainīgas).[3]
1996.gadā tika izveidota būvju īpašumu numuru identifikācija.[3] 1996.gadā tika noteikta kadastra numuru piešķiršanas kārtība dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai, neapdzīvojamai telpai, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Pēc šo objektu plānveida privatizācijas šis kadastra numurs tiek nomainīts uz dzīvokļa īpašuma kadastra numuru. Nepieciešamība viennozīmīgi identificēt būves un telpu grupas radās 1997.gadā, kad normatīvajos aktos definēja nosacījumus, kad būves ir uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu, un kārtību, kādā zemesgrāmatā ierakstāmas būves un dzīvokļi.[3] 1998.gada beigās Valsts zemes dienests apstiprināja kadastra apzīmējumu piešķiršanas kārtību būvēm. Un tika atcelta līdz šim pielietotā būvju numuru (literu) izmantošana.[3] 1997.gadā Valsts zemes dienests izstrādāja apzīmējumu sistēmu nomas objektu identificēšanai. Tika pieņemts, ka noma var būt viss nekustamais īpašums, zemes vienība vai tās daļa, būve vai telpu grupa. Katrai nomai piešķīra no 11 cipariem sastāvošu kadastra numuru, ko veidoja 4 ciparu kadastrālās teritorijas kods un 7 ciparu kārtas numurs kadastrālajā teritorijā, taču 1.cipars ir „8”, lai būtu iespējams nomu atšķirt no citiem kadastra objektiem.[3] 1998.gada beigās tika noteikti dzīvokļa īpašuma kadastra numuru veidošanas principi.[3] 1999.gada sākumā Valsts zemes dienests apstiprināja kadastra apzīmējumu piešķiršanas kārtību telpu grupām.[3]
Izveidotā kadastra objektu identifikācijas sistēma pilnībā tika nostiprināta 2000.gadā, kad tika apstiprināta nekustamā īpašuma vienību apzīmējumu sistēmas klasifikācija.[3]

Kadastra numuri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nekustamo īpašumu identificēšanai tiek izmantoti kadastra numuri, kas ir viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga 11 ciparu kombinācija (identifikators).[1] Kadastra numurus piešķir:

  • Zemes īpašumiem;
  • Būvju īpašumiem;
  • Dzīvokļa īpašumiem;
  • Dzīvokļiem, mākslinieka darbnīcāma, neapdzīvojamām telpām, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;
  • Nomas īpašumiem.


Kadastra apzīmējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nekustamā īpašuma sastāvā tiek reģistrēts viens vai vairāki kadastra objekti, kuru identificēšanai piešķir kadastra apzīmējumus – viennozīmīgas, neatkārtojamas un nemainīgas ciparu kombinācijas (identifikatorus). Atkarībā no kadastra objekta veida kombinācija sastāv no 11 (zemes vienība, tiek reģistrēta zemes īpašuma sastāvā), 14 (būve, tiek reģistrēta zemes vai būvju īpašuma sastāvā), 17 (telpu grupa, tiek reģistrēta dzīvokļa īpašuma sastāvā) cipariem.[1]
Kadastra apzīmējums kadastra objektam tiek piešķirts izmantojot hierarhijas principu, t.i. būves kadastra apzīmējumu atvasina no zemes vienības kadastra apzīmējuma, savukārt telpu grupas kadastra apzīmējumu atvasina no būves kadastra apzīmējuma.[2]
Kadastra apzīmējumu zemes vienībai veido no 11 cipariem (kadastrālās teritorijas četrciparu koda; kadastra grupas trīsciparu koda; zemes vienības četrciparu kārtas numura kadastra grupā).[4] Kadastra apzīmējumu būvei veido no 14 cipariem (tās zemes vienības kadastra apzīmējuma, uz kuras reģistrācijas brīdī atrodas būve; būves trīsciparu kārtas numura zemes vienībā).[4] Kadastra apzīmējumu telpu grupai veido no 17 cipariem (tās būves kadastra apzīmējuma, kurā atrodas telpu grupa; telpu grupas trīsciparu kārtas numura būvē).[4] Zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu veido no 15 cipariem (tās zemes vienības kadastra apzīmējuma, kurā izveidota zemes vienības daļa; norādes uz zemes vienības daļu (cipars 8); zemes vienības daļas trīsciparu kārtas numura zemes vienībā).[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 http://likumi.lv/doc.php?id=124247, skatīts: 2016. gada 5. aprīlī
  2. 2,0 2,1 2,2 Velta Paršova. "Nekustamo īpašumu formēšana un reģistrācija kadastrā (1991 - 2004)". Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004. 34.
  3. 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 Maija Bērziņa, Signe Rudzīte, Velta Paršova, Daila Krampuža, Santa Bindere, Gatis Kalniņš, Uldis Svilpe, Vita Vodinska, Gita Rudzīte, Jānis Zadiņš. "Kadastrs No viduslaiku nodevu saraksta līdz modernai informācijas sistēmai un daudzfunkcionālam kadastram". Rīga : Valsts zemes dienests, 2013. ISBN 978-9934-8386-0-6
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 http://likumi.lv/ta/id/247207-kadastra-objekta-registracijas-un-kadastra-datu-aktualizacijas-noteikumi