Dalībnieks:Jānis Krūmiņš/Smilšu kaste

Drošības policija ir viena no trijām Valsts drošības iestādēm (Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Drošības policija), kas veic Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos uzdevumus. Drošības policijas pārraudzību īsteno Iekšlietu ministrs. Drošības policiju vada Drošības policijas priekšnieks. Drošības policija darbojas saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, Valsts drošības iestāžu likumu, Operatīvās darbības likumu, likumu "Par valsts noslēpumu", likumu "Par policiju" un Ministru kabineta (MK) apstiprinātu nolikumu. == Galvenie darbības veidi ==:

1. Pretizlūkošana.
2. Valsts noslēpuma aizsardzība, likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās kompetences ietvaros.
3. Konstitūcija/Konsitucionālās iekārtas aizsardzība.
4. Ekonomiskās un finanšu drošības aizsardzība.
5. Drošības policija ir galvenā koordinējošā institūcija Latvijā pretterorisma jomā. Minēto funkciju nodrošina Drošības policijas Pretterorisma centrs. Valsts un pašvaldību institūciju, kā arī citu juridisko personu darbības koordinēšanu pretterorisma jomā un valsts politikas īstenošanas analīzi šajā jomā.
6. Valsts augstāko amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības (apsardzes) pasākumus, izņemot to amatpersonu aizsardzību,

kuru saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likumu veic Militārā policija (MP).

1. Valsts drošību un varu apdraudošu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana.

== Drošības policijai ir == ir izmeklēšanas tiesības:

• attiecībā pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti valsts drošības jomā,
• attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem savas kompetences ietvaros, kā arī gadījumos, kad izmeklēšanu uzdevis veikt ģenerālprokurors.

== Drošības policijas Pretterorisma centrs un tā uzdevumi ==:

1. Nodrošināt pastāvīgu terorisma draudu monitoringu (ar teorisma draudiem saistītās informācijas analīzi).
2. Koordinēt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko personu sadarbību pretteorisma jomā.
3. Koordinēt prettoerisma preventīvo pasākumu plānošanu.
4. Koordinēt terorismu draudu līmeņa izsludināšanu un pretterorisma preventīvo pasākumu ieviešanu pieaugošu terorisma draudu gadījumā.
5. Koordinēt pretteorisma rīcības plānu un reaģēšanas pasākumu ieviešanu terora akta gadījumā.
6. Veikt terorisma riska objektu drošības kontroli.
7. Organizēt pretterorisma mācības.
8. Organizē valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko personu personāla apmācību pretterorisma jomā.

== Drošības policijas vēsture ==: 1918. gada 18. novembrī, Rīgas pilsētas 2. teātrī (tagad Nacionālais teātris) proklamēja [[Latvijas Republiku [[un apstiprināja jaunās valsts Pagaidu valdību. Tikko bija beidzies 1. Pasaules karš. Sākās darbs pie Latvijas Valsts veidošanas. Viens no valsts svarīgākajiem darbiem bija nosargāt tās iekšējo drošību, tāpēc tika izveidotas Latvijas izlūkošanas un pretizlūkošanas iestādes. Pirmās Latvijas Valsts drošības iestādes bija: [[Apsardzības ministrijas Informācijas daļa, izveidota 1919. gada martā un [[Iekšlietu ministrijas Politiskā apsardze[[ izveidota 1920. gada oktobrī. Funkcijas daļēji pārklājās un nebija stingri nodalītas. Pamatpostulāti izstrādāti cariskās Krievijas pretizlūkošanas dienestā, tos Latvijas izlūkdienestā ieviesa tās bijušie darbinieki. 20. gadu vidū Politiskā apsardze tiek pārveidota par Politiskās policijas pārvaldi jeb Politpārvaldi. Latvijas pretizlūkošanas iestāžu lielākais nopelns laika posmā no 1919. gada līdz 1940. gadam bija tas, ka tām izdevās aizkavēt nopietnas politiskas un sociālas sadursmes, novērst ārzemju inspirētos konfliktus, nosargāt Latvijas valsti kā vienotu organismu līdz ārējā ienaidnieka realizētai bruņotai okupācijai. 1990. gada 4. maijā pieņēma Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Šī deklarācija pasludināja, ka 1940. gada 17. jūnija PSRS militārā agresija ir kvalificējama kā starptautisks noziegums. Radās objektīva nepieciešamība un uzdevums izveidot jaunu Latvijas valsts drošības sistēmu. Tās pamatā tika ielikti mūsdienīgie principi par specdienestu vietu un lomu demokrātiskā sabiedrībā. 1991. gada 18. janvārī Augstākā padome lēmusi veidot komisiju valsts pašaizsardzībai un par direktoru tika iecelts Jānis Baškers, kurš paziņojis, ka viņa vadītā institūcija nenodarbosies nedz ar izlūkošanu, nedz pretizlūkošanu. Institūcija līdzinājusies civilās aizsardzības dienestam. Ar 1991. gada 4. novembra LR Ministru padomes lēmumu Nr. 301 tika izveidots Iekšlietu ministrijas Informācijas departaments (izlūkošana un pretizlūkošana). Dzinējspēks - patriotisms, apziņa, ka zināšanas un pieredze tiek liktas lietā neatkarīgās Latvijas labā. 1993. gada Informācijas departaments tika refeormēts un apvienojot to ar Valdības apsardzes dienestu - izveidots Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsaredzības departaments - VESAD, kā pagaidu risinājums, lai nodrošinātu tam brīdim aktuālus valsts aizsardzības jautājumus. 1994. gadā tika pieņemts likums par Valsts drošības iestādēm, kas precīzi noteica drošības iestāžu kopumu un to tiesisko statusu. 1994. gadā VESAD tika reorganizēts un izveidota Drošības policija. Kopš Drošības policijas dibināšanas dienestam ir bijuši četri vadītāji:

• no 1994. gada 08. jūlija līdz 1996. gada 14. novembrim - policijas pulkvedis Raimonds Rožkalns;
• no 1996. gada 18. decembra līdz 1999. gada 25. augustam - policijas ģenerālis Jānis Apelis;
• no 1999. gada 25. augusta līdz 1999. 24. novembrim - policijas pulkvedis Imants Bekešs;
• no 1999. gada 21. decembra līdz šim brīdim - ģenerālis Jānis Reiniks

[[Kategorija:Valsts drošības iestādes]]. [[en:Valsts drošības iestādes]]