Dalībnieks:Kikos/Smilšu kaste
Arābu tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Burta nosaukums |
UNGEGN transliterācija |
IPA vērtība |
Arābu alfabēta grafēma |
latviešu atveidojums |
arābiski |
transliterācija |
atveidojums | |||
beigās | vidū | sākumā | atsevišķi | |||||||
’alif | ā | /a/
/aː/(vidū, beigās)
/eː/ |
ـا | ـا | ا | ا | e
ā(vidū)
ē[#_ftn1 [1]]
a(galotnē)
a(pirms gara skaneņa)
a(pēc gara patsk.) |
مالشا بصرى
زنجبار
الكاف
ضبا
خديجة لالة
|
Buṣrá al Shām
Zinjibār
Al Kāf
Ḍubā
Lālla Khadījah |
Bosra el Šāma
Zindžibāra
Kēfa
Duba
Lalla Hadīdža |
ʾa
ʾu
aʾ' |
/ʔa/(sāk.)
/ʔu/(sāk.)
/ʔa/(vidū, galotnē) |
ـأ' | أ'''' | a
u
ā(vidū)
a(galotnē) |
أبين
أمبو كوم
تنورة رأس
|
ʾAbyan
Kawm ʾUmbū
Raʾs Tannūrah
|
Abjena
Kaum Umbū
Rāstannūra
| |||
ʾi | /ʔi/(sāk.) | ـإ' | إ'''' | i
e |
إدلب
إمبابه |
Idlib
Embāba |
Idliba
Embāba | |||
’alif maddah | ʾā' | /ʔaː/ | ـآ' | آ'''' | ā | |||||
’alif maqṣūrah | ā, á | /aː/ | ﻰ'''' | ى'''' | a | ديالى | Diyālā | Dijāla | ||
bā’ | b | /b/ (/p/)[#_ftn2 [2]] | ـب | ـبـ | بـ | ب | b | يروت | Bayrūt | Beirūta |
bb | /bː/ | b | القبيطة | Al Qabbaytah | Kabeita | |||||
tā’ | t | /t/ | ـت | ـتـ | تـ | ت'' | t | تبوك | Tabūk | Tebūka |
tt | /tː/ | t | حتا | Ḥattā | Hata | |||||
tā’ marbūṭah | h, t, - | /a/, /at/ | ةـ'''' | ة | -
t |
حجة
صالح قلعة |
Ḥajjah
Qalat Ṣāli'ḥ |
Hadža
Kalat Sāliha | ||
thā’ | th | /θ/ | ـث | ـثـ | ثـ | ث'' | t
s(personv.) |
حديثة
حارث العبيدي |
Hadītha
Hārith al 'ʿUbaydī |
Hadīta
Hāriss el Ubeidī |
jīm | j | [d͡ʒ][#_ftn3 [3]]
[ʒ] [#_ftn4 [4]]
[ɡ][#_ftn5 [5]] |
ـج | ـجـ | جـ | ج'' | dž
ž
g |
جبرين
جونيه
سوهاج |
Jabrīn
Jūniya
Sawhāj |
Džebrīna
Žūnija
Sohāga |
jj | [d͡ʒː] | dž, ž, g | حجة | Ḥajjah | Hadža | |||||
ḥā’ | ḥ | /ħ/ | ـح | ـحـ | حـ | ح'' | h | حائل | Ḥāʾil | Hāila |
khā’ | kh | /x/ | ـخ | ـخـ | خـ | خ'' | h | خيبر | Khaybar | Haibera |
dāl | d | /d/ | ـد | ـد | د | د'' | d | عدن | ʻAdan | Adena |
dd | /dː/ | d | الحد | Al Ḥidd | Hida | |||||
dhāl | dh | /ð/ | ـذ | ـذ | ذ | ذ'' | d
z(personv.) |
ذيبين
ذو الفقار |
Dhībīn
Dhū al Fiqār |
Dībīna
Zulfikārs |
rā’ | r | /r/ | ـر | ـر | ر | ر'' | r | تنورة رأس | Raʾs Tannūrah | Rastannūra |
rr | /rː/ | rr | المحرق | Al Muḥarraq | Muharraka | |||||
zayn / zāy / zā’' | z | /z/ | ـز | ـز | ز | ز'' | z | جزر الزبير | Jazā’ir az Zubayr | Zubeiras salas |
zz | /zː/ | z | وزان | Wazzān | Vazāna | |||||
sīn | s | /s/ | ـس | ـسـ | سـ | س'' | s | سبيبة | Sbībah | Sbība |
shīn | sh | /ʃ/ | ـش | ـشـ | شـ | ش'' | š | جبل شمس | Jabal Shams | Šemss |
ṣād | ṣ | /sˤ/ | ـص | ـصـ | صـ | ص'' | s | صنعاء | Ṣan‘ā’ | Sana |
ḍād | ḍ | /dˤ/ | ـض | ـضـ | ضـ | ض'' | d | ضبا | Ḍubā | Duba |
ṭā’ | ṭ | /tˤ/ | ـط | ـطـ | طـ | ط'' | t | طنطا | Ṭanṭā | Tanta |
ẓā’ | ẓ | [ðˤ] ~ [zˤ] | ـظ | ـظـ | ظـ | ظ'' | z | الظهران | Az̧ Z̧ahrān | Zahrāna |
‘ayn | ʿ | /ʕ/ | ـع | ـعـ | عـ | ع'' | **[#_ftn6 [6]]
- |
المجمعة
الرفاع |
Al Majma'ʿah
Ar Rifāʿ |
Medžmaa
Rifā |
ghayn | gh | /ɣ/ (/ɡ/)[#_ftn7 [7]] | ـغ | ـغـ | غـ | غ'' | g | غدامس | Ghadāmis | Gadāmisa |
fā’ | f | /f/ (/v/)[#_ftn8 [8]] | ـف | ـفـ | فـ | ف | f | الفيوم | Al Fayyūm | Faijūma |
ff | /fː/ | f | قفّين | Qaffīn | Kafīna | |||||
qāf | q | /q/ (/ɡ/)[#_ftn9 [9]] | ـق | ـقـ | قـ | ق | k | القامشلي | Al Qāmishlī | Kāmišlī |
/qː/ | k | زقوم | Zaqqūm | Zakūms | ||||||
kāf | k | /k/ (/ɡ/)[#_ftn10 [10]] | ـك | ـكـ | كـ | ك'' | k | الكويت | Al Kuwayt | Kuveita |
kk | /kː/ | k | خورفكان | Khawr Fakkān | Haur Fakāna | |||||
lām | l | /l/ | ـل | ـلـ | لـ | ل'' | l | حقل | Ḥ'aql | Hakla |
ll | /lː/ | ll | ملوى | Mallawi | Mellevi | |||||
mīm | m | /m/ | ـم | ـمـ | مـ | م'' | m | المهرة | Al Mahra | Mehra |
mm | /mː/ | mm | الدمام | ad Dammām | Dammāma | |||||
nūn | n | /n/ | ـن | ـنـ | نـ | ن'' | n | نجران | Najrān | Nedžrāna |
nn | /nː/ | nn | تنورة رأس | Raʾs Tannūrah | Rāstannūra | |||||
hā’ | h | /h/ | ـه | ـهـ | هـ | ه'' | h | دمنهور | Damanhūr | Demenhūra |
wāw | w / ū / aw | /w/, /uː/, /aw/, (/u/, /o/, /oː/)[#_ftn11 [11]] |
ـو | ـو | و | و'' | v(zilbes sāk.)
u(divsk. 2. poz.)
ū
u(pēc garā patsk.)
o[#_ftn12 [12]] |
واسط
خولان
ثمود
داؤد
قوص |
Wāsi'ṭ
Khawlān
Thamūd
Dā’ūd'
Qūs |
Vāsita
Haulāna
Temūda
Dāuds
Kosa |
ww | /wː/ | uw | الدوار | Ad Dawwār | Dauvāra | |||||
wāw hamzah | ـؤ' | ؤ' | u
o |
داؤد
|
Dā’ūd
|
Dāuds
| ||||
yā’ | y
ī |
/j/
/iː/ |
ـي | ـيـ | يـ | ي'' | j
i(divsk. 2. poz.)
ī
i(pēc garā patsk.) |
ديالى
ريدة
كفري
إسماعيل |
Diyālā
Raydah
Kifrī
ʾIsmāʿīl |
Dijāla
Raida
Kifrī
Ismāils |
yy | /jː/ | ij | الفيوم | Al Fayyūm | Faijūma | |||||
yā’ hamzah | ʾi' | ـئ' | ـئـ' | ئـ' | ئ' | i | حائل | Ḥāʾil | Hāila | |
papildburts | ||||||||||
hamzah | ʾ' | /ʔ/ | ء | - | صنعاء | Ṣ'an‘ā’ | Sana | |||
īsie patskaņi | ||||||||||
fatḥah | a | /a/, /æ/ | a
e[#_ftn13 [13]] |
فرسان
سلمية |
Farasān
Salamīya |
Farasāna
Selemīja | ||||
ḍammah | u | /u/ | u
o[#_ftn14 [14]] |
الهفوف
حمص |
Al Hufūf
Ḥumṣ |
Hufūfa
Homsa | ||||
kasrah | i | /i/ | i | قنا | Qinā | Kina | ||||
pozicionālie divskaņi | ||||||||||
aw | /au/
/o/ |
au
o |
الجوف |
Aj Jawf |
Džofa | |||||
ay | /ai/, /ei/ | ai
ei |
جبيل |
Jbayl/Jubayl |
Žbeila | |||||
diakritiskās (vokalizācijas) zīmes ''(ḥarakāt) | ||||||||||
fatḥah | a | /a/, /æ/ | ـَ' | a
e |
قَطَر | Qaṭar | Katara | |||
ḍammah | u, o | /u/
/o/ |
ـُ' | u
o |
البُراق
صُحار |
Al Burāq
Sohār |
Burāka
Sohāra | |||
kasrah | i | /i/ | ـِ' | i | مِصر | Miṣr | [Ēģipte] | |||
maddah | ʾā | /ʔaː/ | ـٓ' | ā | ||||||
alif khanjarīyah | ā | /aː/ | ــٰ' | ā | ن رَحْمٰ | Rahmān | Rahmāns | |||
alif waṣlah | -[#_ftn15 [15]] | - | ٱ' | - | ||||||
sukūn | -[#_ftn16 [16]] | - | ـْـ' | - | نَصْرٌ | Naṣr | Nasra | |||
tanwīn | (-an, -in, -un)[#_ftn17 [17]] | ـٌ ـٍ ـً | ||||||||
shadda | **[#_ftn18 [18]] | ـّـ' | عمّان | ʿAmmān | Ammāna |
[#_ftnref1 [1]] Dialektos, kad zināma izruna (Ziemeļāfrika), saskaņā ar sadaļu par „a” atveidošanu
[#_ftnref2 [2]] dažreiz aizguvumos
[#_ftnref3 [3]] Arābijas pussala, standarta arābu valoda
[#_ftnref4 [4]] Ziemeļāfrika, Levante
[#_ftnref5 [5]] Ēģipte, vietām Jemenā
[#_ftnref6 [6]] Vārda vidū aiz īsa patskaņa – patskaņa dubultojums
[#_ftnref7 [7]] dažreiz aizguvumos
[#_ftnref8 [8]] dažreiz aizguvumos
[#_ftnref9 [9]] dažreiz aizguvumos
[#_ftnref10 [10]] dažreiz aizguvumos
[#_ftnref11 [11]] dažreiz aizguvumos
[#_ftnref12 [12]] Dialektos, kad zināma izruna, saskaņā ar sadaļu par „a” atveidošanu (pirmā daļa)
[#_ftnref13 [13]] Skatīt sadaļu par „a” atveidošanu
[#_ftnref14 [14]] Dialektos, kad zināma izruna, saskaņā ar sadaļu par „a” atveidošanu (pirmā daļa)
[#_ftnref15 [15]] Alif redukcija
[#_ftnref16 [16]] Apzīmē patskaņa iztrūkumu
[#_ftnref17 [17]] Apzīmē locījuma (nominālo) galotni (nunation)
[#_ftnref18 [18]] Apzīmē līdzskaņu gemināciju
Talsu novada vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ducatus Curlandiae. 1747
- Ducatuum Curlandiae et Semigalliae nec noc Districtus Regii Piltensis Tabula Geographica. 1770
- Liefland oder die beyden Herzogthumer und General Gouvernement Lief- und Ehstland nebst den Provinz Oesel. 1798
- Karte von Kurland. 1833
- DIGAR.ee vēsturiskas kartes
Pirmoreiz minēti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsēta/pagasts | Vieta | Pirmoreiz minēta |
Avots | Miests/Pilsēta |
---|---|---|---|---|
Sabile | 1253 | ----/1917 | ||
Stende | 1901 | ----/1991 | ||
Talsi (Talzen vai Dalsen) | 1231 | Līgums ar "Kurzemes pagāniem" no Bandavas un Vanemanas | 1894/1917 | |
Valdemārpils | 1582 | 1656,1834/1917 | ||
Abavas pagasts | Valgale (Walegalle) Pedvāle (Pidewale) |
1230 1230 |
Rīgas miera līgums ar kuršiem Rīgas miera līgums ar kuršiem |
|
Ārlavas pagasts | Ārlava (Arowelle) | 1231 | Līgums ar "Kurzemes pagāniem" no Bandavas un Vanemanas | |
Balgales pagasts | Dursupe | 1390 | ||
Ģibuļu pagasts | Pastende | 1288 | ||
Īves pagasts | Tiņģere | 1245 | ||
Ķūļciema pagasts | Ķūļciems | |||
Laidzes pagasts | Laidze | 1428 | ||
Laucienes pagasts | Lauciene | 14. gadsimts (pils) | ||
Lībagu pagasts | Mundigciems Dižstende |
14. gadsimts (muiža) |
||
Lubes pagasts | Anuži Lube |
1582 (muiža) |
||
Strazdes pagasts | Strazde | 1291 | ||
Valdgales pagasts | Pūņas | |||
Vandzenes pagasts | Vandzene Iģene (Ugen vai Ugenesse) |
1666 1231 |
Līgums ar "Kurzemes pagāniem" no Bandavas un Vanemanas | |
Virbu pagasts | Jaunpagasts | 1237 |
Senvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Tojātu apmetne akmens laikmets, 2. g.t.p.m.ē. - 14. gs.
- Sabiles Krievu kapi Baltijas somi, 10.-11. gs.
- Birznieku Velna laiva 1. g.t.p.m.ē.
- Mežītes pilskalns
- Valgales pilskalns no 2. g.t.p.m.ē.
- Bīlavu Velna laiva 1. g.t.p.m.ē. 1. puse
- Vilkmuižas ezers
- Talsu pilskalns 10.-14. gs.
Viduslaiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kurzemes bīskapija:
Livonijas ordenis:
Jaunie laiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kurzemes hercogiste 1562
- Vilhelms Ketlers 1587-1617
- Jēkabs Ketlers 1642-1682
- Sasmakas miests 1656
- Otrais Ziemeļu karš un mēris (1655-1661), izpostīta Talsu viduslaiku pils
- Lielais Ziemeļu karš (1700-1721); 1710 Talsos 10 iedzīvotāju
- Talsu pilskunga tiesa ?
- Kurzemes guberņa 1795
- Talsu apriņķis 1819
Mikrobrīdinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
FRK variants
Izrunas IPA[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
ra͡imʊ͡ɔt͡s vɛːjʊ͡ɔnid
'la͡im.dʊ͡ɔ.ta 'stra͡ʊ.ju.ma
'an.dris 'bɛːr.ziɲʃ
'ja͡ʊn.pils 'nʊ͡ɔ.vat͡s
'dʊ͡ɔ.bɛ.lɛs 'nʊ͡ɔ.vat͡s
'tɛːr.vɛ.tɛs 'nʊ͡ɔ.vat͡s
'rʊn.daː.lɛs 'nʊ͡ɔ.vat͡s
'ba͡ʊs.kas 'nʊ͡ɔ.vat͡s
'li͡ɛl.vaːr.dɛs 'nʊ͡ɔ.vat͡s
'ʊ͡ɔ.grɛs 'nʊ͡ɔ.vat͡s
'maːl.pils 'nʊ͡ɔ.vat͡s
'si.gʊlˑ.das 'nʊ͡ɔ.vat͡s
'kri.mʊlˑ.das 'nʊ͡ɔ.vat͡s
'sɛː.jas 'nʊ͡ɔ.vat͡s
'limˑ.ba.ʒʊ 'nʊ͡ɔ.vat͡s
'sa.lat͡s.griː.vas 'nʊ͡ɔ.vat͡s
'kris.taps 'pʊ͡ɔr.ziɲ.ɟis
'ra͡i.mʊ͡ɔnt͡s 'bærg.ma.nis
ˈmaː.ris kʊˈt͡ʃin.skis