Dalībnieks:Lithuanian Sea Museum/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Lietuvas Jūras muzejs ir unikāls jūrniecības muzejs, kurš tika uzcelts 19. gadsimta beigās, bet atvērts 1979. gadā. Tas atrodas Baltijas jūras dienvidu gala krastā, kur izveidojusies Kuršu kāpa, tās ziemeļu gala punktā Kopgalis. Muzejs atrodas 6 minūšu braucienā ar prāmi no 3. lielākās Lietuvas pilsētas Klaipēdas. Lietuvas Jūras muzeja platība ir 13 ha, kuros atrodas Jūras muzejs, Delfinārijs, Etnogrāfiskais muzejs, Seno kuģu ekspozīcija un Delfīnterapijas centrs. Tajā apskatāmi vairāk kā 88 tūkstoši eksponātu: koraļļi, vēžveidīgie, adatādaiņi, jūras putni, zivis, jūras un okeānu zīdītāji, ģeoloģiskie, arheoloģiskie, etnogrāfiskie, kartogrāfiskie, tehniskie un filateliskie eksponāti. Lietuvas Jūras muzejs ir Republikas muzejs, kurš ir pakļauts Lietuvas Kultūras ministrijai, tā direktore ir Olga Žaliene. Šis muzejs ir viens no populārākajiem muzejiem valstī un katru gadu to apmeklē apmēram pusmiljons apmeklētāju no tādām valstīm kā Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija, Krievija, Vācija un citām pasaules valstīm. Kopš atvēršanas brīža muzeju ir apmeklējuši vairāk kā 15 miljoni tūristu.

Jūras muzejs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras muzejs atrodas Nērijas cietoksnī. Nērijas cietoksni sākuši celt Prūsijas karavīri 1864. gadā, bet tā būvniecību ir pabeiguši Vācijas Impērijas karavīri vien 1871. gadā. Otrā Pasaules kara laikā Nērijas cietoksnis ir ticis pilnībā izpostīts, bet to atjaunoja 1976-1978. gadā. Kopš 1979. gada to savā pakļautībā pārņēma Lietuvas Jūras muzejs. Kopš 2014. gada septembra muzejā sākti rekonstrukcijas darbi un tie daļēji pabeigti 2017. gada 4. jūlijā, kad apmeklētājiem tas tika atvērts apskatei. Jūras muzejā ir izvietotas 5 telpas ar ekspozīcijām: "No plosta līdz tankerim", "Jūrniecība Lietuvā", "Jūras katastrofas Lietuvā" un "Nērijas cietokšņa vēsture". Tāpat āra baseinos muzeja apmeklētāji var apskatīt stores, pingvīnus, Jūras roņus un Jūras lauvas, kuri nāk no Baltijas un Ziemeļu jūras.


Akvārijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akvārijs tika atvērts 1979. gadā līdz ar muzeju un tajā apmeklētāji varēja redzēt dažādas ekspozīcijas, piemēram, "Tropiskās, plēsīgās un bīstamās zivis - mīti un realitāte", "Jūras dzīves attīstība", Jūras zivju atliekas no dažādiem ģeoloģiskajiem periodiem", "Jūras putni un zīdītāji". Tāpat Akvārijā var redzēt dažādas pingvīnu sugas (Sārto pingvīnu sugu, Atlantijas pingvīnu sugu, Magelāna pingvīnu sugu), Jūras roņu sugas (Baltijas pelēko roņu sugu, Austrumu Atlantijas roņu sugu), kā arī Jūras lauvas. Akvārija baseinos dzīvo arī Saldūdens zivis: līdakas, asari, līdakas, sams, kornišoni, zuši. Baltijas jūras zivis: mencas, putasu, plekste, piespraudes, murals un citi. Tropiskās zivis un bezmugurkaulnieki: dažādas zivis, koraļļi, aktīnija. Līdz ar Jūras muzeja rekonstrukcijas darbiem, pārbūve tika uzsākta arī Akvārijā 2014. gada septembrī un tās laikā paredzēts izveidot īpašu Baltijas jūras ekspozīciju, ierīkot akrila tuneli zem centrālā storu baseina, izstāžu zāli, suvenīru veikaliņu un kafejnīcu. Visa ekspozīcija tiks pilnībā nomainīta. Muzejs būs pielāgots arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Paši akvāriji jau pabeigti, tie tapuši Francijā. Akvārijs apmeklētājiem tiks atvērts 2017. gada rudenī, tāpēc pašlaik tas tiek aktīvi renovēts pirmo apmeklētāju uzņemšanai.

Delfinārijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Delfinārijs tika atvērts 1994. gadā un kopš atvēršanas brīža tas saviem apmeklētājiem piedāvā iespēju apmeklēt delfīnšovu un Kalifornijas Jūras lauvu priekšnesumu zem klajas debess "Saules līcī". Pirmie delfīni tika atvesti uz Delfināriju 1993. gadā un šobrīd šeit dzīvo 16 delfīni. Delfinārijā ir izvietota 1000 vietu zāle un tā baseina platība ir 1800 m3, bet dziļums 5,5 m. No 2010. gada līdz 2014. gadam Delfinārijā notika rekonstrukcijas darbi, kuru galvenais mērķis bija uzlabot dzīvnieku dzīves apstākļus. Rekonstrukcijas rezultātā baseins delfīniem palielinājās 3 reizes, tika atvērts āra baseins "Saules līcis" un uzlabots Delfīnterapijas centrs. Tāpat tika uzlabota enerģijas resursu kontrole un samazināts enerģijas patēriņš.


Delfīnterapijas centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2002. gada Lietuvas Jūras muzejs ir atvēris vienīgo Delfīnterapijas centru Baltijā, kurš atrodas Delfinārija telpās. Šis centrs organizē individuālās vai grupu mijiedarbības seansus ar delfīniem, lai palīdzētu ārstēt dažādas fiziskas, garīgas un neiroloģiskas slimības, kā arī psihoemociona'las traumas. Delfīnterapija palīdz uzlabot pacientu labklājību, attīstīt saziņas un socializācijas prasmes. Delfīnterapijas centrā izvietoti trīs baseini, mūzikas un mākslas terapijas istaba, kā arī fizisko aktivitāšu un sensorās integrācijas telpa.

Etnogrāfiskais muzejs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas Jūras muzeja teritorijā 1979. gadā ierīkota Etnogrāfiskā sēta, kurā apmeklētāji var apskatīt 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Palangas un Sventājas apkārtņu piekrastes zvejnieku dzīves. Etnogrāfiskās sētas kompleksu veido sēta, kūts, klēts, pirts, pagrabs un kūpinātava.


Kuģu ekspozīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas Jūras muzeja teritorijā ir izveidota arī zvejnieku kuģu ekspozīcija, kas sastāv no 3 kuģiem ("MZT-90 Kolyma", "Motora tērauda traleris", "Dubingai" un zveju laivas - "Kurenas NID.1".

  • "Kurenas NID.1" ir Kuršu kāpu tradicionālā zvejnieku laiva ar plakano dibenu. Tā būvēta 1935. gadā un nogādāta no Latvijas Etnogrāfiskā muzeja 1989. gadā pēc atjaunošanas darbiem. Laivas rāmis tika uzcelts no ozolkoka. Laiva sastāv no četriem rāmjiem, piltuves un divām telpām laivas priekšā un aizmugurē.

Garums - 10,8 m; Platums - 3,3 m;

  • "MZT - 90 Kolyma" tika būvēts Raunio kuģu būvētavā. Tā korpuss izgatavots no koka, bet rāmis no metāla. Pēc Otrā Pasaules kara tas tika nogādāts PSRS no Somijas kā atlīdzība par kara zaudējumu. 1978. gadā tas tika nodots Lietuvas Jūras muzejam.

Platums - 6,5 m; Garums - 23,6 m.

  • "PTB-7167" kuģis ir izgatavots no tērauda 1959. gadā un bija paredzēts zvejai Baltijas jūrā. Tā svars - 58 tonnas, bet motora jauda - 150 AJ. 1978. gadā kuģis tika nogādāts Lietuvas Jūras muzejam.
  • "Dubingai" tika būvēts 1961. gadā Baltijas kuģu būvētavā. "Dubingai" kuģis ir lielākais no ekspozīcijā redzamajiem kuģiem. Tas bija paredzēts makskerēšanai ar traļiem un dritertīkliem. Uz šī kuģā apmeklētāji var uzkāpt, lai apskatītu tajā izvietotās izstādes. Kuģim bija kravas nodalījums un neto veikals ar kopējo ietilpību 214 m3. Kopš 1967. līdz 1980. gadam zvejo Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, Norvēģijas jūrā un Atlantijas okeānā.

Garums - 43,6 m; Platums - 7,6 m; Svars - 330 t.