Dalībnieks:Maģistrs/Smilšu kaste

Dividendes

Dividendes definīcija

Dividendes — ienākumi naudā vai citās lietās no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām vai kooperatīvās sabiedrības pajām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Šis termins neattiecas uz ienākumu naudā vai citās lietās, ko saņem komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī personālsabiedrības peļņas sadali.

Dividenžu aprēķināšana

Sākot ar 2013. gada 1. jūliju, no Komerclikuma tika izslēgta norma, kas noteica, ka dalībniekiem dividendes nosakāmas un aprēķināmas reizi gadā. Līdz ar šo jauno regulējumu, dividenžu aprēķināšanas biežums vairs netiek ierobežots, sadalot pārskata gada peļņu, un sabiedrības dalībnieki var noteikt un aprēķināt dividendes arī vairākas reizes viena kalendārā gada ietvaros, attiecīgi pieņemot vienīgā dalībnieka lēmumu vai dalībnieku kopsapulces lēmumu par peļņas sadali. Šis regulējums ļauj sabiedrībām labāk plānot naudas plūsmu, jo, ja sabiedrības dalībnieki ir fiziskās personas, pašlaik pastāv iespēja maksāt no dividenžu ienākuma ieturēto IIN līdz ar dividenžu aprēķināšanu vairākas reizes gadā nevis vienreiz gadā aprēķināt dividendes, uzreiz samaksāt IIN no visas dividenžu ienākuma summas, bet faktiski izmaksāt dividendes dalībniekiem vēlāk.

Grāmatojuma datums – dalībnieka lēmums/dalībnieku sapulces lēmums:

D Nesadalītā peļņa EUR 1 000

K Norēķini par pārskata gada dividendēm EUR 1 000 

Ar to pašu datumu veicams vēl viens grāmatojums ieturētajam IIN:

D Norēķini par pārskata gada dividendēm EUR 100

K Norēķini par iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 100 

Lēmuma pieņemšana par dividenžu izmaksu

Dividendes ir uzņēmuma (akciju sabiedrības) tīrās peļņas daļa, kuru saņem akcionārs. Ja akcijas netiek pārdotas, tad dividendes ir vienīgais reālais ienākums no akcijām. Dividenžu izmaksa Latvijas Centrālajā depozitārijā (LCD) reģistrētām akciju sabiedrībām notiek ar LCD starpniecību.

Sabiedrības dalībniekam (akcionāram) piederošā daļa dod dalībniekam (akcionāram) tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā (Komerclikuma 186. panta 3. punkts).

Dividendes nosaka ar dalībnieku sapulces lēmumu, un tās tiek izmaksātas naudā proporcionāli dalībniekam piederošo daļu nominālvērtībai. Līdz ar to ir ļoti būtiski, lai dalībnieku reģistrā tiktu laikus atspoguļots aktuālais daļu īpašumtiesību statuss un, gadījumā ja daļas tiek pārdotas vai citādi atsavinātas (piemēram, uzdāvinātas), par to tiek izdarīts attiecīgs ieraksts. Kamēr jaunais daļu īpašnieks nav ierakstīts dalībnieku reģistrā, tas nevar iegūt dalībnieka tiesības, tajā skaitā saņemt dividendes. Tāpat saskaņā ar likumu tiesības uz dividendēm nav sabiedrības iepriekšējiem dalībniekiem, pat ja dividendes tiek izmaksātas par laika periodu, kurā tiem piederēja sabiedrības daļas un sabiedrības komercdarbība bija to kontrolē, kā arī gadījumos, ja sabiedrībai ir izveidojusies nesadalītā peļņa, kas līdz daļu pārdošanai nav izmaksāta dividendēs. Daļu pārdošanas gadījumos minētais ir jāņem vērā, nosakot pārdošanas cenu.

Dividendes tiek aprēķinātas un izmaksātas par pilnībā apmaksātām sabiedrības daļām, un tās nedrīkst izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu. Dalībnieku sapulce lemj par peļņas sadali un dividenžu izmaksu pēc gada pārskata apstiprināšanas.

Akciju sabiedrības parasti izmaksā dividendes noteiktā laikā — vai nu katru gadu, divreiz gadā vai reiz ceturksnī, taču dividendes var tik izmaksātas jebkurā brīdī.

Svarīgie datumi

1. Dividenžu aprēķina datums - diena, kuras beigās tiek fiksēts to akcionāru saraksts, kuri saņems dividendes.
2. Dividenžu izmaksas datums - diena, kurā ar LCD starpniecību tiks izmaksātas akcionāriem dividendes.

Nosacījumi dividenžu izmaksai

Saskaņā ar Komerclikuma (KL) prasībām kapitālsabiedrībām ir jāievēro šādi ierobežojumi un nosacījumi aprēķināto dividenžu izmaksai:

·     Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā

·     Noteiktās dividendes nevar atstāt sabiedrības rīcībā

·     Sabiedrība nevar atprasīt jau izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, ka personai izmaksāta dividende, uz kuru vai uz kuras daļu tai izmaksas brīdī nebija tiesību, un šī persona dividendes saņemšanas brīdī zināja vai tai vajadzēja zināt, ka izmaksa nav pamatota. Tādā gadījumā personai ir pienākums nepamatoti iegūto summu atdot sabiedrībai.

Kā var saņemt dividendes?

Dividendes saņem visi tie akcionāri, kuriem konkrētā uzņēmuma, kurš izmaksā dividendes, akcijas pieder aprēķina datuma dienas beigās. Aprēķina datumu un izmaksas datumu nolemj akcionāru sapulcē.

Ja persona par sertifikātiem ir ieguvusi kāda uzņēmuma akcijas, bet neko ar tām nav darījusi un tās joprojām nav dereģistrētas, tad dividendes, kas ir maksātas par šīm akcijām, glabājas Latvijas Centrālajā depozitārijā, un tās varēs saņemt tikai tad, kad tiks atvērts finanšu instrumentu konts bankā vai brokeru sabiedrībā un veikta akciju dereģistrācija. LCD dividendes par dereģistrētajām akcijām pārskaita vienu reizi nedēļā – pirmajā nedēļas darba dienā.

Ja persona ir atvērusi finanšu instrumentu kontu bankā vai brokeru sabiedrībā un veikusi akciju dereģistrāciju, tad dividendes naudas kontā tiks ieskaitītas automātiski.

Dividenžu izmaksas datumā nauda tiek pārskaitīta uz akcionāra bankas kontu vai LCD Sākotnējo reģistru, kur izmaksātās dividendes tiek uzkrātas līdz brīdim, kad akcionārs pārved (veic akciju dereģistrāciju) akcijas uz finanšu instrumentu kontu pie LCD dalībnieka.

Dividenžu izmaksas metodes

Kompānijas tīrās peļņas lielums ir pakļauts svārstībām; kompānija var strādāt arī ar zaudējumiem. Lēmumu pieņemšana par dividenžu apmēru jebkurā gadījumā ir sarežģīts uzdevums. Pirmkārt, tirgus apstākļos vienmēr pastāv iespējas ražošanas jaudu paplašināšanai vai piedalīšanai jaunos investīciju projektos. Otrkārt, dividenžu izmaksāšanas nestabilitāte vai strauja dividenžu lielumu izmaiņa var izsaukt akciju kursa vērtības samazināšanu. Tāpēc pasaules praksē ir izstrādāti dažādi varianti dividenžu izmaksāšanai:

• Peļņas procentu pastāvīgas sadalīšanas metodika. Viens no galvenajiem analītiskajiem rādītājiem, kas raksturo dividenžu politiku, ir koeficients “dividendes apmērs”, t.i. parasto akciju dividendes attiecība pret peļņu, kura ir pieejama parasto akciju īpašniekiem (attiecībā uz vienu akciju). Peļņas procentu pastāvīgas sadalīšanas dividenžu politika paredz koeficienta “dividendes apmērs” rādītāja nemainīgumu, t.i. parastās akcijas dividendes / parastās akcijas peļņa = a% = const.
• Fiksēto dividenžu izmaksāšanas metodika. Šī politika paredz regulāro dividenžu izmaksāšanu no akcijas vienādā apmērā ilgstošā laika periodā, neņemot vērā akciju kursa vērtības izmaiņas. Ja firma attīstās veiksmīgi un vairāku gadu laikā akcijas ienākums stabili pārsniedz noteikto līmeni, dividenžu apmēru var palielināt. Nosakot fiksēto dividenžu apmēru turpmākai perspektīvai, kompānija par orientieri var izmantot “dividenžu apmēra” koeficienta rādītāja lielumus. Šī metodika ļauj noteiktajā līmenī samazināt psiholoģiskā faktora ietekmi un izvairīties no akciju cenu kursa svārstībām.
• Ekstra – dividenžu un garantētā minimuma izmaksāšanas metodika. Šī metodika ir attīstījies no iepriekšējas metodikas. Kompānija izmaksā regulārās dividendes, tomēr periodiski (veiksmīgas darbības gadījumā) akciju turētājiem izmaksā ekstra – dividendes. Termins “ekstra” nozīmē prēmiju, kas ir aprēķināta regulārajām dividendēm un kura ir vienreizēja. Pie tam, tiek rekomendēts izmantot prēmijas psiholoģisko ietekmi, t.i. prēmijas nav jāizmaksā pārāk bieži, tad tā jau nebūs gaidāmā, bet pati ekstra – dividenžu izmaksāšanas metodika paliek nelietderīga. Dati par prēmiju izmaksāšanu arī tiek publicēti finansu presē.
• Dividenžu izmaksāšanas metodika akciju veidā. No šīs metodikas akcionāri praktiski neko nesaņem, jo viņiem izmaksātās dividendes pēc apmēra ir vienādas viņu piederošo līdzekļu samazinājumam, kas ir kapitalizēti akcijās un rezervēs. Akciju daudzums palielinās, bilances valūta nemainās, t.i. vienas akcijas aktīvu vērtības novērtēšana samazinās. Zināmā mērā šis variants apmierina arī akcionārus, jo tie saņem vērtspapīrus, kurus var pēc tam pārdot, kad parādās nepieciešamība pēc skaidras naudas.

Dividenžu atspoguļojums finanšu pārskatos

Finanšu pārskats	Dividenžu ietekme
Bilance	Pirms dividendes tiek aprēķinātas un izmaksātas, ietekmes uz bilanci nav Kad dividendes ir aprēķinātas, tiek samazināts atlikums postenī „Nesadalītā peļņa” un palielināts atlikums postenī „Neizmaksātas dividendes” Kad dividendes ir izmaksātas, tiek samazināti atlikumi posteņos „Neizmaksātas dividendes” un „Nauda”
Peļņas vai zaudējumu aprēķins	Nav ietekmes, jo dividendes nav izdevumi
Naudas plūsmas pārskats	Sadaļā „Finansēšanas darbības naudas plūsma” tiek parādīta naudas izmaksa pārskata perioda postenī „Izmaksātās dividendes”
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats	Dividendes tiek parādītas kā nesadalītas peļņas samazinājums rindā „Aprēķinātas dividendes”
Pielikums	Īsu aprakstu par dividenžu izmaksu un aprēķinātajām, bet neizmaksātajām dividendēm var iekļaut arī pielikumā, kas ir finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Ārkārtas dividendes

01.07.2014 KL stājās spēkā regulējums (161.pants) par ārkārtas dividendēm. Šā panta izpratnē ārkārtas dividendes ir dividendes, kas noteiktas un aprēķinātas no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām.

Nosacījumi ārkārtas dividenžu aprēķināšanai:

KL ir noteikta virkne ierobežojumu un nosacījumu, kas jāņem vērā pirms ārkārtas dividenžu aprēķināšanas:

·     Ārkārtas dividendēm ir jābūt noteiktām statūtos. Tādējādi, ja uzņēmums vēlas veidot jaunu dividenžu izmaksas politiku, tad vispirms ir jāmaina statūti, kas jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā.

·     Ārkārtas dividendes var izmaksās ne vairāk kā 85 procentus no peļņas, kas gūta periodā, par kuru ārkārtas dividendes noteiktas. Piemēram, ja par pārskata gada pirmo ceturksni, kad noteiktas ārkārtas dividendes, peļņa ir 10 000 eiro, tad izmaksāt var 8500 eiro.

·      Ārkārtas dividendes nedrīkst noteikt kapitālsabiedrības, kuru pamatkapitāls ir mazāks par 2800 EUR.

·      Sabiedrībai dalībnieku sapulces lēmumu pieņemšanas dienā nedrīkst būt nodokļu parādi. Sabiedrībai nav atliktu vai termiņos sadalītu nodokļu maksājumu, un sabiedrības veicamie nodokļu avansa maksājumi nav samazināti.

Dalībnieku sapulce lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu pieņem:

1.   ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts iepriekšējais dalībnieku sapulces lēmums par dividenžu noteikšanu;

2.   ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru sagatavots sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats. Kategorija:Finanses