Dalībnieks:Neitrāls vārds/smilškaste
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvanitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.[1]
termins, kas tiek lietots ar dažādām nozīmēm. Par intonāciju teikuma līmenī skatīt rakstu teikuma intonācija. Šis raksts ir par intonāciju zilbes līmenī.
Dažas izolējošas Austrumāzijas valodas ar zilbes toņa palīdzību atšķir homonīmus. Tādas valodas sauc par tonālām valodām, to vidū ķīniešu, taju un hausu valodas. Dažkārt izšķir pitch accent valodas, kas izmanto intonāciju zilbēs tāpat, kā tonālās valodas, lai šķirtu homonīmus, taču atšķirībā no tonālajām valodām, kur dažādi "toņi" (resp., intonācijas) var būt katrai zilbei, pitch accent valodās to liek tikai uz vienas zilbes, jo tas ir pietiekami homonīmu izšķiršanai, šādas valodas ir, piemēram, sintētiskā norvēģu valoda un aglutinatīvā japāņu valoda. Šeit var pieskaitīt arī latviešu valodu, jo tā liek lietā dažādas zilbes intonācijas, kad nepieciešams šķirt homonīmus (iespējams minēt tādus piemērus kā "zāle", "tā" utt.)
Latviešu un lietuviešu valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lietuviešu valodā "gari patskaņu segmenti" (gari patskaņi, diftongi vai arī patksaņi, kam seko skaneņi) var būt ar vienu no divām intonācijām, vai nu krītošu vai kāpjošu, piemēram, kar̃tų "reižu" pretstatā kártų "kārtu" (šajā piemērā ir īss patskanis, kam seko skanenis, tādējādi veidojot "garu segmentu").[2]
Latviešu valodā gari patskaņi (līdzīgi kritērijiem, kas minēti augstāk lietuviešu valodai) var būt ar trīs dažādām intoācijām – stipetu, lauztu vai krītošu, ko apzīmē attiecīgi ar tildes (~), cirkumfleksa (^) un grave akcenta (`) zīmēm.[3]. Tāpat, lai diferenciētu trīs dažādas intonācijas, patskaņu segmentam ir jābūt ne tikai garam, bet arī uzsvērtajā (parasti pirmajā) zilbē.[2]
Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā, lai apzīmētu lauztu un krītošu intonāciju var izmantot (^) un (`), taču tilde ir standarta apzīmējums nazāliem patskaņiem, šī iemesla dēļ tildes vietā tiek izmantots makrons, lai apzīmētu stieptu intonāciju.
Saskaņā ar dažiem autoriem latviešu valodas lauztā intonācija ir krītoša intonācija, kas ietver sevī glotālu slēdzeni, turpetī stieptā intonācija klasificējama kā pārgara patskaņu izruna.[2]
Līdzīgi, citi auroti norāda uz latviešu un lībiešu valodas lauztās intonācijas līdzību ar dāņu valodas fenomenu stød, kas daļā gadījumu tiek realizēts kā glotāls slēdzenis. Piemēram, 19. gs. beigās dānis Vilhelms Tomsens (Vilhelm Thomsen) kontaktējoties ar kādu lībiešu jūrnieku identificēja viņa runā iezīmi, kas viņam likās ļoti līdzīga dāņu stød, kas latviešu valodā atbilstu tam, ko sauc par "lauzto intonāciju".[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Akadēmiskā terminu datubāze – intonācija – zilbes intonācija».
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Bernd Kortmann. The Languages and Linguistics of Europe. Walter de Gruyter, 2011. 6. lpp. ISBN 3110220253. Skatīts: [[{{{1}}}. gads|{{{1}}}]]. gadā.
Both Latvian and Lithuanian are pitch languages. In Lithuanian, stressed long vocalic segments (long vowels, diphthongs, and sequences of vowel plus sonorant) show a distinctive opposition of rising and falling pitch, cf. kar̃tų 'time:gen.pl' vs. kártų 'hang:irr.3'. In standard Latvian (and some of the dialects), long vocalic sequences (of the same type as in Lithuanian) distinguish three varieties of pitch: 'even', 'falling', and 'broken' ('broken pitch' being a falling pitch with superadded glottalisation). They are fully differentiated in stressed syllables only: unstressed syllables have an opposition of glottalised and non-glottalised long vocalic segments. Segments with 'even' pitch are ultra long. Neither Lithuanian nor Latvian mark pitch in their standard orthography.
- ↑ Olga Masļanska, Aina Rubīna. Valsts valoda - Курс лекций латышского языка. Rīga, 1992. 11. lpp.
В латышском языке имеется слоговая интонация, которая может быть протяжной (~), прерывистой (^) и нисходящей (\). В некоторых случаях интонация имеет смыслоразличительное значение, например: за~ле ("зал"), за^ле ("трава"), za\les ("лекарство")
- ↑ Paul Kiparsky. «Livonian stød». Skatīts: 2013. gada 25. novembris.