Daniēls (ivritā: דָּנִיֵּאל, Dānīyyēʾl, grieķu: Δανιήλ, Daniḗl) ir nozīmīgs Bībeles personāžs, kurš attēlots kā gudrs, dievbijīgs un uzticīgs Dievam ebreju jaunietis, kas Babilonijas trimdas laikā kļūst par augstu ierēdni svešzemju valdnieku galmos. Viņš ir centrālais tēls Vecās Derības Daniēla grāmatā, kurā atainota viņa uzticība Dievam svešā vidē, spēja izskaidrot sapņus un zīmes, kā arī pravietiski redzējumi par pasaules nākotni un Dieva valstības atklāsmi. Kristīgajā tradīcijā Daniēls tiek uzskatīts par pravieti, īpaši saistībā ar apokaliptiskajiem redzējumiem, kuros saskatīti norādījumi uz Mesijas atnākšanu.[1]Jūdaismā viņš ir godājams kā taisns vīrs, taču Tanahā netiek klasificēts starp praviešiem.[2][3]Islāmā Daniēls (Dāniyāl) ir atzīts pravietis, lai arī Korānā nav pieminēts, taču islāma tradīcijā par viņu saglabājušās vairākas leģendas.[4]
Daniēla tēls ir universāls ticības, drosmes un garīgās uzticības simbols, kas ietekmējis teoloģiju, mākslu un literatūru visās trijās Ābrama reliģijās — jūdaismā, kristietībā un islāmā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daniēls.
