Daniels Bovē (esperanto: Daniel Bovet, itāļu: Daniel Bovet, dzimis 1907. gada 23. martā, miris 1992. gada 8. aprīlī) bija Šveicē dzimis Itālijas farmakologs. 1957. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā “par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem”. Nobela prēmijai tika izvirzīts arī 1951. un 1953. gadā. Zināms arī kā antihistamīna atklājējs. Viņa dzimtā valoda ir esperanto.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daniels Bovē.
