Daniils Harmss
Daniils Harmss (Дании́л Ива́нович Хармс, īstais vārds Daniils Juvačovs, dzimis 1905. gada 17. (30.) decembrī Sanktpēterburgā, miris 1942. gada 2. februārī Ļeņingradā) bija krievu prozaiķis, dzejnieks un dramaturgs, pazīstams kā apvienības "OBERIU" dalībnieks.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Literāros sarīkojumos D. Harmss sāka piedalīties ap 1924. gadu. Šajā laikā viņš interesējās par krievu modernistu dzeju, sevišķi par "aizprāta" valodas eksperimentiem Veļimira Hļebņikova un Alekseja Kručoniha dzejā. 1927. gadā krievu modernistu rakstnieku grupējums ieguva nosaukumu "OBERIU" (ОБЭРИУ, saīsinājums no Объединение реального искусства jeb Reālās mākslas apvienība), kurā Harmss darbojās kopā ar Aleksandru Vvedenski, Nikolaju Zabolocki, Konstantinu Vaginovu, Igoru Bahterevu un citiem. Spilgtākā apvienības publiskā uzstāšanās bija sarīkojums "Trīs kreisas stundas" 1928. gada 24. janvārī, kurā tās dalībnieki teatralizētā priekšnesumā lasīja savus darbus un tika izrādīta Harmsa luga "Elizabete Bam".
1927. gadā Harmss pievērsās bērnu literatūras sacerēšanai, no 1928. līdz 1931. gadam iznāca deviņas viņa stāstu un dzejoļu grāmatas bērniem.
1931. gada decembrī Harmsu un Vedenski arestēja, apvainojot pretpadomju literatūras sacerēšanā. Sākumā Krievijas NKVD Valsts politiskās pārvaldes kolēģija Harmsam piesprieda trīs gadus labošanas darbu nometnē, taču spriedumu aizstāja ar izsūtīšanu uz Kurskas pilsētu, kur Harmss pavadīja laiku no 1932. gada jūlija līdz oktobrim.
Pēc atgriešanās Harmsa iespējas publicēties mazinājās, viņa materiālais stāvoklis pasliktinājās. Šajā laikā viņš sarakstīja prozas ciklu "Gadījumi", garstāstu "Vecene" un citus prozas un dzejas darbus, kas mūsdienās tiek uzskatīti par viņa daiļrades nozīmīgāko daļu.
1941. gada augustā, pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai, Harmsu arestēja par neslavas celšanu padomju valstij un sakāvnieciska noskaņojuma izplatīšanu. Lai izvairītos no nošaušanas, viņš simulēja psihisku saslimšanu, tādēļ viņu ievietoja cietuma "Kresti" psihiatriskajā nodaļā, kurā viņš 1942. gada 2. februārī mira bada nāvē.
1960. gadā ģenerālprokuratūra atzina Harmsu par nevainīgu un reabilitēja. Sākot no 1965. gada, Harmsa darbus pieaugušajiem sāka publicēt padomju presē, pirmā viņa pieaugušajiem domāto darbu grāmata Полёт в небеса iznāca 1988. gadā. Harmsa darbi padomju laikā izplatījās samizdatā, kā arī tika izdoti ārzemēs. 90. gados Krievijā izdots Harmsa darbu apkopojums 6 sējumos Полное собрание сочинений.
Darbi latviešu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pirmie tulkojumi publicēti 1987. gadā: dzeja bērniem gadagrāmatā "Garā pupa" un īsproza laikraksta "Literatūra un Māksla" 23. oktobra numurā (tulk. Mārtiņš Zelmenis).
- Trīs māsas un neatvairāmais Harmss [pēc A. Čehova un D. Harmsa darbu motīviem]. Rež. Raimonda Vazdika. Klubs "Austrumu robeža", 2002.
- Gadījumi. Tulk. Vasilijs Voronovs. Rīga: Neputns, 2007.
- Vecene. Rež. Vladislavs Nastavševs. Latvijas Nacionālais teātris, 2012.
- Prozas izlase. Tulk. Haralds Matulis. Rīga: Mansards, 2014.
- Ļoti briesmīgs notikums [dzeja bērniem]. Atdz. Kārlis Vērdiņš. Rīga: Liels un mazs, 2020.
- Dzeja. Atdz. Einārs Pelšs. Rīga: Neputns, 2021.