Darela savvaļas parks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Darela savvaļas parks
Savvaļas parka un savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta simbols ir dodo. Dodo statuja pie ieejas zooloģiskajā dārzā.}
Savvaļas parka un savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta simbols ir dodo. Dodo statuja pie ieejas zooloģiskajā dārzā.
Atklāts 1959. gada 26. marts
Atrašanās vieta Džērsija Valsts karogs: Džērsija
Karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija
Platība 13 ha
Dzīvnieku skaits 1400+
Sugu skaits 130+[1]
Apmeklētāji 169 000 (2009)
Mājaslapa www.durrell.org/Wildlife-park

Darela savvaļas parks (Durrell Wildlife Park, sākotnēji Džērsijas zooloģiskais dārzs[2]) ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959. gadā Džērsijas salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks Džeralds Darels.[1] Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā.

Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 zīdītāju, putnu, rāpuļu un abinieku sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē.

Atrašanās vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus.

Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp plīvurpūces, piekūni, bezdelīgas un mājas čurkstes. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir mājas zvirbulis, dziedātājstrazds, rudā vāvere, lauku pele un īspirkstu mizložņa.

Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par zooloģiskā dārza izveidošanu un ar tām saistīto grūtību pārvarēšanu Darels raksta grāmatās "Zvērudārzs manā bagāžā. Muiža dzīvniekiem" ( "A Zoo in My Luggage", "Menagerie Manor", latv. tulk. 1971) un "Noķeriet man kolobusu" ("Catch Me A Colobus", latv. tulk. 1977, izdota kopā ar grāmatu "Pārpildītais šķirsts"). Jaunībā Darels vairākus gadus dažādās pasaules vietās vāca dzīvniekus citiem zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī dzīvnieku saglabāšanai, nevis publikas izklaidei. Ar šādu mērķi Darels 1959. gadā izveidoja Džērsijas zoodārzu. Par zoodārzu sūtību un savu pieredzi rakstnieks dalās grāmatā "Noenkurotais šķirsts" ("The Stationary Ark", latv. tulk. 1981).

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts dodo jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu":

"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".

Savvaļas parka kopskats; dzīvnieki tajā izmitināti plašos aplokos, kas pēc iespējas pietuvināti to dzīvei dabiskos apstākļos.

Ekspozīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugas aizsardzības statuss:

  • Status iucn CR icon.svg — kritiski apdraudēta (ļoti augsts risks izmirt savvaļā);
  • Status iucn EN icon.svg — apdraudēta;
  • Status iucn VU icon.svg — viegli ievainojuma (augsts apdraudējuma risks);
  • Status iucn NT icon.svg — gandrīz apdraudēta (nākotnē ir iespējams apdraudējums);
  • Status iucn LC icon.svg — zems risks (apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud)
Smaragda balodis Meža Dārgakmeņu ekspozīcijā.

Meža Dārgakmeņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atklāta 2004. gadā; ekspozīcijā pārstāvēti Āzijas kontinenta putni:

Briļļainais lācis Lietus Meža ekspozīcijā.

Lietus Mežs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atvērta 1999. gadā, ekspozīcija ietver Dienvidamerikas lietus mežu iemītniekus:

Austrālijas iemītnieks, veģetārietis Extatosoma tiaratim bieži tiek turēts nebrīvē.

Anglijas Princeses paviljons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paviljonu atklāja princese Anna 1970. gadā, un tas kalpo par konferenču zāli un klases telpu. Tajā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbu, kā arī ir aplūkojama mākslas darbu izstāde. Īpaši ir izcelta tresta darbība citviet pasaulē.

Paviljonā apskatāmi arī vairāku sugu dzīvnieki: sarkanā kukurūzas čūska (Pantherophis guttatus) Status iucn LC icon.svg, varavīksnes žņaudzējčūska (Epicrates cenchria), Jaungvinejas zilmēles scinks (Tiliqua gigas), gigantiskais Āfrikas sauszemes gliemezis (Achatina ģ.), gigantiskais Āfrikas tūkstoškājis (Arhispirostreptus gigas), Madagaskaras šņācošais prusaks (Gromphadorhina portentosa) Status iucn LC icon.svg, gigantiskais dzeloņainais lapkukainis (Extatosoma tiaratim).

Gaertija Rāpuļu un Abinieku Centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un herpetologam Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta:

"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."

Raundas salas jeb Telfēra scinks ir endēma suga mazītiņai Raundas saliņai; par Darela ekspedīcijām uz šo salu lasāms grāmatās "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja".
Rāpuļi
Madagaskaras platmuguras bruņurupucis (arī zirnekļu bruņurupucis, kapidolo) (Pyxis planicauda) šobrīd ir pasaulē visapdraudētākā bruņurupuču suga. Džeralds Darels pārveda uz Džersiju vairākus šīs sugas pārstāvjus savā pēdējā ceļojumā pa Madagaskaru 1990. gadā. Lai arī kapidolo ir ļoti grūti uzturēt nebrīvē un to pavairošana ir ārkārtīgi sarežģīta, Darela savvaļas parks pagaidām ir vienīgais Eiropā, kas panācis šā bruņurupuču vairošanos.
Abinieki
Dendrobates azureus; "...dažas vardes bija raibas — ar punktiņiem un svītriņām tik zilbinoši košās krāsās, ka tās drīzāk atgādināja skaistas konfektes, nevis abiniekus" (Dž. Darels, "Bafutas pēddziņi").
Invazīvas sugas

Rāpuļu un abinieku centrā ir izskaidrotas tās postošās sekas, kādas apkārtējai videi var nodarīt invazīvas svešzemju sugas. Kā šādus agresīvu sugu piemērus parkā var aplūkot jūras krupi (Bufo marinus) un sarkanausu bruņurupuci (Trachemys scripta elegans).

Atklājumu Tuksnesis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atklājumu Tuksnesis tika atvērts 2009. gada aprīlī. Tā ir jaukta ekspozīcija, kurā kopā ar surikatu saimi (Suricata suricatta) dzīvo dzeltenies mangusti (Cynictis penicillata). Savvaļā abas sugas, viena otru neapdraudot, kopīgi apdzīvo Āfrikas dienvidus.

Gorillas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.

Rietumu zemienes gorillas (Gorilla gorilla gorilla)Status iucn CR icon.svg Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no Bāzeles zoodārza uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā Džambo. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas.

Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi.

Par Gorillu ēkas izveidošanu un zoodārzā īstenoto šo primātu pavairošanus programmu saistoši aprakstīts grāmatā "Noenkurotais šķirsts".

Pušķausu cūkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanās pušķausu cūkas (Potamochoerus porcus)Status iucn LC icon.svg savvaļas parkā ir kopš 2009. gada. Līdztekus realizētajai pavairošanas programmai tresta mērķis ir pievērst uzmanību nelegālai gan pušķausu cūku, gan gorillu gaļas tirdzniecībai Āfrikā.

Darels 1954. gadā grāmatā "Bafutas pēddziņi" šādi apraksta šos Āfrikas faunas pārstāvjus: "...pušķausu cūka laikam gan ir pati pievilcīgākā un, bez šaubām, košākā cūku dzimtas pārstāve. Sari viņai ir spilgti rudā, gandrīz oranžā krāsā un sarkanbrūni lāsumi visapkārt šņukuram. Lielās ausis nobeidzas ar gariem, smailiem kā noasināti zīmuļi baltu asaru pušķīšiem; gluži tādi paši gaisā saslējušies sari kā baltas krēpes ir arī uz muguras".

Tamarīni un miko[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties.

Centrālā Ieleja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čīles flamingi (Phoenicopterus chilensis) Darela savvaļas parkā.

Centrālā Ieleja caurvij parka centrālo daļu, kuras dabiskajā vidē un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — zivju dzenīši, piekrastes grauzēji, tauriņi, spāres un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ir ieaudzētas divas apvidū reti sastopamu orhideju sugas — Anacamptis laxifora un dienvidu purvu orhideja (Dactylorhiza praetermissa).

Sarkanknābja klinšu vārna (arī kā Alpu vārna) Džērsijas salā izzuda 19. gadsimtā. Darela trests ir pievienojies tās pavairošanas un atjaunošanas programmai, cerot no nebrīvē turētām Alpu vārnām, tresta teritorijā izveidot brīvi lidojošu šo putnu koloniju.

Aviāriji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aviāriji, kuros mājo dažādu kontinentu putni, novietoti gar Centrālo Ieleju. Aviāriji ir konstruēti ar mērķi, lai tur mītošie putni būtu spējīgi pielāgoties savvaļas dzīvei. Tie ir pietiekami plaši īsiem lidojumiem un barības meklējumiem uz zemes.

Sārtais balodis (Streptopelia mayeri) ir viena no Maurīcijas sugām, kuras glāšanas programmā lielākie nopelni pienākas Darela dzīvās dabas aizsardzības trestam.

Orangutani un giboni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris.

Makaki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju.

Krīkļu aviārijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lemuri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slaidpirkstainis jeb ai-ai (Daubentonia madagascariensis); par Darela ekspedīciju uz Madagaskaru latviešu lasītājs var uzzināt 2002. gadā latviski izdotajā grāmatā "Ai-ai un es".

Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā Kirindi Mežs.

Kirindi Mežs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem.

Sarkanais fodi audējputns(Foudia madagascariensis) ir izplatītākā Madagaskaras putnu suga.

Sikspārņu ēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs; par šīs programmas pirmajiem soļiem lasāms grāmatā "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži".

Plašā sikspārņu ēka tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Tajā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas.

1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

Maurīcijas piekūns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atkalatgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir Maurīcijas piekūns (Falco punctatus) Status iucn VU icon.svg.

1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus.

Darbība aizjūras zemēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību Asamā un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā.
Endēma Lielajai Kaimanu salai. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un IUCN sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu.
20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80.
Apdzīvo sīciņo Lielo Putnu salu pie Antigvas krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500.
Džeralds Darels pirmo reizi apmeklēja Raundas saliņu 1970. gadā. Pēc tā Džērsijas zoodārzs uzsāka sekmīgu salā sastopamo rāpuļu pavairošanus programmu, kā arī savulaik ievazāto trušu izskaušanu no tās un salas apzaļumošanu, atgriežot Raundai tās sākotnējo izskatu. Par mērķtiecīgā dabas aizstāvja apņēmības pilnajiem soļiem salas glābšanā saistoši aprakstīts grāmatās "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information». Skatīts: 2012. gada 26. maijs. Teksts "work " ignorēts
  2. A day at the Zoo[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]