Datubāzu mārketings

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Datubāzu mārketings ir tiešā mārketinga veids, kas, balstoties mērķa pircēju segmentēšanas konceptā, vāc datus, analizē tos un izmanto datus personalizētu mārketinga piedāvājumu komunicēšanai. Datubāzes tiek izmantotas gan B2B, gan B2C mārketingā. Ieguvums, ko mārketingam sniedz datubāzes, ir iespēja šos datus segmentēt, analizēt un atlasīt pēc konkrētās mārketinga kampaņas, produkta vai piedāvājuma vajadzībām. Milzīga apjoma datubāzu analīze ļauj atfiltrēt un izvēlēties tikai tos kontaktus, kurus uzskata par vispiemērotākajiem konkrētās mārketinga ziņas saņemšanai. Balstoties uz demogrāfiskajiem datiem, iepirkšanās paradumiem un dzīvesstilu tiek izsūtīti personalizēti piedāvājumi. Tā vietā, lai visai datubāzei sūtītu vienu piedāvājumu, datubāzē esošie kontakti tiek sadalīti vairākās grupās, katra no kurām var saņemt atšķirīgu piedāvājumu. Tā tiek samazināta iespēja, ka datubāzē esošie kontakti saņem sev nepiemērotu un neatbilstošu piedāvājumu. Attīstoties viedtālruņu lietošanai, pieaugušas iespējas izsekot to lietotājus arī laikā un telpā, sūtot viņiem piedāvājumus, kas saistīti ar viņu konkrēto atrašanās vietu vai uzvedības paradumiem attiecīgajā diennakts laikā.

Datubāzes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarībā no pieejamiem datiem, datubāzes apkopo ne tikai cilvēka personas datus un kontaktinformāciju, bet arī visu un jebkuru uzvedības informāciju ko legāli un tehnoloģiski iespējams savākt, apkopot un izmantot mārketinga vajadzībām.[1] Datubāzē var apkopot visu potenciālo klientu, esošo klientu, bijušo klientu datus, iepirkšanās paradumus un maksājumu vēsturi. Šie dati tiek apstrādāti, segmentēti un analizēti. Pēdējos gados lielo uzņēmu datu analīzi atvieglo dažādi lielo datu risinājumi, kas ļauj ērti un ātri apstrādāt datu bāzes, kurās ir miljoniem cilvēku dati.

Attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji datubāzu izmantošana bija svarīga uzņēmumiem ar daudziem miljoniem klientu, kur klientu vēsture bija jāapkopo un jāapstrādā. 1980os gados strauji pieauga iespējas datu glabāšanai datoros, palielinājās datubāzu atmiņu apjomi un to apstrādes iespēju ātrums. Vecās un neertās kartotēkas tika digitalizētas. Attīstījās datubāzu veidošanas, uzturēšanas un analīzes industrija. Pēdējā desmitgadē strauji attīstoties tādām tehnoloģijām kā viedtālruņi un interneta pārlūki, ievērojami pieaugušas datu iegūšanas iespējas.

Datu iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākie datu īpašnieki mūsdienās ir interneta pārlūkprogrammas, sociālie tīkli, bankas, mobilo pakalpojumu sniedzēji, maksāju karšu izsniedzēji un lielveikali, kuru īpašumā esošie dati ļauj analizēt, prognozēt patērētāju uzvedību un piedāvāt tiem personalizētus piedāvājumus. Ne visi uzņēmumi, kuru produktus lieto miljoniem cilvēku, ir dati par tiem. Piemēram, gāzēto dzērienu vai pārtikas produktu ražotāji par saviem pircējiem zinās daudz mazāk, nekā veikali, kuros šie produkti tiek pārdoti.

Datu vākšanai notek dažādas mārketinga kampaņas, akcijas, kā arī ieviesti digitālie risinājumi, kuru mērķis ir iegūt patērētāja kontaktinformāciju. Viens no datu iegūšanas veidiem ir klientu lojalitātes kartes. Interneta lapu apmeklētāji regulāri ir spiesti atstāt savu kontaktinformāciju, kā arī saņem sīkdatnes, kas mājas lapas īpašniekam ļauj ne tikai apkopot apmeklētāju skaitu un atrašanās vietu bet arī vēlāk tos atkārtoti uzrunāt ar savām reklāmām. Attīstās arī mazāk invazīvas datu iegūšanas tehnikas, kas saistītas ar viedtālruņu izmantošanu.

Analīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datu vākšana pati par sevi ir bezjēdzīga, ja šie dati netiek apstrādāti, analizēti un izmantoti klientu labākai izprašanai, jaunu piedāvājumu izstrādei, esošo problēmu risināšanai un nākotnes modelēšanai. Analīzes programmas ļauj ātri grupēt datus pēc visdažādākajiem kopīgajiem parametriem, kas var tūlītēji tikt izmantoti mārketinga ziņu nosūtīšanai atlasītājai mērķauditorijai. Datubāzu analīze ļauj identificēt mērķa klientu segmentus, kuriem nosūtīt mārketinga ziņas. Analīze lielu uzmanību pievērš iepriekšējās uzvedības un pirkšanas paradumiem, lai prognozētu pircēja turpmāko uzvedību, izvēloties, kad un ko tiem komunicēt. Klientu uzvedības un transakciju vēstures analīze ļauj attīstīt prognozes par viņu turpmāko uzvedību.

Privātums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā uzņēmumi savu klientu datubāzes parasti uzskata par savu īpašumu, tad datubāzes ir kļuvušas par produktu, kuras tiek pārdotas vai iznomātas uzņēmumiem, kas vēlas iegūt piekļuvi šiem kontaktiem savu kampaņu vajadzībām. Dažādu valstu likumdošana un privātuma noteikumi ierobežo datu īpašnieku iespējas datus nodot trešo personu rīcībā, tāpēc bieži notiek sadarbība starp diviem uzņēmumiem, vienam no kuriem ir piedāvājums, bet otram ir datubāze, kurai šis piedāvājums tiek nosūtīts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]