Daudzpunktu režģis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Daudzstūru režģis kurā attēlots delfīns

Trīsdimensionālajā datorgrafikā un telpiskajā modelēšanā, daudzstūru režģis ir punktu, malu un skaldņu kolekcijas, kuras nodefinē daudzstūra objektu. Skaldnes parasti ir trijstūri, četrstūri vai citi izliekti daudzstūri, jo tas atvieglo renderēšanu. Var būt arī situācijas kurās skaldnes ir ieliekti daudzstūri vai pat daudzstūri ar caurumiem.

Daudzstūru režģa izpēte ir liela datorgrafikas un ģeometriskās modelēšanas zinātnes apakšnozare. Dažāda veida daudzstūru režģi ir izmantoti dažādiem pielietojumiem un mērķiem. Uz daudzstūru režģiem var izmantot daudz dažādas operācijas: Būla operācijas, izlīdzināšanu, vienkāršošanu un citas operācijas. Daudzstūru režģiem eksistē arī algoritmi staru izsekošanai, kolīziju konstatēšanai, un cieto ķermeņu dinamikai. Ja skaldņu vietā renderē režģa malas, modelis kļūst par karkasa kontūru modeli.

Tilpuma režģi atšķiras no daudzstūru režģiem ar to, ka tie reprezentē gan virsmu, gan tilpumu objektam, kamēr daudzstūru režģis tikai attēlo objekta virsmu (tilpums ir netieši izteikts).

Elementi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzpunktu režģa elementi

Objektiem, kurus izveido, izmantojot daudzstūru režģus, ir jāsatur vairāki elementu tipi. Šie tipi ir punkti, malas, skaldnes, daudzstūri un virsmas. Daudzos pielietojumu gadījumos tiek saglabāti tikai punkti, malas un skaldnes vai daudzstūri. Rederētājs var atbalstīt tikai skaldnes ar trīs stūriem, šajos gadījumos daudzstūri ir jāizveido izmantojot daudz šādas skaldnes, kā redzams attēlā. Bieži daudzi renderētāji vai nu atbalsta skaldnes ar četriem un vairāk stūriem, vai ir spējīgas pārveidot daudzstūrus par trijstūriem reāllaikā. Šo funkciju dēļ nav vajadzība saglabāt režģi, izmantojot tikai trijstūrus.