Daugavpils ģerbonis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Daugavpils pilsētas ģerbonis
Coat of arms of Daugavpils.png
Detaļas
Īpašnieks Daugavpils pilsētas pašvaldība
Ieviests 1925. gadā
Vairogs Zilā laukā sudraba viļņota sija, augšā zelta lilija, pēdā savrups sudraba robots ķieģeļu mūris

Daugavpils pilsētas ģerbonis ir viens no Daugavpils pilsētas oficiālajiem simboliem. Pilsētas simbols ir arī Daugavpils pilsētas karogs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dinaburgas komtura zīmogs
Dinaburgas ģerbonis 1582. gadā
Daugavpils ģerbonis Krievijas impērijā, ko pieņēma 1781. gadā

Pirmie heraldiskie attēli, saistīti ar Daugavpili, ir sastopami Dinaburgas komtura 13. gadsimta zīmogā (Dinaburga — komtura rezidence 13. — 14. gs.). Zīmogs izskatījās šādi: ovāls sadalīts divās daļās; augšā Livonijas patroneses Mātes Marijas attēls ar zīdaini rokās; apakšā ceļos nometies bruņinieks, kas rokās tur pili.

1582. gada 26. martā Dinaburga kā poļu Inflantijas centrs saņēma no poļu karaļa Stefana Batorija Magdeburgas tiesības un mainīja savu atrašanās vietu — 19 km tālāk Daugavas upes lejtecē. Tagad pilsētai bija arī tiesības lietot savu zīmogu un pirmo ģerboni. Ģerbonis izskatījās šādi: zilā laukumā trīs sakrustoti bruņinieku šķēpi. Ģerboņa augšā — pilsētas kronis ar trim tornīšiem.[1] Taču pietrūkst precīzu ziņu par ģerboņa laukuma tinktūru, jo vienīgajam ģerboņa attēlam ir ļoti zema kvalitāte. Šis ģerbonis tika lietots, līdz pilsēta 1772. gadā tika pievienota Krievijas Impērijai Pleskavas guberņas sastāvā.

Saskaņā ar Krievijas heroldijas ieviesto sistēmu ķeizarienes Katrīnas II valdīšanas laikā, ģerboņu augšā tika attēlots melns Krievijas ērglis zelta laukā, bet apakšējā daļā — tās guberņas ģerbonis, kurā tika izvietota pilsēta, ar atšķirīgu lauka krāsu.

Dinaburgai tika piešķirts jauns ģerbonis 1781. gadā, kad tā jau bija Polockas guberņas sastāvā, tāpēc ģerboņa apakšējā laukā tika attēlota heraldiski fiksētā figūra «Pogoņa» no Polockas ģerboņa — lecošais bruņinieks uz zirga ar rokā paceltu zobenu un vairogu, kurā savukārt bija attēlots krusts ar astoņiem galiem. Šī figūra tika attēlota purpura laukā[2]. Šādā veidā Dinaburgas, bet vēlāk — arī Dvinskas ģerbonis tika lietots līdz pilsētas iekļaušanai jaunizveidotās Latvijas Republikas sastāvā 1920. gadā.

No 1920. līdz 1925. gadam no ģerboņa tika noņemti impērijas simboli — ērglis un kroņi. Lietvedībā izmantoja Vitebskas guberņas ģerboni — jātnieku sarkanā laukā, kas kļuva par Lietuvas ģerboni[3] un 1991. — 1995. g. tika izmantots kā Baltkrievijas valsts ģerbonis. Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā glabājas litogrāfiju akmens ar pilsētas «Pogoņas» ģerboni, kuru izmantoja kancelejas vajadzībām.

1923. gadā Latvijas Republikas Saeima pieņēma Likumu par pašvaldības iestāžu ģerboņiem, kas lika katras pilsētas valdei izmantot savu ģerboni. Pilsētas ģerboņu sistēmas veidošanai tika dibināta Heraldiskā komiteja.

1923. — 1924. g. risinājās Daugavpils pilsētas ģerboņa projekta izstrāde. Pilsētas valdes izskatīšanai tika piedāvāti 7 dažādi varianti, no kuriem tika izvēlēts doktora H. Bruininga projekts. Heraldiskā komiteja pārstrādāja šo projektu un 1925. gada 31. oktobrī kopā ar pārējo Latvijas 37 pilsētu ģerboņiem to ar savu lēmumu apstiprināja Valsts Prezidents Jānis Čakste. Saskaņā ar šo lēmumu pilsētas pašvaldībām viena gada laikā ģerboņi bija jāievieš lietošanā.[4]

1941. — 1944. g. pilsētā tika izmantota Trešā reiha simbolika.

Pēc Otrā pasaules kara PSRS teritorijā heraldikai ilgu laiku netika pievērsta uzmanība — ne kā vēstures palīgzinātnei, ne kā lietišķajai nozarei. Tikai 20. gs. 60. gadu sākumā pēkšņi radās interese pilsētu simbolikas jomā, kas tika organizēta no augšas. Jauno padomju laika pilsētu ģerboņi tika veidoti lozunga «Pilsētas vizītkarte — katrai pilsētai savu ģerboni!» ietvaros[5].
1969. gadā pilsētas avīzē «Красное знамя» tika publicēts pilsētas ģerboņa izstrādāšanas konkurss. 1972. gadā jau parādījās jaunā Daugavpils emblēma: vairogā uz viļņiem pilsētas mūris ar atvērtiem vārtiem, virs tiem — zvaigzne un pilsētas dibināšanas gads «1275». Viss — Latvijas PSR karoga krāsās.

1990. gada 21. jūnijā tika atjaunots pilsētas ģerbonis pēc 1925. gada parauga, kā arī 1937. gada pilsētas karogs, saskaņā ar pilsētas padomes 4. sesijas 3. daļas lēmumu.

Sakarā ar 2004. gadā pieņemtā Ģerboņu likuma prasībām par obligātu pilsētu un personisko ģerboņu ierakstīšanu LR Ģerboņu reģistrā, 2007. gada 14. aprīlī Daugavpils pilsētas ģerbonis tika iekļauts tajā ar reģistrācijas Nr.12.

2008. gada 29. maijā tika pieņemti Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.27 «Par Daugavpils pilsētas pašvaldības simboliku», kuri nosaka pilsētas ģerboņa sekojošu lietošanas kārtību:

3.1. Pilsētas ģerboņa attēlam jāatbilst ģerboņa heraldiskajam aprakstam, kas apstiprināts Valsts heraldikas komisijā, kā arī pamatā jāsakrīt ar attēlu pielikumā Nr.1.
3.2. Daugavpils pilsētas pašvaldībai ir ekskluzīvas tiesības izmantot Daugavpils pilsētas ģerboņa, kā arī to atsevišķo elementu (sudraba viļņota sija, zelta lilija, savrups sudraba robots ķieģeļu mūris) attēlu.
3.3. Ģerboni attēlo Domes zīmogā, uz Domes, tās nodaļu un departamentu, kā arī pašvaldības iestāžu veidlapām, Domes deputātu un darbinieku apliecībām, vizītkartēm, uz atzinības, pateicības un goda rakstiem un citiem oficiāliem dokumentiem, kā arī izvieto pie šo iestāžu ēkām, dienesta telpās un uz šīm iestādēm piederošiem transportlīdzekļiem, iespieddarbos un uz reprezentācijas materiāliem.
3.4 Domes nodaļas, departamenti un pašvaldības iestādes drīkst lietot ģerboņa attēlu to rīkotajos pasākumos.
3.5. Ģerboņa attēlu, garantējot pienācīgu cieņu pret to, drīkst izvietot citu publisko un privāto institūciju un privātpersonu telpās.
3.6. Tiek aizliegts izmantot ģerboni, kas neatbilst heraldiskajam attēlam vai ir bojāts.

6.1. Suvenīrus, vimpeļus, kā arī citu produkciju ar Daugavpils pilsētas karoga, ģerboņa attēla vai to elementu izmantošanu var izgatavot tikai ar Daugavpils pilsētas domes atļauju.
6.2. Pilsētas simboliku reklāmās, izkārtnēs, plakātos, sludinājumos un citos informatīvos materiālos var izmantot tikai ar Daugavpils pilsētas domes atļauju.
6.3. Atļauju izsniedz Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departaments pēc pašvaldības nodevas nomaksas Daugavpils pilsētas domes saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā un kārtībā.
6.4. Tirdzniecības uzņēmumiem, pieņemot realizācijā izstrādājumus ar Daugavpils pilsētas simboliku, jāpieprasa no ražotāja izgatavošanas atļaujas kopija, kam jāatrodas glabāšanā tirdzniecības uzņēmumā.
6.5. Par šo noteikumu pārkāpšanu iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes saistošajiem noteikumiem.[6]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar heraldikas tradīcijām ģerboņa attēlu var izgatavot jebkurā izmērā un stilā. Galvenais nosacījums, lai tas atbilstu apstiprinātajam heraldiskajam aprakstam un pieņemto krāsu toņiem.

Saskaņā ar Valsts Heraldikas komisijas lēmumu[7] ir lietojamas sekojošas karoga krāsas:

Krāsa Tonis pēc Pantone
kataloga
Zelta 873C
Sudraba 877C
Zilā 286C
Melnā (kontūriem) Black

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dinaburgas ģerbonis saskaņā ar B. Ķēnes projektu
  • 1857. gadā par Krievijas heroldijas pārvaldnieku kļuva vācu izcelsmes barons Bernhards fon Ķēne (von Koehne), kura darbība heraldiskajā historiogrāfijā ir saņēmusi stipri negatīvu vērtējumu. Viņš rīkoja lielā mēroga heraldisko reformu, cenšoties unificēt un sistematizēt krievu heraldiku, atbilstoši Eiropas tradīcijām. Pēc viņa iniciatīvas tika ieviesti jaunie principi un elementi, kuri bija jāpielieto, veidojot absolūti visus teritoriālos un pilsētu ģerboņus.[8] Tā, saskaņā ar jauno koncepciju, Dinaburgas ģerbonim bija jāizskatās šādi: zaļā laukumā kreisā zelta robota ķieģeļu spāre; vairoga virsū ir zelta pilsētu kronis ar pieciem tornīšiem un divgalvaino uzlidojošo ērgli, jo pilsēta bija ne tikai apgabala centrs, bet reiz ar to arī cietoksnis; aiz vairoga abās malās — imperatora standarti, savienoti ar Aleksandra ordeņa sarkano lenti; bez tā, ņemot vērā, ka pilsēta bija arī liels rūpniecības centrs, ģerbonim bija likts izmantot arī divus zelta sakrustotus āmurus aiz vairoga. Vairoga brīvajā laukumā tika attēlots guberņas ģerbonis. Jāatzīmē, ka dotais Dinaburgas-Dvinskas ģerboņa projekts nekad nebija akceptēts un pat uzzīmēts, līdz ar to arī netika izmantots.
  • 1925. gada ģerbonim ir vairākas paralēles ar Dinaburgas komturu zīmogu: lilija izsenis ir bijusi Svētās Jaunavas Marijas simbols, bet robots mūris kopā ar bruņinieka attēlu zīmogā var norādīt uz veco Dinaburgas pili — no kuras aizsākas Daugavpils.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Гулбис, А. «Гербы Даугавпилса». Latgale un Daugavpils: vēsture un kultūra. Rakstu krājums. Daugavpils: A.K.A., 1996. 44—49 стр.
  2. Винклер, П. П. фон. Гербы городов, губерний, областей и посадов Российской Империи. СПб.: Издание И.Иванова, 1900. С. 46.
  3. Гулбис, А. «Гербы Даугавпилса». Latgale un Daugavpils: vēsture un kultūra. Rakstu krājums. Daugavpils: A.K.A., 1996. 57—58 стр.
  4. «Valsts Prezidenta lēmums». Valdības Vēstnesis, 1925.-1.dec.-Nr.269:1+il.
  5. Šnē, S. «Latvijas pilsētu un teritoriālā heraldika». Latvijas ģerboņi. Rīga: Nordik, 2008. 29.—30.lpp.
  6. Saistošie noteikumi Nr.27 "Par Daugavpils pilsētas pašvaldības simboliku" Likumi.lv
  7. Valsts prezidenta Valsts heraldikas komisija: Par valsts karoga un ģerboņu krāsām Latvijas Vēstnesis (21.04.2009.)
  8. Пчёлов, В. Создатель герба Российской империи (Барон Б. В. Кёне: штрихи к портрету). http://sovet.geraldika.ru/article/13143 (2005.09.10.)