Daugavpils draudzes novads

Vikipēdijas lapa
Ilūkstes apriņķa Daugavpils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859).
Daugavpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Daugavpils draudzes novads (vācu: Kirchspiel Dünaburg) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā. Vēlāk tas pārdēvēts par Subates draudzes novadu (Subbathsche Kirchspiel).

Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas bijusī Daugavpils komtureja tika sadalīta. Vecā viduslaiku Vec-Daugavpils (tagad Naujenē) palika Livonijas Pārdaugavas hercogistei, bet Kurzemes un Zemgales hercogistē nokļuva tās daļa Daugavas kreisajā krastā, kas saglabāja savu vēsturisko nosaukumu.

Tagad agrākā Ilūkstes apriņķa Daugavpils draudzes novada teritorijā atrodas Augšdaugavas novadā, neliela daļa Jēkabpils novadā.

Baznīcas un mācītājmuižas Daugavpils draudzes novadā (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauce:[1]

Muižas Daugavpils draudzes novadā (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauce:[1]

Privātās muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kalkūnes muiža (Kalkuhnen) ar trīs pusmuižām - Birkineļu (Berķeneļu) muižu (Berkenhegen), Jaunmuiža (Neuhof) un Višķeri (Wischkern). Agrāk uz muižas zemes Daugavas krastā atradās Jeruzalemes sloboda, ko vēlāk latvieši sāka dēvēt par Kalkūnes slobodu. Vēlākā Grīvas pilsēta.
  • Medumu (Medņu) muiža (Meddum) ar Berghof pusmuižu
  • Lauces muiža (Lauzensee) ar trīs pusmuižām - Fromfoldshof, Sorgenfrei, Gotthardshof. Šeit atradās poļu brīvzemnieku Šmelines (Smeline) sloboda ar katoļu baznīcu.
  • Staļļa muiža jeb Stellmuiža (Steinensee) ar divām pusmuižām - Johannishof un Neuhof
  • Hohenbergas muiža (Hohenberg)
  • Sventes muiža (Swenten)
  • Raudes muiža (Rautensee) ar divām pusmuižām - Marjanovas muižu (Marienhof) un Komarišķu (Komarischek) muižu.
  • Grendzes muiža (Grendsen) ar Atēnu (Athen) pusmuižu
  • Pilskalnes vai Šlosbergas muiža (Schloßberg) ar divām pusmuižām - Kazimirišķu muižu (Kasimirischek) un Koņecpoles muižu (Koniecpol). Uz šīs muižas zemes atradās Ilūkstes miests ar pilskunga tiesas, vēlāk, apriņķa pārvaldes iestādēm.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2012. gada 4. novembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]