Daugavpils svīta
| Daugavpils svīta | |
|---|---|
| Pamatinformācija | |
| Stratotips: | Mežciema urbuma intervāls 512—540 m |
| Vecums: | ap 463 Ma |
| Atklājējs: | Rita Ulste, Lilita Gailīte |
| Stratigrāfija | |
| Sistēma: | Ordoviks |
| Nodalījums: | Vidusordoviks, Augšordoviks |
| Stāvs: | Darrivilas, Sandbas |
| Horizonts: | Lasnamē, Uhaku, Kukruzes |
| Svīta: | Daugavpils |
| Rida: | Vižonu, Kraštu, Kreunas, Sartu |
| Ģeogrāfija | |
| Valsts: | Latvija, Lietuva |
| Reģions: | Baltija |
| Raksturlielumi | |
| Iežu sastāvs: | kaļķakmeņi, merģeļi |
| Biezums: | 28-50 m |
| Fosilijas: | adatādaiņi, trilobīti, gliemeņvēži, pleckāji, konodonti |
Daugavpils svīta ir vidusordovika un augšordovika stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā. Svītu 1970. gadā izdalīja Rita Ulste un Lilita Gailīte Mežciema urbuma griezumā, 512—540 m intervālā. Raksturīgi svītas griezumi ir atsegti Ludzas 15. un Maltas 105. urbumā. Svīta nosaukta izplatības areāla lielākās pilsētas, Daugavpils, vārdā. Daugavpils svītas ziemeļrietumos Latvijas teritorijā to nomaina stirnas, taurupes un dreimaņu svītas, kas norāda uz to, ka daugavpils svītas nogulumi veidojās darrivilas laikmetā un turpināja veidoties augšordovika sandbas laikmetā (458,2 — 463,0 Ma).
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Daugavpils svītu veido merģeļi un kaļķakmeņi. 1980. gadā E. Laškovs, I. Paškevčus un N. Sidaravičiene svītu sadalīja četrās ridās: vižonu, kraštu, kreunas un sartu ridā. Svītas četrdaļīgais dalījums ir krasi izteikts tikai dažos urbumos (piemēram, Višķu 25. urbumā). Citos griezumos tas ir izsekojams ar grūtībām un pieņēmumiem, galvenokārt pēc karotāžas datiem (Ludzas 15., Maltas 105., Atašienes 9., Baltinavas 17. urbums). Krāslavas 104. un Šķaunes 103. urbumu griezumos daugavpils svīta detalizēti nevar tikt sadalīta.
- Vižonu ridu veido pelēki kaļķakmeņi (augšdaļā mālaini) ar sarkanīgi brūniem un dzelteniem organogēni detrītiskiem plankumiem. Iežu tekstūra ir neskaidri viļņoti slāņota. Ridai ir raksturīgas sedimentācijas izskalojumu virsmas, impregnētas ar getītu (Maltas 105., Nagļu 106., Ludzas 15. urbumi). Visai bieži ridas nogulumi satur getīta pseidooolītus. Ridas biezums no 3 m (Višķu 25. urbums) līdz 8 m (Ludzas 15. urbums).
- Kraštu ridu veido pelēki mālaini organogēni detrītiski kaļķakmeņi un merģeļi apmēram līdzīgās proporcijās. Iežu tekstūra ir neskaidri viļņoti slāņota. Ridā ir novērojamas sedimentācijas pārrāvumu virsmas, impregnētas ar pirītu. Ridas biezums mainās no 7 m (Višķu 25. urbums) līdz 14,4 m (Maltas 105. urbums).
- Kreunas ridu veido pelēki organogēni detrītiski kaļķakmeņi ar zaļganīgi pelēku merģeļu starpkartām. Iežu tekstūra ir viļņoti slāņota. Ridas kaļķakmeņos Nagļu un Atašienes urbumos ir konstatēti getīta pseidooolīti. Ridas biezums mainās no 8 m (Višķu 25. urbums) līdz 12,5 m (Atašienes 9., Maltas 105. urbums).
- Sartu rida nobeidz daugavpils svītu. To veido pelēki organogēni detrītiski kaļķakmeņi ar zaļganīgi pelēku merģeļu starpkārtām. Pēc iežu ārējā izskata rida ir ļoti līdzīga zem tās esošajiem kreunas ridas nogulumiem, no kuriem tā atšķiras vienīgi ar mālaināku sastāvu un lielāku merģeļa starpkārtu proporciju. Iežu tekstūra ir neskaidri viļņoti slāņota. Ridas biezums mainās no 12 m (Višķu 25., Baltinavas 17. urbums) līdz 20 m (Atašienes 9. urbums).
Daugavpils svīta bez pārrāvuma uzguļ rokišķu svītai. Robežu starp svītām novelk pēc rokišķu svītas vaidlenas ridas stipru, sarkanīgi brūno kaļķakmeņu nomaiņas ar mālainākiem raibi krāsotiem organogēni detrītiskiem daugavpils svītas vižonu ridas kaļķakmeņiem. Karotāžas diagrammas KC līknē šis līmenis ir labi nosakāms pēc krasas iežu šķietamās pretestības samazināšanās.
Daugavpils svītas maksimālo biezumu sasniedz Lavijas dienvidaustrumu centrālajos rajonos. Atašienes 9. urbuma griezumā svītas biezums sastāda 50 m, bet bet dienvidaustrumu virzienā tas nokrītas līdz 28 m (Mežciema urbums).[1]
Paleontoloģiskais raksturojums
[labot | labot pirmkodu]Daugavpils svītas organisko palieku kompleksu veido samērā daudzskaitlīgas veselas adatādaiņu, trilobītu, ostrakodu, pleckāju čaulas un konodontu elementi. Svītas nogulumus raksturo trilobīti Asaphus lepidus, ostrakodi Steusloffia linnarssoni, Uhakiella coelodesma un pleckāji Glossorthis linda, Schizoerinus kuckersiensis.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Ульст, Р.Ж., Л.К. Гайлите и В.И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 30-32. lpp.
- ↑ Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 49. lpp