Debrecena

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Debrecena
Debrecen
—  pilsēta  —
Iela Debrecenas centrā
Iela Debrecenas centrā
Flag of Debrecena
Karogs
Debrecena
Ģerbonis
Debrecena (Ungārija)
Debrecena
Debrecena
Debrecena Ungārijas kartē
Koordinātas: 47°32′N 21°38′E / 47.533°N 21.633°E / 47.533; 21.633Koordinātas: 47°32′N 21°38′E / 47.533°N 21.633°E / 47.533; 21.633
Valsts Karogs: Ungārija Ungārija
Meģe Hajdū-Bihara
Pirmoreiz minēta 1235. gadā
Pilsētas tiesības 1361. gadā
Platība
 - Kopējā 461,65 km²
Augstums vjl 121 m
Iedzīvotāji (2013)
 - kopā 204 333
 - blīvums 442,6/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 4000–4044, 4225
Tālruņu kods +36 52
Mājaslapa: www.debrecen.hu
Debrecena Vikikrātuvē

Debrecena (ungāru: Debrecen) ir pilsēta Ungārijas dienvidos, Ālfelda (Lielā Ungārijas līdzenuma) vidū. Otrā lielākā Ungārijas pilsēta. Vēsturiski Debrecena ir svarīgs Ungārijas kalvinisma centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta veidojusies no vairākiem ciematiņiem un rakstos pirmoreiz minēta 1235. gadā kā Debrezun. 1361.gadā Ungārijas karalis Lajošs I deva pilsētai ierobežotas pašvaldības tiesības.

Reformācijas laikā Debrecena tika saukta arī par «Kalvinistu Romu», jo gandrīz visi pilsētas iedzīvotāji pievērsās kalvinismam.

1693.gadā Leopolds I piešķīra Debrecenai impērijas brīvpilsētas statusu. 1715.gadā pilsētā atgriezās katoļi, uzceļot šeit baznīcu. Šajā laikā pilsētā darbojās Kalvinistu koledža, kurā mācījās daudzi ievērojami ungāru zinātnieki un dzejnieki.

Īsu brīdi 1849. gadā Debrecena kļuva par Ungārijas galvaspilsētu, kad 14.aprīlī Lajošs Košuts Debrecenas protestantu katedrālē pasludināja Ungārijas neatkarību no Austrijas.

2. pasaules kara laikā pilsēta tika stipri izpostīta, jo 1944. gada oktobrī pilsētas apkārtnē notika Debrecenas kauja starp PSRS un vācu, ungāru karaspēku, kas bija pēdējā lielā padomju armijas neveiksme karā.