Deir ez Zora

Deir ez Zora Deir ez-Zor, Deir Ezzor
pilsēta
دير الزور
Deir ez Zora
Koordinātas: 35°20′N 40°09′E
Valsts	Sīrija
Muhāfaza	Deir ez Zora
Teritorijas kontrole	Sīrijas pārejas valdība
Augstums	210 m
Iedzīvotāji (2018)
• kopā	271 800
• blīvums	/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Tālruņu kods	051
Deir ez Zora Vikikrātuvē

Deir ez Zora (arābu: دير الزور, Dayr az-Zawr) ir pilsēta Sīrijas austrumos, Deir ez Zoras muhāfazas centrs. Tā izvietojusies Eifratas krastos aptuveni 450 km uz ziemeļaustrumiem no Damaskas. Deir ez Zora ir nozīmīgs austrumu Sīrijas administratīvais, transporta un saimnieciskais centrs.

Pilsēta atrodas stratēģiski svarīgā vietā pie Eifratas, netālu no Sīrijas naftas un gāzes ieguves rajoniem. Deir ez Zoras apkārtnē attīstīta lauksaimniecība, lopkopība, graudaugu un kokvilnas audzēšana, kā arī ar naftas un dabasgāzes ieguvi saistīta infrastruktūra.

Vēsture

Deir ez Zoras apkārtne bijusi apdzīvota jau senatnē, jo Eifratas ieleja bija viens no nozīmīgākajiem satiksmes un tirdzniecības ceļiem starp Mezopotāmiju, Sīriju un Vidusjūras reģionu. Reģiona nozīmi noteica upe, auglīgās zemes un atrašanās vieta starp lielākajiem Tuvo Austrumu vēsturiskajiem centriem.

Osmaņu periodā Deir ez Zora attīstījās kā administratīvs un militārs centrs Sīrijas austrumos. 19. gadsimtā pilsēta kļuva par nozīmīgu Osmaņu varas atbalsta punktu Eifratas vidustecē, no kura tika pārvaldītas apkārtējās cilšu teritorijas un tirdzniecības ceļi.

20. gadsimta sākumā Deir ez Zora kļuva zināma arī saistībā ar armēņu genocīdu. Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu varas iestādes uz Sīrijas tuksneša rajoniem, tostarp Deir ez Zoras apkārtni, deportēja lielu skaitu armēņu. Daudzi deportētie šajā reģionā gāja bojā bada, slimību un vardarbības dēļ.

Pēc Pirmā pasaules kara pilsēta nonāca Francijas mandāta teritorijā. Mandāta laikā Deir ez Zora saglabāja austrumu Sīrijas administratīvā centra nozīmi, bet pēc Sīrijas neatkarības kļuva par Deir ez Zoras muhāfazas galvaspilsētu.

20. gadsimta otrajā pusē pilsētas nozīme pieauga līdz ar naftas un dabasgāzes ieguves attīstību Sīrijas austrumos. Deir ez Zora kļuva par svarīgu centru naftas rūpniecības, transporta, lauksaimniecības un valsts pārvaldes jomā. Pilsētu ar citām Sīrijas daļām savienoja autoceļi, dzelzceļš un lidosta.

Sīrijas pilsoņu kara laikā Deir ez Zora kļuva par vienu no svarīgākajiem kauju centriem valsts austrumos. 2012. gadā pilsētā sākās sadursmes starp valdības spēkiem un bruņotās opozīcijas grupējumiem. Vēlāk reģionā nostiprinājās džihādistu organizācija Islāma valsts, kas pārņēma plašas teritorijas Deir ez Zoras muhāfazā.

No 2014. līdz 2017. gadam Deir ez Zoras valdības kontrolētās daļas atradās ilgstošā Islāma valsts aplenkumā. Pilsēta bija sadalīta starp valdības spēku kontrolētām teritorijām un Islāma valsts pozīcijām, bet civiliedzīvotāji cieta no pārtikas, medikamentu un pamatpakalpojumu trūkuma.

2017. gada septembrī Sīrijas valdības spēki ar Krievijas militāro atbalstu pārtrauca Deir ez Zoras aplenkumu. 2017. gada novembrī valdības spēki paziņoja par Islāma valsts padzīšanu no pilsētas. Pēc kaujām Deir ez Zora bija smagi nopostīta, un daudzi pilsētas rajoni bija zaudējuši infrastruktūru.

Pēc Islāma valsts sakāves Deir ez Zoras muhāfaza palika sadalīta starp dažādiem spēkiem. Eifratas rietumu krastu un pašu pilsētu kontrolēja Sīrijas valdības spēki, bet lielu daļu teritoriju austrumos no Eifratas pārņēma kurdu vadītie Sīrijas demokrātiskie spēki. Reģions saglabāja stratēģisku nozīmi naftas atradņu, robežas ar Irāku un Eifratas ielejas dēļ.

2020. gadu sākumā Deir ez Zora joprojām bija viens no nestabilākajiem Sīrijas reģioniem. Pilsētu un tās apkārtni ietekmēja kara postījumi, ekonomiskā krīze, iedzīvotāju pārvietošanās, drošības problēmas un konkurence par kontroli pār naftas un gāzes resursiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Deir ez Zora.