Deivids Džonatans Gross (angļu: David Jonathan Gross, izrunā: /ɡroʊs/; dzimis 1941. gada 19. februārī) ir Amerikas Savienoto Valstu teorētiskais fiziķis, viens no nozīmīgākajiem 20. un 21. gadsimta elementārdaļiņu teorijas un kvantu lauka teorijas pētniekiem. 2004. gadā viņš kopā ar Frenku Vilčeku un Deividu Policeru saņēma Nobela prēmiju fizikā "par asimptotiskās brīvības atklāšanu stiprās mijiedarbības teorijā". Šis atklājums sniedza būtisku izpratni par kvantu hromodinamiku (QCD) un kodolspēku mijiedarbības raksturu starp kvarkiem un gluoniem. Grosa pētījumi nostiprināja QCD kā fundamentālu teoriju, kas apraksta spēcīgo kodolspēku, un izskaidroja dziļi neelastīgās izkliedes eksperimentālos novērojumus, pierādot, ka kvarki pie augstām enerģijām mijiedarbojas vāji. Papildus darbam kvantu hromodinamikā Gross ir devis būtisku ieguldījumu stīgu teorijas attīstībā, īpaši heterotisko stīgu konstrukcijā, dualitātes un skaitliskās simetrijas koncepcijās, kā arī pētījis konfinementa problēmu un nelineārās kvantu lauka teoriju īpašības.
Deivids Gross ir Kalifornijas Universitātes Santabarbarā profesors un Kavli teorētiskās fizikas institūta (KITP) dibinātājs un direktors, kur veicinājis starptautisku sadarbību un jaunu virzienu attīstību fundamentālajā fizikā. Deivids Gross tiek plaši uzskatīts par vienu no vadošajiem mūsdienu teorētiskajiem fiziķiem, kura darbi būtiski ietekmējuši elementārdaļiņu fizikas, kvantu lauku teorijas un kosmoloģijas izpratni.
|
|---|
| | 1901—1925 | |
|---|
| | 1926—1950 | |
|---|
| | 1951—1975 | |
|---|
| | 1976—2000 | |
|---|
| | 2001—pašlaik | |
|---|
|
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Deivids Gross.
