Deklarācija par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām
Deklarācija par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām pieņemta ANO Ģenerālajā asamblejā 1992. g. 18. decembrī, bez balsošanas[1], ar rezolūciju Nr. 47/135.
Tās būtiskākās atziņas par personu tiesībām koncentrētas 2. pantā (panta pirmā daļa — ‘Personām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām (..) ir tiesības brīvi un bez iejaukšanās un bez jebkāda veida diskriminācijas baudīt savu kultūru, sludināt un piekopt savu reliģiju un lietot savu valodu kā privāti, tā arī sabiedrībā’) un par valstu pienākumiem — 1., 4. un 5. pantā (1. panta pirmā daļa — ‘Valstīm jāaizsargā nacionālo vai etnisko, kultūras, reliģisko un lingvistisko mazākumgrupu pastāvēšana un identitāte un jāsekmē tādu apstākļu radīšana, kas attīstītu šo identitāti’).[2]
Starptautiskie dokumenti, kas atsaucas uz deklarāciju
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību atsaucas uz deklarāciju sava Paskaidrojošā ziņojuma 24. pkt.
NVS konvencija par to personu, kas pieder pie nacionālām mazākumgrupām, tiesību aizsardzību[3] atsaucas uz deklarāciju savā preambulā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Resolutions adopted by the General Assembly at its 47th session(angliski)
- ↑ Deklarācijas komentārs, E/CN.4/Sub.2/AC.5/2005/2 (krieviski) (angliski) 14. pkt.
- ↑ Конвенция стран СНГ об обеспечении прав лиц, принадлежащих к национальным меньшинствам Arhivēts 2017. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē.(krieviski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Deklarācijas teksts
- Deklarācijas komentārs, E/CN.4/Sub.2/AC.5/2005/2 (krieviski) (angliski)
- ANO Speciālais ziņotājs minoritāšu lietās, kura kompetencē ietilpst Deklarācijas ieviešanas veicināšana(angliski)