Deniss Mukvege (franču: Denis Mukwege, izrunā: /mʊkˈweɪɡi/; dzimis 1955.gada 1.martā) ir Kongo Demokrātiskās Republikas ārsts ginekologs, Panzi slimnīcas dibinātājs un 2018. gada Nobela miera prēmijas laureāts (kopā ar Nadiju Muradu) “par viņu ieguldījumu cīņā pret seksuālas vardarbības izmantošanu kā kara ieroci”. Viņš starptautiski pazīstams kā “vīrs, kas ārstē sievietes” (l’homme qui répare les femmes) — par savu pašaizliedzīgo darbu seksuālās vardarbības upuru ārstēšanā un aizstāvībā Otrā Kongo kara laikā. 1999. gadā Bukavu (Dienvidkivu provincē) Mukvege dibināja Panzi slimnīcu, kas kļuvusi par galveno medicīnas, psiholoģiskās un sociālās rehabilitācijas centru sievietēm, kuras cietušas no seksuālās vardarbības. Viņa vadītā iestāde sniedz holistisku palīdzību — medicīnisku, psiholoģisku, juridisku un sociālu atbalstu upuriem, kas bieži kļuvuši par kara noziegumu un represiju upuriem.
Mukvege ir cilvēktiesību un sieviešu aizsardzības aktīvists, kurš atklāti kritizē Kongo DR valdību un starptautiskās sabiedrības pasivitāti attiecībā uz seksuālajiem noziegumiem bruņoto konfliktu laikā. Kā ārsts, akadēmiķis un globāls cilvēktiesību aizstāvis viņš apvieno klīnisko darbu ar publisku aizstāvību un politikas ietekmēšanu, kļūstot par vienu no ietekmīgākajām balsīm pasaulē cīņā pret dzimumvardarbību konfliktos. Par savu darbību Deniss Mukvege saņēmis daudzus starptautiskus apbalvojumus, un viņa mūža darbs tiek uzskatīts par cilvēka cieņas, dzimumu līdztiesības un miera aizstāvības simbolu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Deniss Mukvege.
