Dersu Uzala

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
"Dersu Uzala"
Dersu Uzala afisa.jpg
Oriģinālais
nosaukums
  • Дерсу Узала
  • デルス・ウザーラ
Žanrs Piedzīvojumu filma
Režisors Akira Kurosava
Producents
Scenārija autors
Galvenajās
lomās
Mūzika Īzaks Švarcs
Operators
Montāža Valentīna Stepanova
Izplatītājs
Izdošana
  • 1975. gada jūlijs (PSRS)
  • 1975. gada 2. augusts (Japāna)
Ilgums 144 minūtes
Valsts
Valoda Krievu valoda
Budžets 4 000 000 US$
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"Dersu Uzala" (japāņu: ‘デルス·ウザーラ’, krievu: Дерсу Узала) ir 1975. gada padomju-japāņu filma, kuras režisors ir Akira Kurosava[1]. Sižeta pamatā ir krievu ceļotāja Vladimira Arseņjeva uzrakstītās grāmatas "Dersu Uzala" (divreiz izdota arī latviski) un "Pa Usūrijas novadu". Filma saņēma zelta balvu 9. Maskavas starptautiskajā filmu festivālā un Oskara balvulabākā filma svešvalodā 1976. gadā.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimta sākumā topogrāfs Vladimirs Arseņjevs krievu karaspēka vienības sastāvā izlūko Usūrijas ieleju pie Ķīnas robežas. Taigā ekspedīcija satiek nanaju mednieku vārdā Dersu Uzala, kas kļūst par viņu pavadoni. Starp Arseņjevu un veco vīru veidojas cieša draudzība. Vienreiz, kad abi atrodas tālu no nometnes, saceļas sniegputenis un tikai Dersu pieredze palīdz viņiem neaiziet bojā. Ekspedīcijai beidzoties, Arseņjevs aizbrauc prom.

Pēc pieciem gadiem viņš atkal nokļūst Usūrijā un satiek savu draugu. Viņu sadarbība atsākas līdz dienai, kad mednieks neveiksmīgi sašauj tīģeri. Ievainot dzīvnieku, nenogalinot to, ir ļauna pareģojums mongoļu ticībā un vecais Dersu gaida likteņa sodu. Īsā laikā viņš it kā noveco, zaudē veiklību un beidzot piekrīt Arseņjeva piedāvājumam braukt viņam līdzi un apmesties Habarovskā.

Nepieradis pie pilsētas dzīves, Dersu nespēj pielāgoties jauniem apstākļiem un lūdz aizvest viņu atpakaļ uz taigu. Arseņjevs nelabprāt piekrīt un uzdāvina viņam kā atvadu dāvanu savu moderno bisi. Kādu dienu viņš saņem ziņojumu, ka nenoskaidrotas personas līķis ar viņa adresi kabatā tika atrasts netālu no Transsibīrijas dzelzceļa līnijas. Arseņjevs izbrauc uz vietas un konstatē, ka tas patiešām ir viņa draugs Dersu un ka bise ir pazudusi. Kad Arseņjevs ierodas tur pašu pēdējo reizi, 1910. gadā, mežs ir nozāģēts, bet Dersu kapa vieta vairs nav atrodama.[2][3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Anderson, Joseph L.; Richie, Donald; The Japanese Film: Art and Industry, p.460
  2. «Watching Dersu Uzala.». chadgracia.com. Skatīts: 2014. gada 29. decembrī.
  3. «What Was Kurosawa Silent About in Dersu Uzala?». Culture, Film and Theater. October 27, 2009. Skatīts: 2014. gada 29. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]