Destilēts ūdens
Destilēts ūdens ir ūdens, kas attīrīts, izmantojot destilācijas procesu. Destilācija ir metode, kurā ūdens tiek uzkarsēts līdz viršanas temperatūrai, pēc tam tvaiki tiek savākti un atdzesēti, lai atkal kondensētos šķidrā veidā. Šis process no ūdens izņem piemaisījumus, sāļus, minerālvielas un mikroorganismus, padarot to īpaši tīru.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzeramais ūdens tiek destilēts no jūras ūdens vismaz kopš 200. gada, kad šo procesu aprakstīja Aleksandrs no Afrodīzijām.[1] Process bijis zināms arī agrāk, jo norādes uz to sastopamas arī Aristotelim.[2]
Destilācijas process
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Destilācija notiek vairākos posmos:
- Uzkarsēšana – ūdens tiek karsēts, līdz tas sāk vārīties un iztvaikot.
- Tvaika savākšana – iztvaikojušais ūdens tiek novirzīts uz kondensācijas sistēmu.
- Kondensācija – tvaiks atdziest un pārvēršas atpakaļ šķidrā stāvoklī.
- Savākšana – tīrais destilētais ūdens tiek uzkrāts atsevišķā traukā.
Šis process efektīvi noņem šķīstošās un nešķīstošās vielas, piemēram, smagos metālus, sāļus, baktērijas un citus piesārņotājus, jo tie neiztvaiko līdz ar ūdeni vai tiek atdalīti kondensācijas fāzē.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Destilētais ūdens ir bezkrāsains, bez garšas un bez smaržas. Tā ķīmiskais sastāvs ir H₂O, un tas nesatur minerālvielas vai citus piemaisījumus, kas atrodami parastajā krāna vai avota ūdenī.
Lietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Destilēto ūdeni izmanto dažādās nozarēs, tostarp:
- Medicīnā – injekcijām, laboratorijas testiem un medicīnisko instrumentu sterilizācijai.
- Rūpniecībā – bateriju, dzesēšanas sistēmu un tvaika katlu uzpildei, kur minerālvielu klātbūtne var radīt bojājumus.
- Farmācijā un kosmetoloģijā – zāļu, krēmu un kosmētikas līdzekļu ražošanā.
- Ķīmiskajos eksperimentos – kā šķīdinātāju, lai izvairītos no reakcijām ar piemaisījumiem.
- Sadzīvē – gludekļos un citās ierīcēs, lai novērstu kaļķakmens veidošanos.
Salīdzinājums ar citiem ūdens attīrīšanas veidiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan destilācija ir efektīva metode, tā nav vienīgā ūdens attīrīšanas tehnoloģija. Piemēram:
- Reversā osmoze noņem piemaisījumus, izmantojot membrānas filtrāciju.
- Dejonizācija attīra ūdeni, ar īpašiem jonu apmaiņas sveķiem apmainot ūdenī esošos anjonus un katjonus pret hidroksīdjoniem un ūdeņraža joniem.
- Filtrācija ar ogles vai citām metodēm samazina organiskos piesārņotājus, bet ne vienmēr pilnībā attīra ūdeni no minerāliem.
Trūkumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan destilētais ūdens ir tīrs, tam ir arī daži trūkumi:
- Nav dabisko minerālvielu, kas ir svarīgas cilvēka veselībai.
- Destilācijas process ir energoietilpīgs un lēns.
- Ilgstoša lietošana uzturā var izraisīt minerālvielu deficītu organismā.
Kaut arī destilēts ūdens ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, ikdienas dzeršanai bieži tiek ieteikts ūdens ar dabīgiem minerāliem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Taylor, F. Sherwood (1945-07-15). "The evolution of the still" (en). Annals of Science 5 (3): 185–202. doi:10.1080/00033794500201451. ISSN 0003-3790.
- ↑ TEXT AND COMMENTARY, BOOK II. Cambridge University Press. 2010-04-01. 1–335. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Destilēts ūdens.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)