Devītā planēta

Vikipēdijas lapa
Devītā planēta mākslinieka skatījumā (Saule ar pārējām astoņām planētām ir attēlota tālumā, kur Neptūna — Saules sistēmas astotās un tālākās planētas — orbīta ir iezīmēta nelielā elipsē)

Devītā planēta (angļu: Planet Nine) jeb netiešā veidā dēvēta arī par "Planētu X" ir hipotētiska milzu planēta, kuras orbītai no teorētiskā viedokļa būtu jāatrodas Saules sistēmas ārējā daļā aiz Koipera joslas, kur tās radītā gravitācijas spēka ietekme izskaidrotu neparasto orbītu konfigurāciju, kas līdz šim ir novērota vairāku Transneptūna objektu gadījumos.[1][2][3][4]

Pagaidām visi mēģinājumi atklāt šo hipotētisko planētu ir bijuši nesekmīgi, kas nozīmē, ka no zinātniskā viedokļa tā vēl joprojām nav oficiāli apstiprināta.[5] Šī iemesla dēļ daļa astronomu pēdējā laikā ir sākuši apšaubīt tās pastāvēšanas varbūtību.[6]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagaidām Devītajai planētai nav sava oficiālā nosaukuma, jo tā vēl nav atklāta. Vēsturiski šāda veida hipotētisku milzu planētu aiz Neptūna orbītas astronomi ir saukuši arī par "Planētu X".[1] Tradicionāli nosaukuma tiesības tiek piešķirtas attiecīgā astronomiskā objekta atklājējam, nosaukumu pēc tam apstiprina Starptautiskā Astronomijas savienība.[1] Domājams, ka, līdzīgi kā ar citām Saules sistēmā esošajām planētām, atklājuma gadījumā tā visticamāk tiks nosaukta kāda seno romiešu mitoloģiskā tēla vārdā.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Planēta X[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Planēta X

Atsevišķi zinātnieki hipotētiskas milzu planētas esamību aiz Neptūna orbītas pieļāva jau 19. gadsimtā, kad 1846. gadā pēc Neptūna atklāšanas tika spekulēts par Urāna un Neptūna orbītās novērotajām anomālijām, kuras no teorētiskā viedokļa varēja izraisīt vēl līdz šim neatklātas milzu planētas esamība Saules sistēmas ārējā daļā.[7] Šī iemesla dēļ 1903. gadā amerikāņu astronoms Pērsivals Lovels (Percival Lowell) izgudroja nosaukumu "Planēta X", lai tādējādi apzīmētu šo hipotētisko milzu planētu aiz Neptūna orbītas.[7]

Tomēr arī pēc Plūtona atklāšanas 1930. gadā vairāki astronomi turpināja uzstāt uz vēl līdz šim neatklātas "Planētas X" pastāvēšanu, līdz 1989. gadā amerikāņu starpplanētu zonde Voyager-2 sasniedza Neptūna orbītu un konstatēja, ka tā kopējā masa ir mazāka, nekā līdz tam domāts, kas tādējādi no matemātiskā viedokļa atrisināja ilgstošo "neatbilstību" Urāna orbītas konfigurācijā, izslēdzot nepieciešamību pēc papildus milzu planētas Saules sistēmas ārējā daļā.[7]

Devītās planētas hipotēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Devītās planētas hipotēzi netiešā veidā 2014. gadā pirmo reizi izvirzīja divi amerikāņu astronomi Čedviks Truhiljo (Chadwick Trujillo) un Skots Šepards (Scott S. Sheppard), kuriem, salīdzinot divu Transneptūna objektu — Sednas un 2012 VP113 — orbītu korelāciju, nācās secināt, ka tās neparasto orbītu konfigurāciju cēlonis varētu būt vēl līdz šim neatklāta masīva astronomiskā objekta gravitācijas ietekme.[8]

Visbeidzot 2016. gada janvārī divi citi amerikāņu pētnieki Konstantīns Batigins (Konstantin Batygin) un Maikls Brauns (Michael E. Brown), pārstāvot Kalifornijas Tehnoloģiju institūtu, nāca klajā ar apstiprinošu paziņojumu, ka vēl līdz šim neatklāta masīva planēta Saules sistēmas ārējā daļā kalpo par vislabāko izskaidrojumu tam, kādēļ vairākiem Transneptūna objektiem orbītu konfigurācijās ir novērojama neizskaidrojama korelācija (pārlieku vienādas un eliptiskas orbītas), kuru visticamāk ietekmē šīs masīvās planētas gravitācijas spēks.[9][10]

Tāpat 2019. gadā martā tika ziņots, ka pētījumā, kas nesen publicēts zinātniskajā žurnālā "The Astronomical Journal", zinātnieki aplēsuši, ka no 500 dažādām iespējām šī hipotētiskā planēta varētu neeksistēt tikai vienā gadījumā.[11]

Hipotētiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Devītā planēta varētu būt atbildīga par vairāku Transneptūna objektu orbītu konfigurāciju, kas redzama attēlā (Devītās planētas hipotētiskā orbīta atveidota ar nepārtrauktu līniju)

Zinātnieki pieļauj, ka Devītā planēta, ja tā vispār eksistē, varētu būt vai nu Saules sistēmas agrīnajā posmā izsviesta milzu planēta tās ārējā daļā, vai arī laika gaitā gravitācijas ietekmē pārtverta citplanēta.[10]

Pašreizējie aprēķini liecina, ka, lai ietekmētu Transneptūna objektu orbītu konfigurāciju, Devītās planētas masai vajadzētu būt ne mazākai kā 10 Zemes masām, kas nozīmē, ka tā visticamāk ir gāzu planēta.[5] Savukārt tās orbīta tiek paredzēta, ka atrodas aptuveni 20 reizes tālāk no Saules nekā Neptūna orbīta (300 līdz 700 astronomisko vienību attālumā), kas nozīmē, ka Devītās planētas apriņķošanas periodam būtu jāilgst teju 10 000 līdz 20 000 gadu.[1][12]

Par spīti tās hipotētiskajiem izmēriem atsevišķi astronomi ir uzsvēruši, ka, ja Devītā planēta pa tiešām eksistē, tad tai vajadzētu būt ļoti blāvai, kas vēl jo vairāk apgrūtinātu tās meklēšanu nakts debesīs.[13]

Alternatīvās hipotēzes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnais caurums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsevišķi zinātnieki apgalvo, ka hipotētiskā Devītā planēta varētu būt arī mazs melnais caurums, kas, iespējams, daļēji izskaidrotu to, kādēļ tā joprojām vēl nav oficiāli novērota. Pie šāda scenārija melnajam caurumam būtu jābūt aptuveni beisbola bumbas lielumā, lai radītu tādu pašu gravitācijas efektu kā potenciāla gāzu planēta Saules sistēmas ārējā daļā.[14]

Lai gan Visumā šādi mazie melnie caurumi vēl nekad oficiāli nav novēroti, no teorētiskās fizikas viedokļa tie ir iespējami, jo varētu būt izveidojušies Visuma pirmsākumos.[14]

Zinātnieki uzskata, ka melnā cauruma hipotēzi būtu iespējams pierādīt, novērojot atsevišķus gamma staru uzliesmojumus Saules sistēmas ārējā daļā, kurus teorētiski radītu dažādu elementārdaļiņu sadursme melnā cauruma apkārtnē.[15]

Asteroīdu josla[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daļa pētnieku uzskata, ka hipotētisko Devīto planētu varētu izskaidrot arī ar attālu un līdz šim vēl neatklātu asteroīdu joslu, kas Saules sistēmas ārējā daļā būtu novietojama vēl tālāk par Koipera joslu un sastāvētu no miljoniem mazu astronomisko objektu kopas.[16] Teorētiski pietiekoši lielā daudzumā šāda astronomisko objektu josla varētu radīt tādu pašu gravitācijas efektu uz vairākiem Transneptūna objektiem kā milzu planēta, kuras masa būtu pielīdzināma vairākām Zemes masām.[16] Tiesa, pagaidām šī alternatīvā hipotēze nav viena no tām, kurai būtu salīdzinoši liels atbalstītāju skaits zinātnieku aprindās.[16]

Kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada aprīlī modes salonā "Bonbon Shoes", kas atrodas Rīgā, bija apskatāma mākslinieces Gundegas Dūdumas personālizstāde "Devītā planēta", kas bija veltīta mākslinieces fascinācijai par kosmosu un hipotētiskās Devītās planētas eksistencei Saules sistēmas ārējā daļā.[17]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portal icon Astronomijas portāls

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Hypothetical Planet X». solarsystem.nasa.gov. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija. Skatīts: 2019. gada 13. jūlijs.
  2. ↑ «Zinātnieki, iespējams, atklājuši devīto planētu Saules sistēmā». Delfi. 2016. gada 20. janvāris. Skatīts: 2016. gada 24. decembris.
  3. ↑ Alan Burdick. «Discovering Planet Nine». newyorker.com. The New Yorker, 2016. gada 20. janvāris. Skatīts: 2016. gada 24. decembris.
  4. ↑ Joel Achenbach, Rachel Feltman. «New evidence suggests a ninth planet lurking at the edge of the solar system». washingtonpost.com. The Washington Post, 2016. gada 20. janvāris. Skatīts: 2016. gada 24. decembris.
  5. ↑ 5,0 5,1 Evan Gough. «More Evidence that Planet 9 is Really Out There». universetoday.com. Universe Today, 2019. gada 1. marts. Skatīts: 2019. gada 13. jūlijs.
  6. ↑ Samantha Lawler. «Why astronomers now doubt there is an undiscovered 9th planet in our solar system». theconversation.com. The Conversation, 2020. gada 25. maijs. Skatīts: 2020. gada 3. jūlijs.
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 Dave Mosher. «Is it Planet 9 or Planet X? Scientists spar over what to call the solar system's hypothetical missing world». businessinsider.com. Business Insider, 2018. gada 7. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 13. novembris.
  8. ↑ Trujillo, C., Sheppard, S. S. (2014). "A Sedna-like body with a perihelion of 80 astronomical units" Arhivēts 2014. gada 16. decembrī, Wayback Machine vietnē.. (PDF). Nature. 507 (7493): P. 471.
  9. ↑ Batygin, K., Brown, M. E. (2016). "Evidence for a distant giant planet in the Solar system". (PDF). The Astronomical Journal. 151 (2): pp. 1-12.
  10. ↑ 10,0 10,1 Paul Sutter. «Does Planet Nine really exist?». livescience.com. Live Science, 2020. gada 19. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 14. novembris.
  11. ↑ «Mistiskā “devītā planēta” varētu būt 10 reizes lielāka par Zemi». tvnet.lv. TVNET. 2019. gada 4. marts. Skatīts: 2020. gada 14. novembris.
  12. ↑ Samantha Lawler. «Why these astronomers now doubt there’s a Planet Nine». earthsky.org. EarthSky, 28 May May. Skatīts: 2020. gada 27. decembris.
  13. ↑ Eleanor Imster. «Lighting a path to find Planet Nine». earthsky.org. EarthSky, 2020. gada 28. oktobris. Skatīts: 2020. gada 12. novembris.
  14. ↑ 14,0 14,1 Jake Parks. «Planet Nine may be a black hole the size of a baseball». astronomy.com. Astronomy, 2019. gada 1. oktobris. Skatīts: 2019. gada 12. oktobris.
  15. ↑ Sid Perkins. «‘Planet Nine’ may actually be a black hole». sciencemag.org. Science, 2019. gada 27. septembris. Skatīts: 2019. gada 12. oktobris.
  16. ↑ 16,0 16,1 16,2 Ramin Skibba. «Planet Nine Could Be a Mirage». scientificamerican.com. Scientific American, 2020. gada 5. maijs. Skatīts: 2020. gada 20. oktobris.
  17. ↑ «Atklās Gundegas Dūdumas izstādi “Devītā planēta”». la.lv. Latvijas Avīze. 2019. gada 4. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 14. novembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Devītā planēta
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Devītā_planēta&oldid=3978636"