Dižā baltegle

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dižā baltegle
Abies grandis
Dižā baltegle
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsKailsēkļi (Pinophyta)
KlaseSkujkoku klase (Pinopsida)
RindaPriežu rinda (Pinales)
DzimtaPriežu dzimta (Pinaceae)
ĢintsBaltegles (Abies)
SugaDižā baltegle (Abies grandis)
Dižā baltegle Vikikrātuvē

Dižā baltegle jeb lielā baltegle (latīņu: Abies grandis) ir priežu dzimtas suga. Tā aug teritorijā no Kanādas Britu Kolumbijas dienvidu rajoniem līdz ASV ziemeļrietumiem – upju piekrastēs, ielejās, pakalnu nogāzēs, dažreiz tīraudzēs, bet visbiežāk jauktajos mežos.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižā baltegle ir mūžzaļš skuju koks, kas parasti sasniedz 36-81 m augstumu. Stumbra diametrs ir 0,51- 1,02 m. Koka mūžs parasti ir 250, retāk 300 gadu. Kaut arī dižā baltegle priekšroku dod mēreni mitrām augsnēm, tā var panest arī augstu ūdens līmeni augsnē un plūdus. Sala bojājumi parādās –18..-23 °C temperatūrā.

Vainagam ir plata konusa forma. Miza ir pelēka, gluda un plāna jauniem kokiem, bet vecākiem kokiem kļūst biezāka un ir nelīdzena. Jaunie dzinumi ir gaiši brūni un viegli pūkaini. Apakšējās skujas ir divas reizes garākas nekā augšējās (4-6 cm), šķērsgriezumā plakanas, ar spīdīgu virspusi, tumši zaļas, ar robiņu galā, bet apakšpusē ir divas gaišas atvārsnīšu rindas. Vīrišķās ziedkopas ir zilgani sarkanas, purpursarkanas, oranžas, dzeltenas vai zaļas ziedēšanas laikā. Čiekuri ir 5-11 cm gari, ar 3-3,5 cm diametru, zaļi, purpursarkani, tumši zili vai pelēki. Sēklas ir 6-8 mm garas. Sēklas spārns ir 1,5 reizes garāks par sēklas miziņu.[1]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižā baltegle nav toksiska, un to galvenokārt izmanto celulozeis ražošanai un vieglām koka konstrukcijām, kam nav nepieciešama īpaša stiprība. Viduseiropā tā noder par Ziemassvētku eglīti.[1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Lielā baltegle». database.smartgardens.eu. Skatīts: 2022-06-09.