Dižais mājas zirneklis
| Dižais mājas zirneklis Eratigena atrica (Kohs, 1843)[1] | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Apakštips | Chelicerata |
| Klase | Zirnekļveidīgie (Arachnida) |
| Kārta | Zirnekļi (Araneae) |
| Apakškārta | Augstākie zirnekļi (Araneomorphae) |
| Dzimta | Agelenidae |
| Ģints | Eratigena |
| Suga | E. atrica |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Dižais mājas zirneklis Vikikrātuvē | |
Dižais mājas zirneklis tiek uztverts vai nu kā viena suga ar nosaukumu Eratigena atrica, vai kā trīs sugas — E. atrica, E. duellica un E. saeva. Tie ir vieni no lielākajiem Centrālās un Ziemeļeiropas zirnekļiem. Iepriekš šie zirnekļi tika iekļauti Tegenaria ģintī. 2013. gadā tiem izveidoja jaunu Eratigena ģinti, kurā ietilpa viena suga Eratigena atrica.[2] 2018. gadā trīs atsevišķās sugas atjaunota.[3] Šo sugu kodums nerada draudus cilvēkiem vai mājdzīvniekiem, un tie parasti nelabprāt kož, tā vietā dodot priekšroku slēpties vai bēgt.
Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2025. gada bezmugurkaulnieku izvēlējās dižo mājas zirnekli.[4]
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Abi dzimumi neatšķiras pēc krāsojuma. Tā krāsojums galvenokārt ir tumši brūns. Ķermeni veido galvkrūtis un vēders. Galvkrūtis virspusē ir dzeltenīgi pelēkā krāsā ar līnijām uz tām, apakšā krūšu vairogs ar gaišāku joslu tā vidū un trim punktiem katrā pusē. Galvkrūšu priekšā atrodas divās līnijās izvietotas astoņas acis, kas vairāk kalpo gaismas un tumsas uztveršanai. Pie galvkrūtīm piestiprinātas astoņas ejkājas. Vēders pelēki brūnā krāsā un tā virspusē divas gareniskas, dzeltenīgu punktu līnijas un gaiša sirds zīme. Dzeltenīgi pelēkas, vienkrāsainas astoņas kājas.
Mātītes ķermeņa garums var sasniegt 18,5 milimetrus, bet tēviņu ķermenis ir nedaudz mazāks — aptuveni 12 līdz 15 milimetru garumā. Mātītes kāju platums parasti ir aptuveni 45 milimetri. Tēviņa kāju platums ir ļoti mainīgs, un bieži vien tas ir no 25 līdz 75 milimetriem.[5]
Izplatība un dzīvotne
[labot | labot pirmkodu]Dižais mājas zirneklis sastopams Eiropā, Centrālāzijā un Ziemeļāfrikā. Ap 1900. gadu cilvēka darbības rezultātā to netīšām ieveda Ziemeļamerikas Klusā okeāna ziemeļrietumos, un pēdējā gadsimta laikā to skaits ievērojami pieaudzis.[6]
Zirneklis fiksēts vairākās Eiropas valstīs, kur tas iepriekš nebija manīts, piemēram, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tas ir iekļauts Dānijas zirnekļu sugu kontrolsarakstā,[7] un sastopams arī Islandē.[8]
Dižā mājas zirnekļa sākotnējā dzīvotne galvenokārt sastāv no alām vai sausiem mežiem, kur tas atrodas zem klintīm, taču tas ir arī izplatīts zirneklis cilvēku mājās.[5]
Uzvedība
[labot | labot pirmkodu]Dižā mājas zirnekļa veidotie tīkli ir plakani un nekārtīgi, ar piltuvi vienā galā. Tajos nav lipīgu pavedienu. Zirneklis slēpjas piltuvē, līdz neliels bezmugurkaulnieks nejauši iesprūst tīklā, un tad zirneklis izskrien ārā un uzbrūk tam. Tie parasti veido savus tīklus stūros (gan uz grīdas, gan griestiem), starp kastēm pagrabos, aiz skapjiem, bēniņos vai jebkurā citā vietā, ko reti traucē lieli dzīvnieki vai cilvēki. Tie bieži sastopami arī pie logu ailēm.[6]
Dižais mājas zirneklis parasti dzīvo divus vai trīs gadus, bet ir novērots dzīves ilgums līdz sešiem gadiem. Lai gan mātīte pamet ligzdu tikai barošanās nolūkos, tēviņus bieži var redzēt klejojam pa mājām vasaras beigās un rudens sākumā, meklējot pāri. Tēviņi sastopami no jūlija līdz oktobrim, pieaugušas mātītes sastopamas visu gadu.[9]
No olu maisa izšķiļas vismaz 60 zirnekļa mazuļi. Neparasti zirnekļiem, šajā posmā tie ir subsociāli: tie paliek kopā apmēram mēnesi, bet nesadarbojas medījuma ķeršanā. Kanibālisma apjoms korelē ar pieejamās barības daudzumu.[10] Zirneklis maina ādu septiņas vai astoņas reizes, pirms sasniedz nenobrieduša pieauguša zirnekļa stāvokli, un pēc pēdējās ādas maiņas tas sasniedz briedumu.[11]
Tāpat kā lielākajai daļai zirnekļu, tam ir inde, lai nogalinātu savu medījumu. Tas var iekost arī cilvēkam, bet tikai tad, kad tiek saspiests vai neuzmanīgi paņemts rokā. Koduma vietā novērojamas sāpes un uzpampums, kas pazūd dažu stundu laikā.[12]
Ar ātrumu 0,53 m/s (1,9 km/h) dižajam mājas zirneklim līdz 1987. gadam piederēja Ginesa pasaules rekords par zirnekļa maksimālo ātrumu, kad to pārspēja solpugas, lai gan tie nav īsti zirnekļi.[13]
Galerija
[labot | labot pirmkodu]
Mātīte veido olu maisiņu
Zirnekļu mazuļi
Dižā mājas zirnekļa kāju platums var sasniegt pat 100 mm. Šis eksemplārs no ASV ir aptuveni 76 mm garš.
Ādas maiņa
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Natural History Museum Bern. «NMBE - World Spider Catalog». wsc.nmbe.ch (angļu). Skatīts: 2021-05-07.
- ↑ Bolzern, Angelo; Burckhardt, Daniel; Hänggi, Ambros (2013). "Phylogeny and taxonomy of European funnel-web spiders of the Tegenaria−Malthonica complex (Araneae: Agelenidae) based upon morphological and molecular data". Zoological Journal of the Linnean Society 168 (4): 723–848. doi:10.1111/zoj.12040.
- ↑ Oxford, Geoff S; Bolzern, Angelo (2018). "Molecules v. Morphology—is Eratigena atrica (Araneae: Agelenidae) One Species or Three?". Arachnology 17 (7): 337–357. doi:10.13156/arac.2017.17.7.337.
- ↑ «Gada bezmugurkaulnieks 2025 – dižais mājas zirneklis». dabasdati.lv. Skatīts: 2025. gada 7. jūnijā.
- 1 2 «Eratigena Atrica - Giant House Spider». USA Spiders (angļu). 2021-02-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-02-21. Skatīts: 2021-02-06.
- 1 2 Vibert, Samantha; Salomon, Maxence; Scott, Catherine; Blackburn, Gwylim S.; Gries, Gerhard (June 2017). "Life-history data for the funnel weavers Eratigena agrestis and Eratigena atrica (Araneae: Agelenidae) in the Pacific Northwest of North America" (en). The Canadian Entomologist 149 (3): 345–356. doi:10.4039/tce.2016.73. ISSN 0008-347X.
- ↑ Checklist of Danish Spiders (Araneae). Version 26-10-2011 (list Arhivēts 2016-03-04 Wayback Machine vietnē.)
- ↑ «Skemmukönguló (Eratigena atrica)». Náttúrufræðistofnun Íslands (islandiešu). Icelandic Institute of Natural History. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-11. Skatīts: 2017-10-11.
- ↑ «Summary for Tegenaria gigantea». srs.britishspiders.org.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-05. Skatīts: 2020-09-10.
- ↑ Pourié, Grégory; Trabalon, Marie (1999). "Relationships Among Food and Contact Signals in Experimental Group-Living Young of Tegenaria atrica". Archives of Insect Biochemistry and Physiology 42 (3): 188–197. doi:10.1002/(SICI)1520-6327(199911)42:3<188::AID-ARCH3>3.0.CO;2-M. PMID 10536047.
- ↑ Collatz, K.G.; Mommsen, T. (1975). "Physiological conditions and variations of body constituents during the moulting of the spider Tegenaria atrica C.L. Koch (Agelenidae)". Comparative Biochemistry and Physiology 52 (3): 465–475. doi:10.1016/S0300-9629(75)80067-3. PMID 241544.
- ↑ McKeown, Nathanael; Vetter, Richard S.; Hendrickson, Robert G. (2014-06-15). "Verified spider bites in Oregon (USA) with the intent to assess hobo spider venom toxicity" (angļu). Toxicon 84: 51–55. doi:10.1016/j.toxicon.2014.03.009. ISSN 0041-0101. PMID 24726469.
- ↑ «Giant House Spider (Tegenaria gigantea)». Woodland Park Zoo. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. septembris. Skatīts: 2013. gada 20. augusts.
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- Prouvost, Olivier; Trabalon, Marie; Papke, Mirjam; Schulz, Stefan (1999). "Contact sex signals on web and cuticle of Tegenaria atrica (Araneae, Agelenidae)". Archives of Insect Biochemistry and Physiology 40 (4): 194–202. doi:10.1002/(SICI)1520-6327(1999)40:4<194::AID-ARCH4>3.0.CO;2-P.
- Pourié, Grégory; Ibarra, Fernando; Francke, Wittko; Trabalon, Marie (2005). "Fatty acids mediate aggressive behavior in the spider Tegenaria atrica". Chemoecology 15 (3): 161–166. doi:10.1007/s00049-005-0308-6.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dižais mājas zirneklis.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |