Pāriet uz saturu

Dižgliemeņu kārta

Vikipēdijas lapa
Dižgliemeņu kārta
Unionida Gray, 1854
Ezera bezzobe (Anodonta anatina)
Ezera bezzobe (Anodonta anatina)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsMoluski (Mollusca)
KlaseGliemenes (Bivalvia)
KohortaPaleoheterodonti (Palaeoheterodonta)
KārtaDižgliemeņu kārta (Unionida)
Sinonīmi
Unionoida Stoliczka, 1871
Iedalījums
Dižgliemeņu kārta Vikikrātuvē

Dižgliemeņu kārta (Unionida) ir gliemeņu klases taksons. Šo kārtu ar nosaukumu "Unionacea" 1854. gadā izveidoja angļu zoologs Džons Edvards Grejs. Ģeohronoloģiski dižgliemeņu kārtas pārstāvji ir zināmi no devona līdz mūsdienām.

Apraksts

[labot | labot pirmkodu]

Čaulas ir nesimetriskas ar vienādiem vai gandrīz vienādiem vākiem, no saplacinātām līdz lodveidīgām. To formas variē no ieapaļām līdz izstieptām un stieņveidīgām, taču parasti tās ir ovālas, eliptiskas, trīsstūrveidīgas vai trapecveidīgas. Čaulu garumi variē no 20 mm līdz 300 mm. Čaulu virsotnes ir prozogiriskas, salīdzinoši mazas, plakanas un labi saskatāmas, vai arī vidēji lielas un izbīdītas, un ar palieliem dobumiem iekšpusē. Lunulas un vairoga nav vai arī tie ir vāji izteikti. Periostraks ir labi attīstīts, gluds un mūsdienu formām plāns, taču stingrs un izturīgs (fosilām formām tā var būt vienīgā saglabājušā daļa). Čaulas ārējās virsmas ornamentējumu veido vienkāršas augšanas līnijas, tikai dažām sugām var būt papildināts ar ribām un pauguriņiem, kas var būt ar dzelkšņiem. Saite ir ārēja, opistodetiska. Čaulu iekšējā virsma ir klāta ar perlamutru mūsdienu un, iespējams, arī fosilajām formām. Čaulas ir integripaliālas (t.i. paliālā līnija ir taisna vai izliekta un bez paliālā sīnusa). Dižgliemeņu kārtas pārstāvji ir izomiāri vai gandrīz izomiāri. Kājas priekšējais retraktors uz čaulas vāka iekšējās virsmas parasti veido labi saskatāmu apaļu vai nierveidīgu nospiedumu virs un aiz priekšējā adduktora. Zobu sistēma, ja tāda ir, var sastāvēt tikai no viena vai diviem vairāk vai mazāk subumbonāliem zobiem, kas izvietoti šķērseniski uz slēdzenes plātnes vai arī veidot attīstītu zobu grupas (parasti divi zobi uz kreisā vāka un viens zobs uz labā vaka) uz īsiem zobu pamatņu atbalsta punktiem, kas izvietoti pirms umbona, kā arī papildus izstieptiem plātņveida aizmugurējiem zobiem (parasti divi zobi uz kreisā vāka un viens zobs uz labā vaka) zem saites, kas orientēti gandrīz paralēli slēdzenes līnijai. Mantijas malas mūsdienu formām ir savienotas tikai starp žaunu un anālajām atverēm.[1]

Sistemātika

[labot | labot pirmkodu]

Dižgliemeņu kārtas dalījums virsdzimtās:[2]

  • kārta: Unionida Gray, 1854

(†) - izmirušu organismu grupa.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Leslie R. Cox , N.D. Newell , D.W. Boyd , C.C. Branson , R. Casey , A. Chavan , A.H. Coogan , C. Dechaseaux , C.A. Fleming , F. Haas , L.G. Hertlein , E.G. Kauffman , A.M. Keen , A. LaRocque , A.L. McAlester , R.C. Moore , C.P. Nuttall , B.F. Perkins , H.S. Puri , L.A. Smith , T. Soot-Ryen , H.B. Stenzel , E.R. Trueman , R.D. Turner , & J. Weir . 1969. Treatise on Invertebrate Paleontology, Part N. Mollusca 6, Bivalvia, vol. 1–2. Geological Society of America & University of Kansas. Boulder & Lawrence. vol. 1, p. 1–489, 401. lpp.
  2. ↑ MolluscaBase

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]