Dižkoks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijā un Baltijā resnākais koks Kaives Senču ozols, apkārtmērs 10,3 m

Dižkoks ir sevišķi vecs un resns koks, kam ir liela zinātniska, kultūrvēsturiska un estētiska nozīme.[1] Parasti dižkoki ir valsts aizsardzībā kā īpaši dabas pieminekļi, dažos gadījumos arī kā vēsturiski vai kultūrvides pieminekļi. Terminu dižkoks literatūrā ieviesa Latvijas dižkoku pētīšanas pamatlicējs Staņislavs Saliņš 1960. gados. Viņš ieteica par dižkoka pamatkritēriju pieņemt stumbra apkārtmēru 1,3 m augstumā no zemes. Mērīšana veicama, ņemot vērā vidi ap koku — slīpā nogāzē apkārtmērs tiek mērīts augstākajā pusē. Gadījumos, ja zem 1,3 m augstuma koka stumbram ir šaurāka vieta, koka apkārtmērs tiek mērīts zemāk. Vairāku koku saaugumi netiek uzskatīti par vienu koku.

Latvijā reģistrēti ap 4000 dižkoku, bet kopā ar nereģistrētajiem to skaits tik lēsts ap 20 000.[2]

Vietējo sugu resnākie koki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Norādīti dižākie zināmie vietējo sugu koki.[3]

Koka nosaukums Suga Apkārtmērs (m) Augstums Izvietojums
Kaives Senču ozols Quercus robur 10,3 19 Tukuma novads, Sēmes pagasts
Indānu liepa (divi saauguši koki) Tilia cordata 9,35 (0,3 m augstumā) 21,5 Aknīstes novads, Gārsenes pagasts
Dzenīšu vītols Salix alba 8,8 (zem 1 m augstuma) 23 Apes novads, Apes pagasts
Sasmakas Elku liepa Tilia cordata 8,33 (0,3 m augstumā) 26 Talsu novads, Valdemārpils
Jaunošu vīksna Ulmus laevis 7,75 22 Talsu novads, Vandzenes pagasts
Ciemītu goba Ulmus glabra 6,3 25 Talsu novads, Laucienes pagasts
Medzeru osis Fraxinus excelsior 6,3 25 Dundagas novads, Dundagas pagasts
Rūtiņu kļava Acer platanoides 6,15 26 Beverīnas novads, Trikātas pagasts
Dainu melnalksnis Alnus glutinosa 4,7 (zem 1,3 metriem) 14 Skrundas novads, Rudbāržu pagasts
Aļļu priede Pinus sylvestris 4,4 24 Ventspils novads, Usmas pagasts
Sausupju bērzs (gājis bojā)[4] Betula pendula 4,32 22 Engures novads, Smārdes pagasts
Vēju bērzs Betula pubescens 4,2 (0,6 m augstumā) Ķeguma novads, Birzgales pagasts
Īves egle Picea abies 3,8 32 Talsu novads, Īves pagasts
Ciemgaļu mežābele Malus sylvestris 3,48 11,5 Kuldīgas novads, Turlavas pagasts
Rietekļa paeglis Juniperus communis 2,9 9,3 Burtnieku novads, Valmieras pagasts
Zentenes īve Taxus baccata 2,55 12,5 Tukuma novads, Zentenes pagasts

Kritēriji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kritēriji koku iekļaušanai aizsargājamo sarakstā.[5][6]

Vietējās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suga Latīņu nosaukums Stumbra
apkārtmērs (m)
Augstums (m) Dižākais
eksemplārs
Apse Populus tremula 3,5 35 Burtnieku apse
Āra bērzs Betula pendula 3,0 33 Sausupju bērzs
Baltalksnis Alnus incana 1,6 25
Blīgzna (pūpolvītols) Salix caprea 1,9 22
Egle Picea abies 3,0 37 Vecdoru egle
Eiropas segliņš Euonymus europaeus 1,0 6
Goba Ulmus glabra 4,0 28 Ciemitu goba
Hibrīdais alksnis Alnus x pubescens 1,5 32
Ieva Padus avium 1,7 22 Rucavas ieva
Kadiķis Juniperus communis 0,8 11 Baložu kadiķis
Kļava Acer platanoides 3,5 27 Rūtiņu kļava
Liepa Tilia cordata 4,0 33 Sasmakas Elku liepa
Melnalksnis Alnus glutinosa 3,0 30 Rudbāržu melnalksnis
Meža ābele Malus sylvestris 1,5 14 Ciemgaļu mežābele
Meža bumbiere Pyrus pyraster 1,5 13 Kandavas bumbiere
Ogu īve Taxus baccata 0,6 8 Zentenes īve
Osis Fraxinus excelsior 4,0 34 Zīlēnu osis
Ozols Quercus robur 5,0 32 Kaives ozols
Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia 1,7 21 Spinduļu pīlādzis
Priede Pinus sylvestris 3,0 38 Aļļu priede
Purva bērzs Betula pubescens 3,0 32
Skābardis Carpinus betulus 1,9 20
Šķetra Salix pentandra 1,6 22
Trauslais vītols Salix fragilis
Vīksna Ulmus laevis 4,0 30 Jaunošu vīksna

Citzemju sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suga Latīņu nosaukums Stumbra
apkārtmērs (m)
Augstums (m) Dižākais
eksemplārs
Ailantlapu riekstkoks Juglans ailanthifolia 1,4 20
Baltais vītols Salix alba 4,5 20
Baltā robīnija Robinia pseudoacacia 1,9 20
Baltais vītols Salix alba 4,5 20 Dzenīšu vītols
Balzama baltegle Abies balsamea 1,5 24
Britānijas goba Ulmus glabra var. montana 3,2 30
Duglasa krustābele Crataegus douglasii 0,8 10
Dzeltenais bērzs Betula aleghaniensis 1,2 15
Dižskābardis Fagus sylvatica 3,8 30 Aizputes dižskābardis
Eiropas baltegle Abies alba 2,7 32 Īvandes baltegle
Eiropas ciedrupriede Pinus cembra 1,6 22
Eiropas lapegle Larix decidua 3,2 39 Vilzēnu lapegle
Ginks Ginkgo biloba Kanālmalas ginks
Hemlokegle Tsuga canadensis 1,3 15
Hibrīdpīlādzis Sorbus hybrida 1,0 10
Holandes liepa Tilia x europaea 2,8 26
Kalnu kļava Acer pseudoplatanus 2,2 20
Krievijas lapegle Larix ledebourii 3,0 34
Krimas liepa Tilia x euchlora 1,9 20
Lauku kļava Acer campestre 1,5 18
Lēdebūra lapegle Larix ledebourii 3,0 34
Mandžūrijas riekstkoks Juglans mandshurica 1,6 18
Melnā priede Pinus nigra 1,9 23
Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii 2,4 30
Papele Populus ģints 5,0 35 Jelgavas papele
Papīra bērzs Betula papyrifera 1,6 20
Pelēkais riekstkoks Juglans cinerea 2,8 20
Pensilvānijas osis Fraxinus pennsylvanica 2,0 23
Platlapu liepa Tilia platyphyllos 3,1 27
Punktainā krustābele Crataegus punctata 1,0 8
Rietumu tūja Thuja occidentalis 1,5 16
Saldais ķirsis Cerasus avium 1,6 12
Sarkanais ozols Quercus rubra 1,9 27
Sarkstošais vītols Salix x rubens 3,1 25
Sibīrijas baltegle Abies sibirica 1,8 30
Sibīrijas ciedrupriede Pinus sibirica 1,9 22
Stepju goba Ulmus minor 2,2 20
Sudraba kļava Acer saccharinum 3,2 26 Sprēstiņu kļava
Sudrabvītols Salix alba Sericea 4,5 20
Vācijas krustābele Crataegus alemanniensis 0,7 10
Veimuta priede Pinus stropus 2,7 36
Vienkrāsas baltegle Abies concolor 1,7 32
Zaļais osis Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima 2,0 23
Zirgkastaņa Aesculus hippocastanum 3,0 23 Billīšu zirgkastaņa
Zviedrijas pīlādzis Sorbus intermedia 1,9 12 Smuku pīlādzis

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]